Lielvārde

Lielvārdes pilsētas ģerbonis

Heraldiskais apraksts: Ģerboņa vairogs horizontāli ir sadalīts divās daļās, galvas daļa ir sarkanā, bet otra daļa ir sudraba krāsā. Galvas daļā attēlots sudraba zobens, kas ir Lāčplēša cīņas ierocis. Apakšējā daļā attēlots sarkans slīpais krustu krusts. Krusts ir viens no Lielvārdes jostas ornamentālajiem simboliem, kas pasargā no ļaunuma.

Lielvārdes pilsēta atrodas Ogres novada vidusdaļā. Lielvārde robežojas ar Ogres novada Rembates, Lielvārdes un Birzgales (pa Daugavu) pagastu.

Lielvārdes pilsēta izvietojusies plašajā Daugavas senlejā. Pēc Ķeguma ūdenskrātuves uzbūvēšanas cēlās Daugavas ūdens līmenis un applūda plašas teritorijas, samazinot Daugavas senleju. Daugava ir iegrauzusies atsegtajos dolomītos, vietām tās krastos turpinās nobrukumi un noslīdējumi.

Par Lielvārdes pilsētas seno un bagāto vēsturi liecina daudzie kultūrvēstures pieminekļi pilsētas teritorijā. Kulta vieta – Dieva kalns (saukts arī par Cepures kalnu, Taurētāja kalnu, Karātavu kalnu) atrodas iepretim Lielvārdes pilskalnam Rumbiņas upes kreisajā krastā un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Mūsdienās pieminekļa lielākā daļa nobrukusi Daugavā, taču savulaik nocietinājums atradies kalnā, kuru no Daugavas un Rumbiņas puses aizsargāja stāvas, dabiski veidojušās nogāzes. Senākie atradumi pilskalnā liecina par apdzīvotību jau no 1. gs. pirms mūsu ēras, kad šeit mitinājušās baltu ciltis. Nocietināta apmetne pilskalnā atradusies mūsu ēras 7., 8. gs., bet 13. – 15. gs. pilskalns kalpojis par īslaicīgu vācu krustnešu apmetnes vietu.

Rumbiņas upītes otrā krastā atradies Lielvārdes pilskalns ar pilsdrupām. Lielvārdes pils uzcelta lībiešu pilskalnā koka pils vietā un dokumentos minēta 1229. gadā, taču jau 1201. gadā bīskaps Alberts izlēņojis šo novadu Danielam no Bannerovas (šis gads un Lielvārde minēta Indriķa Livonijas hronikā). Livonijas kara laikā 1577. gadā pils tika nopostīta, mūsdienās no tās saglabājušās vairs tikai biezās mūra sienas.

Ap pilsdrupām un t.s. priekšpils teritoriju plešas bijušās Lielvārdes muižas parks. Mūsdienās no tā gan saglabājusies vien romantiskā laukakmeņu ēka, kas celta 19. gs. kā Lielvārdes muižas klēts. 1970. gadā ēkā ierīkots Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs. A. Pumpura vārds cieši saistīts ar Lielvārdi – no 1853. gada līdz 1956. gadam A. Pumpurs apmeklējis Lielvārdes draudzes skolu, bet no 1858. gada strādājis Rembates muižā par mērnieku. A. Pumpura Lielvārdes muzejā glabājas materiāli gan par nacionālā romantisma dzejnieku un eposa “Lāčplēsis” autoru A. Pumpuru, gan tautā mīlēto ilggadējo kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētāju E. Kauliņu, gan Lielvārdes apkaimes vēstures liecības un novadpētniecības materiāli.

Lielvārdes muižas kungu ēka tika nopostīta Pirmajā pasaules karā. Mūsdienās parka daļā, kurā savulaik atradusies Lielvārdes pils jeb kungu māja ar kolonnām, terasēm un rožu stādījumiem, patlaban atrodas skulptūru dārzs. Tajā apskatāmi 16 tēli no A. Pumpura eposa “Lāčplēsis”. Tāpat Lielvārdes parkā apskatāmi dižakmeņi Lāčplēša gulta un Lāčplēša sega, kas kādreiz atradušies Daugavā pie Lielvārdes salas. Uzbūvējot Ķeguma spēkstaciju, sala tika appludināta, bet akmeņi pa upes gultni aizvilkti līdz Ķegumam un 1976. gadā atvesti atpakaļ uz savu sākotnējo atrašanās vietu – Lielvārdi.

Pretim Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam slejas 1747. gadā celtā Lielvārdes evaņģēliski luteriskā baznīca. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli izgatavoti 20. gs. 30. gados un tiem piešķirts valsts nozīmes mākslas pieminekļu statuss. Altārglenu “Jēzus Ģetzemanes dārzā” gleznojis latviešu glezniecības klasiķis K. Miesnieks.

Lielvārdes pilsēta izvietojusies plašajā Daugavas senlejā. Pēc Ķeguma ūdenskrātuves uzbūvēšanas cēlās Daugavas ūdens līmenis un applūda plašas teritorijas, samazinot Daugavas senleju. Daugava ir iegrauzusies atsegtajos dolomītos, vietām tās krastos turpinās nobrukumi un noslīdējumi.

Ievērojamas vietas un objekti

• Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas - Rīgas arhibīskapa pils celta ap 1229. gadu senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta Livonijas kara laikā 1577. gadā.
• Lielvārdes (Lāčplēša) parks - parka veidošana uzsākās 19. gadsimta beigās Lielvārdes muižnieka A. Vulfa vadībā. 1988. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā.
• Dievkalns - otrpus Rumbiņas ietekai Daugavā. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz 6. - 7. gs. m.ē.
• Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs "Kraujās". Ēka celta 19. gs. sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta 1917. gadā, restaurēta 1922. gadā, kad piebūvēta veranda. 1970. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram Andrejam Pumpuram (1844 - 1902).
• Lāčplēša gulta - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja.
• Lāčplēša sega - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem Ķeguma HES ūdenskrātuves ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz Ķegumu, bet 1976. gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem.
• Spīdalas bluķis - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no Aizkraukles.
• Uldevena koka pils - 12. gs. senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša Uldevena rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar 12. - 13. gs. latviešu feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās.
• Rembates parks - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā Rautenfeldu muižas ainavu parks 1858. gadā. Parkā ir dīķis.
• Spīdalas saliņa - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju 1968. gadā.
• Lielvārdes luterāņu baznīca - 1932. gadā celtā baznīca atrodas 1747. gadā būvētās un Pirmā pasaules kara laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - 1939. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. 1997. gadā Lielvārdes draudze atzīmēja baznīcas 250. gadskārtu un draudzes 540. gadadienu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis krustakmens.
• Rumbiņas ūdenskritums - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi.
• Piemineklis 1905. gada cīnītājiem - uzstādīts vietā, kur 1905. gada 28. novembrī notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kurā revolucionāri aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu īpašniekus. Pieminekļa autors ir A. Gailītis.
• Lāčplēša kapi - pie Daugavas šosejas. Pirmie apbedījumi šeit veikti 18. gs. Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam Edgaram Kauliņam (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam Indriķim Pumpuram (autore I.Grīsle), skolotājai Alvīnei Grīnbergai (autore A.Līce). Te apglabāti režisors Kārlis Liepa, dramaturgs Gunārs Priede, mācītājs Dionīsijs Gotfrīds Krons, skolotājs Staņislavs Gribusts.
• Lielvārdes dzelzceļa stacija - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap 1860. gadu, sagrauta 1917. gadā, uzcelta no jauna ap 1925. gadu un otrreiz sagrauta 1944. gadā. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap 1946. gadu.
• Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā - pie "Virsaišiem". Uzstādīts 1979. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties 1689. gadā. Šajā vietā ēka celta 1809. gadā, nodedzināta 1915. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs (1853-1856) un strādājis Auseklis (1872-1874).
• Lielvārdes katoļu baznīca - dievnams atklāts 1992. gadā
• Andreja Pumpura iemērīta un viņa laikā stādīta aleja Rembates ielā.
• Kačas kalns - zintnieces Kačas piemiņai 1991. gadā kalnā uzstādīts J. Zihmaņa veidots piemiņas akmens.
• Pilskalns - ar kokiem apaugušais izteiktais paugurs ir arheoloģijas piemineklis.

Lielvārdes pilsētas teritorijas platība 9,9 km².