Lielvārdes pagasts

Lielvārdes pagasts atrodas Ogres novada vidusdaļā. Pagasta teritorija robežojas ar Lielvārdes pilsētu, kā arī Lēdmanes, Jumpravas, Birzgales (pa Daugavu) un Rembates pagastiem. Lielvārdes pagastā atrodas trīs ciemi – Kaibala, Senči un Svētiņi. Kādreizējais ciems Lāčplēsis nu kļuvis par pilsētas daļu.

Lielvārdes pagasta dienvidu daļa, līdzīgi kā Lielvārdes pilsēta, izvietojusies plašajā Daugavas senlejā. Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas daļēji zudis Daugavas krastu dolomītkrauju izteiksmīgums.

Lielvārdes pagasta teritorijā ir daudz mazu upīšu – piemēram, Kaibala, Spilve, Tumuļupīte u.c.

Pagasta teritorija atrodas uz austrumiem no Lielvārdes pilsētas. Pagasta teritoriju (gluži tāpat kā pilsētu) šķērso Rīgas – Daugavpils šoseja un Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija, kam liela nozīme pilsētas ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Līdzīgi kā netālās Lielvārdes pilsētas teritorija, arī pagasts apdzīvots jau sen. Par to vēsta pagasta teritorijā esošie kultūrvēstures un arheoloģijas pieminekļi. Turklāt pavisam tuvu pagasta un pilsētas robežai atrodas Lielvārdes Dievu kalns, pilskalns un viduslaiku pils drupas pie Rumbiņas upītes ietekas Daugavā. Iepretim Kaibalas upītes ietekai Daugavā pirms applūdināšanas bijusi Upursala, uz kuras auguši trīs upurozoli. Nostāsti vēsta, ka ozoli it kā nocirsti 19. gs. 1. pusē, lai atradinātu latviešus no pagāniskajiem uzskatiem. 1971. gadā pie Kaibalas ietekas Daugavā iestādīti trīs jauni ozoliņi, tādējādi simboliski turpinot vēsturisko tradīciju. Vienu no ozoliem stādījis tautā mīlētais kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājs Edgars Kauliņš.

Netālu atrodas arī 1869. gadā atvērtā Kaibalas skola, ap kuru ticis iekopts parks. Īsi pirms skolas 100. jubilejas ēka paplašināta, piebūvējot vecajai skolas ēkai jauno korpusu.

Uz rietumiem no Kaibalas atrodas Kačas kalns. Nostāsti vēsta, ka 18. gs. tajā tikušas dedzinātas pūšļotājas un zintnieces, kuras vietējie baznīcas kalpi uzskatījuši par raganām.

Lielvārdes pagasta teritorija vēsturiski cieši saistīta ar blakus esošo Lielvārdes pilsētu. Pilsētas tiesības Lielvārde ieguvusi 1992. gadā, tagadējais Lielvārdes pagasts tolaik dēvēts par pilsētas lauku teritoriju. 2004. gadā Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārdēvēta par Lielvārdes novadu. Lielvārdes pagasts kā administratīva vienība ir samērā jauns. Tas izveidots vien 2009. gadā, kad Lielvārdes novadam pievienoti Lēdmanes un Jumpravas pagasti. Kopš 2021. gada Lielvārdes pagasts un Lielvārdes pilsēta ietilpst Ogres novadā.

Lielvārdes pagasta dienvidu daļa izvietojusies plašajā Daugavas senlejā. Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas daļēji zudis Daugavas krastu dolomītkrauju izteiksmīgums.

Lielvārdes pagasta teritorijā ir daudz mazu upīšu – piemēram, Kaibala, Spilve, Tumuļupīte u.c.

Līdzās Kaibalas ietekai Daugavā reiz atradušies Dieva ozoli, kas tika uzskatīta par svētiem. Dieva ozoli iemūžināti Ausekļa dzejolī „Dievozolu trijotne”. Par Dieva ozolu tradīcijas turpinājumu uzskatāmi tā sauktie Dzejas ozoli. 1971. gadā pirmo ozoliņu stādīja Andreja Pumpura dzimtas pārstāvji, otro - dzejnieki un rakstnieki, trešo - saimniecības “Lāčplēsis” pārstāvji.

Teritorijā atrodas dabas liegums “Daugava pie Kaibalas”, kas ir nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vieta.

Vangusalu Dīnamarkas akmens (garums 2,7 m, platums 1,8 m, augstums 1,5 m) kādreiz atradies uz stigu krustpunkta un apzīmējis četru pagastu – Jumpravas, Krapes, Rembates un Lielvārdes – robežu. Akmenī iekalts aplis ar krustu un Rīgas arhibīskapa simbols – sakrustots bīskapa zizlis un krusts.  Šī zīme ir Rīgas arhibīskapijas īpašuma zīme un norāda, ka Livonijas ordeņa valsts pastāvēšanas laikā (13.–16. gs.) šīs zemes pie Daugavas ietilpa Rīgas arhibīskapijas teritorijā un iemarķētas pie Vangusalām. Par otru zīmi (aplis ar krustu) nostāsts vēsta, ka reiz pie akmens mežsargs nositis ganu meitu un tādēļ akmenī iekalts krusts. Stāstīts arī, ka laukā starp Vangsalu mājām un akmeni kādreiz bijusi baznīca.

Lielvārdes pagasta teritorijas platība 50,5 km².