Taurupes pagasts

Taurupes pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts - dalīts ar zeltu un zilu; augšējā laukā melns taurs.

Apstiprināts 2004. gadā.

Taurupes pagasta ģerboņa krāsas pēc PANTONE kataloga:

• zils 286C;
• zelts 873C;
• melns black.

Taurupes pagasts atrodas Ogres novada ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar sava novada Mazozolu, Meņģeles, Madlienas, Ķeipenes pagastiem, kā arī Cēsu novada Zaubes pagastu.

Taurupes pagasta teritorija atrodas slīpā Viduslatvijas nolaidenuma augšdaļā un Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē. Daudzos paugurus un ieplakas radījis pēdējais apledojums un tā kušanas ūdeņi. Pagasta dienvidu daļā gar Meņģeles pagasta robežu nelielā posmā plūst Ogres upe, austrumu daļā – Līčupe, ziemeļu daļā atrodas ar Mazo Juglu saistīto Bērzupītes un Ošupītes augšteces.

Par senāko apdzīvotību pagasta teritorijā vēsta senkapi un pilskalni. Aderkašu pilskalns, Aizpurvju senkapi un Ozolēnu senkapi iekļauti valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā kā nozīmīgākie. Aderkašu pilskalns ierīkots atsevišķā reljefa izcēlumā blakus Aderkašu kapsētai, netālu no Aderkašu pareizticīgās baznīcas. Kultūrslānis pilskalnā nav izteikti intensīvs vai biezs, pilskalns nav bijis īpaši vareni nocietināts, pēc kā secināms, ka pilskalnā nav uzturējies lielāks ļaužu skaits. Iespējams, tas izmantots kā meža slēptuve. Aderkašu pilskalns datējams ar dzelzs laikmetu jeb m. ē. 1. g. t. pirmo pusi un vidu. Aizpurvju senkapi ir trīs iegareni uzkalniņi ar stāvām malām, kas atrodas mežā uz rietumiem no “Aizpurvju” māju vietas. Savukārt, Ozolēnu senkapi ir vēlā dzelzs laikmeta (9.-13. gs) līdzenais kapulauks, kas atrodas ap 200 m attālumā no Aderkašu pareizticīgās baznīcas. Senkapi atrodas Ogres upes labajā krastā, liela Ozolēnu senkapu daļa ir upes izskalota.

Senākās rakstītās ziņas par Taurupes apkārtni ir no 1499. gada, kad Rīgas arhibīskaps Mihaels iznomāja zemi Jākobam Aderkasam, no kā arī cēlies Aderkašu apdzīvotās vietas nosaukums. Netālu atradusies arī Aderkašu muiža, kurai 1687. gadā piederējušas 30 zemnieku saimniecības. Aderkašos bijis arī ķieģeļceplis. Līdz mūsu dienām saglabājušās tikai muižas drupas.

18.-19. gs. veidojas Taurupes muižas centrs. 19. gs. celtā muižas pils labi saglabājusies un mūsdienās tajā joprojām atrodas skola. Ap pili plešas brīva plānojuma parks. Cauri Taurupes pagasta teritorijai jau izsenis vedis ceļš uz Rīgu, tāpēc tā malā bijis daudz krogu: Medņu, Kurmju, Pīsu, Lielmežu, Pelnu un Plaužu krogi.

Ievērojama kultūrvēsturiska būve pagastā ir Aderkašu pareizticīgo baznīca. Tā atrodas 2 km no Aderkašiem, Meņģeles ceļa kreisajā pusē; līdzās baznīcai atrodas bijušās draudzes skolas ēka (tagadējie Krievkalni). 19. gs. 40 gados Taurupē un Aderkašos daudz iedzīvotāju pārgāja pareizticībā. Pareizticīgo draudzes skolā mācījies arī rakstnieks Sudrabu Edžus. 1880. gadā Taurupes muižas īpašnieks Tranzē dāvāja pagastam zemi un naudu skolas celtniecībai. Tā tika uzcelta pie Taukātnītes, bet tās uzturēšanai pietrūka līdzekļu. 1938. gadā pēc Aderkašu un Taurupes pagasta apvienošanas skola tika iekārtota bijušā Taurupes muižas pilī, kur skola atrodas vēl joprojām.

Taurupes pagastā dzīvojuši daudzi ievērojami cilvēki. “Vecjaužos” dzimis izcilais latviešu gleznotājs, LMA dibinātājs un rektors Vilhelms Purvītis, pagastā dzīvojis komponists un kordiriģents Kārlis Kažociņš, dziedātājs Pauls Sakss, ģenerālis Rūdolfs Bangerskis u.c.

Taurupes leģenda

Taurupes nosaukums cēlies no upes nosaukuma, kas tecējusi tagadējā Taurupes pagasta teritorijā. Pie šīs upes senatnē nākuši dzert tauri un skaļi taurējuši. Tā arī izveidojies nosaukums Taurupe ( taurs + upe = Taurupe ). Taurs ir priekštecis mūsdienu lauksaimniecībā izmantojamām govīm, bet pēdējais zināmais īstais taurs (Bos primigenius ) Eiropā nomira Polijā 1627. gadā.

Tā gan ir tikai leģenda, jo īstenībā vārda "Taurupe” izcelsme skaidrojama kā avotaina un kalnaina vieta, kas arī precīzi raksturo vietējo ģeogrāfiju.

Taurupes pagasts atrodas Viduslatvijas nolaidenuma austrumu malā. Vidzemes augstienes un Piebalgas pauguraines rietumu malā.

Reljefs paugurains. Virsas augstums palielinās dienvidu – ziemeļu virzienā: dienvidos pie Anderkaišiem 100 m vjl., Zvirbuļu kalns 152.4 m, Lakstenes kalns 153.1 m, ziemeļos pie Kļaviņām 189.4 m vjl. pagasta dienvidu robežu ar Meņģeles pagastu veido Ogres upe, Ogres labā pieteka Līčupe tek pa Piebalgas pauguraini un Augšogres pazeminājumu, upe ļoti līkumaina.

Ogres labā pieteka Taukātnīte sākas no trim avotiem, upīte ziemā neaizsalst, tajā ir vēss un dzidrs ūdens. Uz ziemeļiem no Taurupes centra mežainā apvidū, satekot Kaļķupītei un Paunēnupītei, sākas Mazā Jugla, kas plūst rietumu virzienā. Mazās Juglas kreisā pieteka ir Bundulēnupīte. Ziemeļrietumos tek robežupe Bērzupe. Ziemeļaustrumos – Kazupīte, dienvidos – Skolas upe. Ir nelieli Krapu un Indiņu purvi. 50,5% pagasta platības aizņem meži, lielākie mežu masīvi pagasta ziemeļu daļā, pārsvarā egļu meži ar citu koku sugu piejaukumu.

Pagastā atrodas Kalnalācīšu, Taukātnes, Ezerēnu, Jaunriemuižas saldūdens kaļķiežu atradnes, ir arī grants un māla atradnes.

Taurupes pagasta teritorijas platība - 126,4 km²