Pašreizējā Ogres novadā, kas izveidojās, apvienojoties bijušajiem Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadiem, ir saglabājušās visas profesionālās izglītības ievirzes izglītības iestādēs, turklāt tajās ir iespēja iesaistīties arī dažādās interešu izglītības programmās mūzikas un mākslas jomās. Viena no šīm izglītības iestādēm ir Lielvārdes Mūzikas un mākslas skola (LMMS), kuras radošo un darbīgo kolektīvu kopš 2013. gada vada direktore Mārīte Puriņa. Viņa salīdzina skolu ar nelielu kultūras saliņu industriālajā Lielvārdes mikrorajonā. Taču skola ir nemitīgi augusi un nu kļuvusi pazīstama gan valsts, gan starptautiskajā vidē.
“Lielvārdes Mūzikas skola dibināta 1990. gadā. Mazās un caurstaigājamās klasēs Ausekļa ielā vienlaikus tika spēlētas klavieres un kokles, flautas un trompetes. Mazajā kamerzālē dziedāja kori, bet blakus telpās notika solfedžo stundas. Pēc trīs gadiem skolas kolektīvs pārcēlās uz plašākām mācību darbam piemērotākām telpām Dravnieku ielā 8 (bijušajā Lauktehnikas administratīvajā ēkā), kur skola atrodas joprojām. Sākotnēji Lielvārdē darbojās tikai Mūzikas skola, taču 2016. gadā, apvienojoties ar netālo Jumpravas Mūzikas un mākslas skolu, tika izveidota Lielvārdes novada mūzikas un mākslas skola. Šis ceļš izrādījās pareizs – tika optimizēta administratīvās pārvaldība, bet bērniem joprojām bija iespēja iegūt kvalitatīvu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītību gan Lielvārdē, gan Jumpravā. Apvienošanās rezultātā radās iespēja arī Lēdmanē atvērt mākslas klases. Šajā laikā ir izveidojušās jaunas tradīcijas, gūti valsts un arī starptautiska mēroga panākumi, skolu absolvējuši daudzi tagad visā valstī pazīstami cilvēki. Varu droši teikt – mums ir ar ko lepoties,” stāsta skolas direktore.
Svarīgi ir attīstīt bērnu talantus un ikvienam nodrošināt pieejamu kultūrizglītību
Šobrīd LMMS profesionālās ievirzes programmās mācās 192 bērni, tiek īstenotas 11 profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā. Līdztekus šīm programmām skola piedāvā arī dažādas interešu izglītības programmas, tostarp gan valsts apmaksātus pulciņus, gan individuālas un grupu nodarbības maksas pakalpojumu veidā. Šajā mācību gadā interešu izglītību skolā apgūst 201 audzēknis.
“Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir identificēt talantīgus bērnus un sekmēt viņu profesionālo virzību un radošo izaugsmi. Savukārt otrs – nodrošināt mūzikas un mākslas izglītības plašu pieejamību, lai sekmētu radošas personības veidošanos, veidotu nacionālas valsts identitāti un uzturētu vietējās kultūrvides kvalitāti. To nodrošina interešu izglītības programmu piedāvājums.
Jāsāk jau no mazotnes, tāpēc izveidota Mazā mūzikas skoliņa, kurā ir pieejamas nodarbības mazuļiem pat no 4 mēnešu vecuma – sākumā ar mammām, vēlāk jau patstāvīgi piedaloties pirmskolas grupu nodarbībās. Šajā mācību gadā Mazā skoliņa Lielvārdē, Jumpravā un Lēdmanē ir izveidota arī Mākslas nodaļā, lai ievadītu bērnus krāsainajā mākslas pasaulē jau no 1 gada vecuma. Interešu izglītība Lielvārdē tiek piedāvāta arī pieaugušajiem bez vecuma ierobežojuma, piemēram vecākajiem audzēkņiem ir 70+ un 80+ gadu. Savukārt skolas vecuma bērniem ir iespējas apmeklēt bezmaksas pulciņus ģitārspēles, blokflautu un tradicionālās kapelas pulciņu, kā arī ādas plastikas pulciņu. Par papildu maksu iespējams apgūt arī instrumentspēli un solo dziedāšanu, kā arī darboties mākslas studijā. Tāpat ir iespēja jauniešiem, kas mūzikas skolu jau beiguši, bet neturpina mācības mūzikas jomā, turpināt spēlēt savu instrumentu, piemēram, flautu kvartetā, kokļu kvartetā, akordeonistu grupās. Tas dod pēctecību un iespēju turpināt uzturēt savas instrumentspēles iemaņas. Vēl viens ieguvums ir iespēja skolotājiem strādāt papildstundas, tādējādi iegūstot pilnu darba slodzi. Šādā veidā jēgpilni tiek izmantoti pieejamie resursi,” stāsta M. Puriņa.
Projekti kā jaunas iespējas
Lielu nozīmi direktore piešķir arī starptautiskās sadarbības dimensijai. Lai nodrošinātu pedagogu un audzēkņu pieredzes apmaiņu, skola aktīvi iesaistās dažādos starptautiskos projektos – īstenoti gan Nordplus Junior projekti, gan vairāki Erasmus+ projekti. Šogad noslēdzas Erasmus+ projekts ALCHEMIA sadarbībā ar Somiju, Beļģiju, Itāliju un Spāniju. No 2019.gada tiek īstenots ilgtermiņa projekts “Mākslu krasti” sadarbībā ar Klaipēdas (Lietuva) kultūrizglītības iestādēm Tiek rīkoti gan starptautiska, gan nacionāla mēroga pedagogu profesionālās pilnveides kursi. Uzsākta sadarbība ar Perpiņānas (Francija) bērnu kori.
Skolai augot, ir radusies nepieciešamība pēc papildu telpām gan vizuāli plastiskās mākslas programmas īstenošanai Lielvārdē, gan Mazajai Mūzikas un mākslas skoliņai, gan bibliotēkai un fonotēkai, gan palīgtelpām. Šim nolūkam skolas rīcībā nodotas kādreizējās kafejnīcas un veikala “Gamma” telpas, kuras nu ir jāpielāgo mācību procesa nodrošināšanai. Lai arī tam nepieciešami lieli ieguldījumi un resursi, M. Puriņa un pedagogi ir apņēmības pilni arī paši ar savu darbu iesaistīties jauno telpu remontā, lai operatīvi risinātu šo akūto nepieciešamību.
Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolai ir daudz, ar ko lepoties
LMMS patiesi ir, ar ko lepoties. Pirmkārt, jau ar kvalitatīvu kultūrizglītību, ko apliecina skolēnu iegūtās godalgotās vietas gan valsts, gan starptautiskajos konkursos.
“Lepojos, ka mazpilsētā esam varējuši nodrošināt tik kvalitatīvu izglītību, ka spējam konkurēt ar lielo pilsētu profesionālās ievirzes mūzikas skolām,” atzīst direktore.
Skolas lepnums nemainīgi visus šos gadus ir koris “Lielvārde”, kas piedalījies dažādos starptautiskos konkursos, vairākās Pasaules koru olimpiādēs, bijis vairākkārtējs Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku “koru karu” uzvarētājs. Pateicoties daudzajiem Zelta diplomiem, koris “Lielvārde” ieguvis otru nosaukumu – Zelta koris. “Esam pamanīti arī citu valstu vidū – kora skolotājas tiek aicinātas uz starptautiskām meistarklasēm dalīties ar savu pieredzi un vairākkārt starptautiskos konkursos ieguvušas labākā diriģenta titulu,” atzīmē M. Puriņa. “Nupat no starptautiskā jauno dziedātāju konkursa Daugavpilī ar kategorijas laureāta diplomu atgriezusies arī viena mūsu audzēkne. Valsts konkursi profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolām ir ļoti prestiži, jo jākonkurē arī ar galvaspilsētas mūzikas un mākslas skolām, un iekļūšana finālā un laureāta diploms līdzinās uzvarai valsts olimpiādē. Un lielvārdieši var! Laureātu vidū bijuši gan mūsu dziedātāji, gan vijolnieki, gan koklētāji, gan flautisti, gan akordeonisti! Pavasarī mūsu audzēknis ieguva galveno balvu nacionāla mēroga zēnu vokālistu konkursā. Mūsu absolventi sekmīgi turpina savu profesionālo izglītību mūzikas un mākslas vidusskolās,” lepojas direktore.
LMMS ir viena no nedaudzajām skolām, kurai pieejama āra teritorija, kas tiek izmantota arī kā kultūrtelpa. 2017. gadā pie skolas tika izveidots Mūzikas un mākslas dārzs ar āra skatuvi un aprīkots ar āra mūzikas instrumentiem. Tagad šeit ir iespēja rīkot dažādus brīvdabas koncertus, kā arī svinēt Zinību dienas un izlaidumus. Mākslas nodaļas bērniem ir pieejama āra klase. Skolas dārzu ir iecienījuši arī apkārtnes iedzīvotāji, priecājoties par ziedu un košumkrūmu krāsainību un dārza sakoptību.
Vēl viens lepnums skolā ir akustiskā koncertzāle, kas mūsdienās ir ļoti liela vērtība, jo tajās mūzikai ir pavisam cita skaņa, dzīva un dabiska. LMMS mērķis šo koncertzāli izmantot aktīvāk ne tikai skolas vajadzībām, bet arī dažādiem koncertiem.
“Mans lepnums un skolas lielākā vērtība ir mūsu cilvēki – skolotāji un darbinieki, Viņi ir skolas sirds un dvēsele. Pateicoties katram no viņiem, mūsu audzēkņi skolā jūtas droši, pasargāti un mīlēti. Jo mūsu audzēkņi – mūsu bērni, mūsu nākotne – savukārt ir tie, kuru dēļ mēs strādājam un dzīvojam,” saka direktore.
Kaut arī LMMS ir nokomplektēts pedagoģiskais sastāvs, direktore atzīst, ka arī mūzikas nozarē ir jūtams pedagogu trūkums; viens no galvenajiem iemesliem ir atalgojums un mūzikas skolotāja profesijas zemais prestižs: “Lai varētu izdzīvot, šobrīd liela daļa mūzikas jomas speciālistu spiesti strādāt vairākās darba vietās. To redzot, liela daļa Mūzikas akadēmijas beidzēju bieži vien aizbrauc darba meklējumos uz ārzemēm, kur atalgojums ir daudzkārt lielāks. Arī mēs savā skolā mazliet bēdājamies par talantīgajiem un centīgajiem absolventiem, kuri neturpina mācīties mūziku tieši atalgojuma dēļ, tāpēc, kā vien varam, cīnāmies par savas nozares prestižu,” atzīst direktore.
Kultūrizglītība tiek novērtēta visos līmeņos
M. Puriņa ir pārliecināta, ka kultūrizglītība tiek novērtēta visos līmeņos: “Ikdienā cilvēks lielākoties izmanto labo smadzeņu puslodi, bet mūzika un māksla attīsta kreiso puslodi. Šis balanss veicina bērnu domāšanas spēju attīstību. To atzīst arī vispārējās izglītības iestāžu pedagogi – mūzikas un mākslas skolas bērni atšķiras ar domāšanas ātrumu, organizētību, laika plānošanu, spēju strādāt patstāvīgi, atbildību. Uzskatu, ka labāk, lai bērni ir vairāk nodarbināti, jo brīvo laiku viņi ne vienmēr māk produktīvi izmantot.”
Uz jautājumu par bērnu izvēli mācīties mūzikas un mākslas skolā, M. Puriņa atbild, ka situācijas ir ļoti dažādas. Ir bērni, kas paši vēlas nākt, ir tādi, kuru māsas vai brāļi šeit ir mācījušies, līdz ar to liekas pašsaprotami, ka arī mazākie bērni te mācīsies.
Direktore ir pārliecināta, ka veiksmīgai programmu apguvei, īpaši mūzikas jomā, nepieciešamas ne tikai dotības, bet arī darbaspējas un uzcītība. Ne velti saka – 10% talanta un 90% darba. To rāda arī pieredze – pienāk brīdis, kad ar talantu vien nepietiek, tieši ar darbu un uzcītību bērni gūst lielākus sasniegumus. Protams, daudziem uznāk krīzes un vēlme pārtraukt mācības, īpaši, ja kaut kas neizdodas. Galvenais ir pamanīt šo brīdi, pedagogiem un vecākiem bērnu atbalstīt un palīdzēt to pārvarēt. “Arī man bija posms, kad vairs nevēlējos turpināt mācīties klavierspēli, tomēr vecāki lika pabeigt mūzikas skolu, ar lielu negribēšanu mācības turpināju, un esmu priecīga, ka to izdarīju. Mani bērni arī ir pabeiguši mūzikas skolu. Tagad mūzikas skolās mācās arī manas mazmeitas, jo kultūrizglītībai, manuprāt, nav alternatīvas,” stāsta M. Puriņa.
Pašas lielākie iedvesmas avoti ir mūzika un ziedu audzēšana
M. Puriņai jau ir gandrīz 40 gadu pedagoģiskais stāžs un trīs maģistra grādi – mūzikas pedagoģijā, izglītības zinātnēs un izglītības vadībā, ar ilggadējo sabiedrisko darbu un sasniegumiem radošajā darbībā 2018. gada novembrī apbalvota ar Atzinības krusta IV šķiru. Savas zināšanas viņa izmanto skolas vadīšanā, kā arī savās solo dziedāšanas nodarbībās. Viņas iedvesmas avoti ir mūzika, māksla, literatūra, ģimene, nu jau arī mazbērni, kuriem vēlas nodot savas zināšanas. Neatņemama sastāvdaļa ir dārzs un īpaši ziedu audzēšana. “Katrā latvietī snauž zemnieka gēns, kas kādā brīdī pamostas. Kad atgriezāmies vīra dzimtas mājās, kas Ogrē ir no 1910. gada, sajutu atbildību, ka vēlos šo vietu atstāt skaistāku nekā esmu saņēmusi. Dārzs ir laiks un vieta, kur var izvēdināt galvu, tā ir mana trenažieru zāle un tad, kad viss sāk plaukt un ziedēt, arī prieks acīm un dvēselei.”
Rokopera kā patriotisma pote
Neatņemama M. Puriņas dzīves sastāvdaļa nu jau 25 gadus ir vokālā grupa “Anima Solla”. Pa šiem gadiem ansamblī nomainījušās gandrīz 40 dziedātājas, daļa no viņām piedalīsies arī 25 gadu jubilejas koncertā, kas notiks 25. novembrī Ogres novada Kultūras centrā. M. Puriņa lepojas ar vokālās grupas sasniegumiem – “Anima Solla” ir trīskārtēja Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku Lielās balvas ieguvēja vokālo ansambļu konkursā! M. Puriņai ar vokālo grupu “Anima Solla” bija tas gods piedalīties arī atjaunotajā rokoperas “Lāčplēsis” iestudējumā.
“Tā kā grupa “Latvian Voices” nevarēja piedalīties atkārtotajā uzvedumā Arēnā “Rīga”, tika uzrunāta “Anima Solla”. Tas bija ļoti intensīvs un sarežģīts darbs, bet tā bija lieliska pieredze būt klāt, redzēt, kā strādā lieli mākslinieki, ar kādu atdevi un atbildību izturas pret katru skaņu, vārdu un kustību. Apziņa, ka tu esi daļiņa no kaut kā liela un nozīmīga, ļoti ceļ pašapziņu,” atzīst M. Puriņa.
Viņa arī atzīmē, ka rokopera bija sava veida patriotisma pote, kas lika aizdomāties par savas valsts un kultūras vērtībām un cik svarīgi ir tās nepazaudēt: “1988. gadā, kad pirmoreiz tika iestudēta rokopera “Lāčplēsis”, tā bija kā vēstnesis Atmodas kustībai. Šolaiku kontekstā “Lāčplēša” iestudējums bija viens no izcilākajiem muzikālajiem notikumiem ar lielu nacionālpatriotisko nozīmi. Režisorei Rēzijai Kalniņai ar mūzikas, scenārija un režijas palīdzību ir izdevies izcelt tieši šajā brīdī nozīmīgāko latviešu tautai – mūsu spēks, tāpat kā Lāčplēsim, ir savu zemi sadzirdēt, savus ļaudis sadzirdēt un katram pašam izcīnīt savu cīņu ar Melno bruņinieku,” saka M. Puriņa.
Tu vari būt pats tikai savā brīvā valstī!
Novembris ir patriotisma mēnesis, jo atzīmējam Lāčplēša dienu, svinam Latvijas dzimšanas dienu. M. Puriņa ikvienu aicina aizdomāties, kādi esam mēs šodien – vai esam gatavi mirt par savu valsti, kā tie jaunie puiši Latvijas brīvības cīņās pirms 100 gadiem? Lai kaut ko tādu spētu, nepieciešams patiesi un no visas sirds mīlēt savu zemi un savu tautu.
“Aicinu sākt ar mazumiņu – mīlēt savu ģimeni, savu valodu un savu tautu, tikai tad tu sapratīsi, ko tev nozīmē Latvija un kas esi tu pats.
Neviens nav pateicis labāk par Knutu Skujenieku:
“Maza mana tēvu zeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvu zeme
Divu plaukstu siltumā.
Dziļa mana tēvu zeme
Visa mūža garumā.”
Mīli un cieni savu valodu un savu tautu, tad arī citas tautas tevi cienīs. Cieni citas tautas un valodas, ja gribi, lai tevi un tavu valodu ciena.
Un pāri visam – ikvienam no mums novēlu, lai “Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas evaņģēlijs 2:14).”