Meņģeles pagasts

Meņģeles pagasts atrodas pašos Ogres novada austrumos un robežojas ar sava novada Mazozolu, Taurupes, Madlienas, Krapes pagastiem, Madonas novada Sausnēju pagastu, kā arī Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastiem.

Meņģeles pagasta teritorija izvietojusies Viduslatvijas nolaidenuma austrumos. Pagasta apkārtnē nav daudz stāvu pauguru, taču sastopami vidējpauguri, kas kopā ar plašo un izteikto Ogres upes ieleju padara Meņģeles apkaimi skaistu un ainavisku. No Ērgļiem līdz Meņģelei Ogres upei ir liels kritums, upe te plūst strauji, krāčaini, tāpēc īpaši vilina pieredzējušus ūdenstūristus.

Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts Meņģeles Dievu (Upuru) kalns pie “Ģērķu” mājām. Dievu kalns ir reljefā labi ieraugāms uzkalniņš, kas apaudzis lieliem lapu kokiem – ozoliem un liepām. Domājams, uzkalniņš mākslīgi apdarināts , jo izceļas līdzenajā apkārtnē. Folklorā senā svētvieta saistīta ar nostāstiem par ozolu, pie kura mieloti dievi. Klīst leģendas par te apraktu zviedru mantu un ieročiem; par te apglabātiem cilvēkiem (Dievu kalns dēvēts arī par kapu kalnu). Spriežot pēc apkārtnes arheoloģisko senvietu datējumu, nav izslēdzams, ka Dievu kalns kā svētvieta izmantots jau daudz agrāk par 13. gs.

Pirmās rakstiskās ziņas par Meņģeli atrodamas 17. gs. beigās. Tās liecina, ka pēc Ziemeļu kara bijušas lielas mēra epidēmijas un tajās izmirusi lielākā daļa apkaimes iedzīvotāju. Taču jau 1724. gadā Meņģeles muižā atkal bijis ap 200 “dvēseļu”. 1788. gadā muižu pārņēma Daniels fon Šeinfogels. Viņš vēstures annālēs saglabājies kā liberāls muižas zemju pārvaldītājs, savu zemnieku aizstāvis pret Madlienas – Meņģeles draudzes muižturu un mācītāju intrigām. Piemēram, 1860. gadā, kad Krievijā tika atcelta dzimtbūšana un izbeidzas klaušas, Šeinfogels ļāvis muižas zemniekiem lēti iegūt savā īpašumā mājas.

1795. gadā par muižas līdzekļiem tiek uzcelta mūra baznīca ar 200 sēdvietām, kas vietējiem zemniekiem dod zināmu patstāvību un tiesības uzturēt šo baznīcu un izlietot ieņemtos līdzekļus pēc saviem uzskatiem. Mūsdienās Meņģeles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Savukārt baznīcas retabla centrā novietotā Georga Rūdolfa Kāringa altārglezna “Golgāta” (1846. gads) – valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Netālu no baznīcas atrodas “Siliņi” – šajā muižas mājā dzīvojis muižas galdnieks, ērģelnieks un skolotājs, rakstnieka Sudrabu Edžus (Eduards Morics Zilbers) tēvs Fricis Zilbers, te 1860. gadā dzimis arī pats Sudrabu Edžus. Ēka vairakkārt pārbūvēta, ilgus gadus te atradās rakstnieka memoriālais muzejs.

Ap Meņģeles luterāņu baznīcu savulaik atradies viss sabiedriskais centrs – pagastmāja, skola, ūdensdzirnavas un kapsēta. Mūsdienās gan no bijušā Meņģeles muižas centra nekas ievērības cienīgs nav saglabājies; tagadējais pagasta centrs izveidojies vairāku kilometru attālumā no kādreizējā muižas ēku ansambļa un dievnama. Tagadējā Meņģeles pagasta centrā nesatricināmi stāv 1903. gadā celtā kalto laukakmeņu ēka t.s. “pagastmāja”. Dažu simtu metru attālumā atrodas 1868. gadā celtā Meņģeles skolas ēka; par pašu meņģeliešu saziedotajiem līdzekļiem celtais un 1931. gadā atklātais “Tautas nams”. 20. gs. sākumā Meņģelē darbojusies arī stikla fabrika un ķieģeļu ceplis.

Lielākā Meņģeles pagasta bagātība ir skaistā daba.

Galveno lomu šajā dabas krāšņumā spēlē Ogres upe. Pagasta teritorijā tā tek ap 36 km garumā, veidojot neskaitāmus līčus un līkumus, upe piemērota ūdens tūrismam pavasara periodā.

Meņģeles pagasta teritorijas platība - 89,7 km²