Tomes pagasts

  Tomes pagasta ģerbonis

Apstiprināts 2013. gadā.

Autors:  Vladimirs Ladusāns

Heraldiskais apraksts: Skaldīts zils ar zeltu:

1. - Pāļa virzienā trīs sudraba zivis,
2. - Zaļa priede ar tādām pašām saknēm.

Krāsas:

Zelts - Pantone 873C (var tikt aizstāta ar dzelteno — PANTONE 124C)
Sudrabs - Pantone 877C (var tikt aizstāta ar pelēko — PANTONE 4C, cool grey)
Zils- Pantone 286C
Zaļš - Pantone 341C
Melns - Pantone black

Tomes pagasts atrodas Ogres novada dienvidrietumos. Pagasts robežojas ar sava novada Birzgales pagastu, Rembates pagastu (pa Daugavu), Ķeguma pilsētu, Ogresgala pagastu, Ogres pilsētu, Tīnūžu pagastu (pa Daugavu), kā arī Ķekavas novada Baldones pagastu, Daugmales pagastu un Bauskas novada Vecumnieku pagastu.

Tomes (vācu Thompus) nosaukums dokumentos minēts no 1735. gada, tomēr pagasta teritorija tika apdzīvota jau senāk. Pagasta teritorijā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas liecina, ka to 11.–12. gs. pie Līčupes apdzīvoja lībieši. Daugavas krastā esošie Grīvu un Nariņu senkapi, kas iekļauti valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Nariņu senkapi atrodas tā dēvētajā “Tomes salā” un ir līdzenais lībiešu kapulauks. Šeit bijuši arī ugunskapi. Nariņu senkapu apbedījumos atrastās senlietas datējamas ar 11. - 12. gadsimtu. Grīvu senkapi atrodas Rīgas – Jaunjelgavas lielceļa malā, 2 km no Tomes, uzkalniņā Daugavas krasta nogāzē. Uz senkapiem uzbūvēta dzīvojamā ēka un saimniecības palīgēkas. Pieminekļa iespējamais datējums – 1. gs. pirms mūsu ēras vidus – mūsu ēras 2. gadsimts.

17. gs. vidū, hercoga Jēkaba Ketlera (Jakob Kettler) laikā, Tomes pagasta teritorija bija pazīstama ar savu ostu upes grīvā, kur pienāca no Vācijas kuģi ar kokoglēm Iecavas pagasta Dzelzāmura vajadzībām. Pagastā darbojās vairākas manufaktūras, kurām bija liela nozīme apdzīvotās vietas izveidē un attīstībā – salpetra vārītava, darvas cepļi, kaļķu un ķieģeļu cepļi, papīra dzirnavas un papes fabrikas (uz Tomē izgatavota papīra tika drukāta pirmā Bībele latviešu valodā), stikla ceplis, pulvera dzirnavas pie Grantskalnu mājām, mucenieku darbnīcas, zāģu gateri.

Tomes pagasts izveidojās Tomes muižas teritorijā. Pagastā darbojās Baldones–Tomes draudze. 19. gs. Tomes pagastā bija attīstīta stikla un ķieģeļu rūpniecība, darbojās kokzāģētavas un terpentīna fabrika.

Tomes pagasts cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad tika nopostītas gandrīz visas pagasta ēkas, tajā skaitā pagasta nams un skola. Vēl vairākus gadus pēc kara beigām daļa pagasta iedzīvotāju dzīvoja zemnīcās. Kara laikā ceļš no Tomes uz Baldoni tika nosaukts par Daugavas ceļu, tam bija militāri stratēģiska nozīme, un to šķērsoja vācu karaspēka izveidotais šaursliežu dzelzceļš no Vecumniekiem uz Mercendarbi un tālāk Daugavas virzienā. 1919. gadā Tomē izveidoja aizsargu nodaļu, kurai bija liela nozīme pagasta sabiedriskās dzīves attīstībā.

Pēc Krievijas Impērijas laikā izveidotā administratīvā iedalījuma Baltijas guberņās Tomes pagasts ietilpa Bauskas apriņķī, bet pēc agrārās reformas 1924. gadā Tomes pagasts tika iekļauts Rīgas apriņķī; reformas rezultātā Tomes pagastā tika izveidotas apmēram 130 jaunsaimniecības. 1923. gada decembrī tika iesvētīta pēc Pirmā pasaules kara atjaunotā Tomes pagasta četru klašu pamatskolas ēka (no 1929. gada sešu klašu pamatskola). 1926. gada oktobrī iesvētīta Tomes pagasta nama ēka – divu stāvu mūra ēka pagasta valdes un pagasta tiesas vajadzībām, kurā bija telpas arī policijai un vecmātei. 1928. gadā uzcelta baznīca, 1932. gadā – Tomes Tautas nams. Amatniecība pagastā atsāka attīstīties 20. gs. 30. gadu otrajā pusē. Galvenais ienākumu avots pagasta iedzīvotājiem bija Tomes meži un Daugava. Pagastā bija maz pļavu un ganību, tāpēc maz attīstījās lauksaimniecība.

Tomes pagastā 1929. gadā tika izveidota valsts zivju audzētava, kurā audzēja lašus, taimiņus, foreles, repšus, orfas, sīgas, līdakas. Pagastā darbojās ūdens dzirnavas.

1939. gadā tika pabeigta Ķeguma HES celtniecība, un pie tās izveidotais tilts pār Daugavu bija nozīmīgs infrastruktūras objekts Tomes iedzīvotājiem.

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, pagastā tika izveidota Tomes ciema padome, dažus gadus vēlāk dibināts kolhozs “Tome”.  1949. gadā Tomes pagasts tika likvidēts. Tomes ciems ietilpa Rīgas apriņķī, no 1947. līdz 1949. gadam – Ogres apriņķī, bet no 1949. līdz 1954. gadam – Baldones rajonā. 1954. gadā Tomes ciems tika likvidēts un iekļauts Ogres rajona Strēlnieku ciemā. 1960. gadā Strēlnieku ciematu likvidēja un kolhozu “Tome” pievienoja Ķeguma strādnieku ciematam, kā rezultātā tika izveidota Ķeguma lauku teritorija.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 11. martā, Ķegums ieguva pilsētas statusu, bet Ķeguma lauku teritorija tika reorganizēta un atjaunots Tomes pagasts. Pēc gada, 1994. gada martā, Tomes pagasts atkārtoti tika likvidēts, to pārveidojot par Ķeguma pilsētu ar lauku teritoriju. 2002. gadā tika izveidots Ķeguma novads, bet  2010. gadā, reorganizējot Ķeguma lauku teritoriju, Tomes pagasts tika vēlreiz atjaunots. 2021. gadā Tomes pagasts kopā ar pārējo Ķeguma novada teritoriju tika iekļauts Ogres novadā.

Tomes pagasta teritorija (līdzīgi Birzgales pagastam) senāk atradusies Latvijas vēsturisko novadu robežjoslā. Daugava kā robežjosla atdalījusi Kurzemes Zemgales hercogistes teritorijas no zviedru pārvaldītās Vidzemes. Tāpēc senāk Daugavas labā krasta ļaudis otras puses iedzīvotājus nereti dēvējuši par kurzemniekiem.

Valsts nozīmes piemineklis ir arī Tomes skansts – 17. gs. nocietinājums ar vaļņiem, grāvjiem un bastionu atliekām (pie Pantersīļu mājām) Daugavas kreisajā krastā.

No jaunāko laiku tūrisma objektiem minama Tomes luteriskā baznīca, kas uzcelta 2003. gadā vietā, kur jau no 17. gs. atradušies vairākas reizes nopostīti dievnami. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi ir 1930. gadu Tomes centra apbūve – pagasta nams, skola un tautas nams.

Mūsdienās Daugava un lielie mežu masīvi Tomi nošķir ne tikai no novada pārējās daļas, bet arī no blakus ciemiem. Tomes administratīvās robežas vairākkārtīgi mainījušās. Līdz 1925. gadam Tomes pagasts piederēja Bauskas apriņķim. Vēlāk īslaicīgi Rīgas apriņķim, Vecumnieku pagastam, arī Ogres apriņķim, visbeidzot 4 gadus Baldones rajona Daugmales ciemam. No 1960. gada toreizējam Ogres rajona Ķeguma ciematam. 1993. gadā, kad Ķegums iegūst pilsētas tiesības, Tomes apkaime kļūst par Ķeguma lauku teritoriju. 2010. gadā Ķeguma lauku teritoriju reorganizēja par atsevišķu administratīvo teritoriju un pārdēvēja par Tomes pagastu.

Tomes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, Upmales paugurlīdzenumā. Reljefs ir lēzeni viļņots, tā augstums ir vidēji 25–40 metri virs jūras līmeņa. Vietām atrodami senā pieledāja ezera krastos radušies senkapu pauguri, kas apauguši priežu siliem. Tomes apkaimē Daugavā ieplūst daudz mazu upīšu. Daugavas attekas gultnē izveidojušies aizaugoši ezeriņi – senās Daugavas gultnes daļas. Pagasta teritorijā ir plaši mežu masīvi un vairāki purvi, no kuriem lielākie ir Pieraines, Sīļu un Spāres purvs.

Pagasts atrodas Viduslatvijas klimatiskajā rajonā – klimats ir relatīvi sauss un mērens, ko ietekmē tuvums Daugavai un Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvei, kur tiek novērotas zemākas gaisa temperatūras svārstības. Ziemas ir maigas, sniega sega mēdz būt nepastāvīga, un teritorijā tiek novērots salīdzinoši garš bezsala laika posms.

Tomes pagasta lielāko daļu aizņem meži – ap 8000 hektāru, tajos dominē skuju koki, galvenokārt priedes. Tomes pagastā ir vairāki dižkoki, trīs aizsargājami dabas objekti un trīs mikroliegumi. Tomes teritorijā karsta procesu piltuvēs ir vērojami devona sistēmas augšējo iežu dabiskie atsegumi. Tomes pagastā ir māla atradnes.

Tomes pagasts atrodas pie Daugavas, bet pagasta teritorijā plūst vēl piecas upes: Brantupīte, Kausupe (arī Kausupīte), Līčupe (sākas kā Tome pie zivju audzētavas) Silupīte, Vilpīte. Pagasta teritorijā ir divi nelieli ezeri: Lielezers pie Rutkiem un Kaulezers pagasta dienvidu daļā netālu no robežas ar Vecumnieku pagastu, kā arī vairāki dīķi ar iespēju makšķerēt.

Ievērojamākie tūrisma objekti Tomes pagastā:

• Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca (uzcelta no jauna 2003. gadā),
• zivju audzētava “Tome”
• Kausu dižozols
• piemiņas ozolu birzs
• Rata kalns
• Tomes skansts - viduslaiku nocietinājums
• laivu bāze “Līcīši”
• rakstnieces R. Ezeras māja “Brieži”
• Grīvu senkapi
• Nariņu senkapi

Tomes centra apbūve, Tomes Tautas nams, pagasta nams un skolas ēka ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

Tomes pagasta teritorijas platība - 110,4 km².