Krapes pagasts

Krapes pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts - skaldīts ar viļņveida griezumu: sudrabs un zaļš. Priekšā sarkans jumstiņu gladiolas zieds ar zaļu kātu un lapu.

Krapes pagasts atrodas Ogres novada dienvidaustrumu daļā un robežojas ar Ogres novada Lēdmanes un Madlienas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses un Bebru pagastiem.

Ziemeļu daļā gar pagasta robežu plūst Ogres upe, pagasta dienvidu malā – Brasla, bet cauri pagasta vidienei – no Lobes ezera (arī Viskāļu ezera) izplūstošā Lobes upīte. Krapes pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā, tāpēc te dominē arī pārējai Latvijai raksturīgs zems un vidēji paugurains reljefs. Ledāja veidotajā lēzenajā ieplakā pagasta austrumu daļā izvietojies Lobes ezers, kas ir lielākais Ogres novadā. Ūdenstilpe ļoti aizaugusi, to pilnībā klāj peldoši ūdensaugi, gultne dūņaina, ar biezu sapropeļa kārtu. Ezera krasti ir zemi, stipri pārpurvojušies, kas liecina, ka senāk ezers bijis krietni lielāks. Lobes ezers uzskatāms par vienu no lielākajām sapropeļa atradnēm Latvijā. Lielākie purvi pagastā ir Gulbju purvs, Aulaku purvs, Jeiskas purvs.

Tagadējā Krapes pagastā apvienoti divi vēsturiski izveidojušies pagasti – Krapes un Viskaļu pagasts. Pagasta teritorijā nav pilskalnu vai pilsdrupu, taču par senu apdzīvotību liecina vairāki senkapi. Pagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Aulaku senkapi (9.-13. gs.) un Siliņu senkapi (9.-14.gs), kas datēti ar vēlo dzelzs laikmetu un viduslaikiem.

16. gadsimtā līdz ar reformācijas izplatību katolicismu vācu pārvaldītajās zemēs sāk nomainīt luterisms. No 1636. gada līdz 1644. gadam par Kokneses – Krapes draudzes mācītāju strādājis Johans Georgs Rēhehūzens – pirmā latviešu valodā izdotā gramatikas apraksta autors. Tāpat ar Krapes vārdu nosacīti saistīts Bībeles tulkotājs Ernests Gliks, kurš no 1687. gada līdz 1702. gadam strādājis par Kokneses iecirkņa (tas ietver arī Krapi) prāvestu.

1802. gadā celta Krapes luteriskā baznīca. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, bet savu tagadējo veidolu ieguvusi 1857. gadā, kad vecās vietā celta jauna mūra ēka. Par Krapes luterāņu baznīcas lepnumu var uzskatīt divus valsts nozīmes mākslas pieminekļus –  1862. gadā lieto baznīcas zvanu un Kārļa Teodora Hūna gleznoto altārgleznu “Kristus Ģetzemenes dārzā”, ko 1875. gadā baznīcai dāvinājis Krapes muižas īpašnieks Nikolajs Georgs fon Fītinghofs – Šēls.

Krape kā apdzīvota vieta izveidojusies ap bijušās Krapes muižas (Kroppenhof) centru. Muižas apbūve ir vietējās nozīmes kultūrvēstures piemineklis. Mūsdienās no muižas ēku kompleksa saglabājusies kalpu māja (19.gs. otrā puse, 20.gs. sākums), dārznieka māja (19.gs. otrā puse, 20.gs. sākums), un parks (19. gs. otrā puse). Diemžēl zudusi ir klasicisma stilā celtā muižas kungu māja.

19. gadsimta 40. gados Vidzemē masveidā notika latviešu zemnieku pāreja pareizticībā. Sākās dažādas reliģiska rakstura nesaskaņas, kuru rezultātā 1891. gadā Krapē tiek celts otrs dievnams – Krapes Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca. Tās arhitektūrā izmantotas krievu-bizantiešu stilistiskā virziena formas. Dievnamā saglabājušies sienu un griestu gleznojumi, kā arī ikonostass ar 10 gleznām (19.gs.). Līdz ar baznīcas celtniecību uz barona Fītinghofa dāvinātās zemes 1891. gadā tika uzcelta arī pareizticīgo draudzes skola.

Krapes pagasts atrodas Ogres rajona austrumu daļā, tas robežojas ar Lielvārdes novada Lēdmanes pagastu un Ogres novada Madlienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles, Bebru, Kokneses un Skrīveru pagastu; ziemeļu robežas daļu veido Ogres upe, aiz kuras atrodas Madlienas pagasts, bet daļu austrumu robežas ar Bebru un Kokneses pagastu veido Lobes ezera krasta līnija.

Krapes pagasts izvietots Viduslatvijas nolaidenuma austrumu daļā. Reljefs viļņots, to saposmo vairākas gravas, pa kurām tek Ogres un Lobes upes ar vairākām nelielām pietekām.

Dabas resursi

• Pēc zemes lietotāju mērķgrupu dalījuma 73% pagasta teritorijas zemes ir izmantojamas lauksaimniecības vajadzībām un 16% mežsaimniecības vajadzībām, bet 8% - ūdenssaimniecībai.
• No lauksaimniecībā izmantojamās zemes 85,1% ir meliorētas.
• Samērā augsta lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā kadastrāla vērtība (Ls 170/ha).
• 36% pagasta teritorijas aizņem meži, bet tikai 26,6% no tiem ir valsts meži.
• Nozīmīgs zivju resursu avots ir Lobes ezers ar 8 dažādām zivju sugām.
• Ir izstrādāti Lobes ezera zivsaimnieciskās izmantošanas noteikumi.
• Nav izmantojamu derīgo izrakteņu atradņu un to perspektīvo laukumu.

Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums

• Valsts nozīmes dabas aizsargājamais objekts - Krapes parks 8,3 ha platībā ar lielām stādītām vietējo koku grupām un ainavu dažādību.
• Valsts nozīmes dabas aizsargājamais objekts - dabas liegums “Vērenes purvi”- nozīmīgs kā Lobes baseina kompleksa daļa.
• Aizsargājami četri dižkoki - ozoli, aizsargājamas 3 augu sugas un 9 dzīvnieku sugas.
• Lobes ezers 520 ha platībā ar nozīmīgām ūdens un bridējputnu dzīves un ligzdošanas vietām, izmantojams zivsaimniecības vajadzībām.
• Teritorijā atrodas seši senkapi un divas baznīcas - pareizticīgo un luterāņu.

Krapes pagasta teritorijas platība - 72,7 km²