Ogresgala pagasts

Ogresgala pagastam šobrīd nav sava ģerboņa, bet ir logo, kurš mākslinieciski ietver ziņu par pagastam būtisko. Skatoties kartē, Ogres upes plūdums Ogresgala pagastā veido izteiktus līkumus un cilpas, kādas nav citās vietās. Līkumojot Ogres upe pagastu sadala divās daļās. Šīs abas daļas savieno gājēju tilti. Lai nokļūtu otrā pusē ar auto, ir jābrauc caur pilsētām Ogri vai Ķegumu. Ogres upes rotaļīgā, nevienmērīgā līnija iztēlē veido kontūru, kas atgādina ābeli. Ābele ir neatņemama dārza sastāvdaļa, auglības un radošuma simbols, kas grezno ikvienu dārzu Ogresgalā un Ciemupē.

Ogresgala pagasts atrodas Ogres novada rietumu daļā un robežojas ar sava novada Tīnūžu, Suntažu, Rembates un Tomes pagastu, kā arī Ogres un Ķeguma pilsētām.

Ogresgala pagasta teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Pagasta dienvidu daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru rietumu – austrumu virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Vidusdaļā pagastu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka.

Atsevišķi arheoloģiskie artefakti ļauj mūsdienu Ogresgala teritorijas apdzīvotību saistīt jau ar akmens laikmetu. Ogresgala pagasta Čabu apmetnes un senkapu (atrodas Ciemupē starp “Čabu” un “Lejaskrāču” mājām) arheoloģisko izrakumu laikā atrasto senlietu lielākā daļa datēta ar 10.-13. gs., kad senvieta bijusi savas apkārtnes centrs Daugavas lībiešu teritorijā starp Ikšķili un Lielvārdi, te atradies ciems un divi kapulauki. Taču krama senlietas un švīkātās keramikas lauskas liecina par teritorijas apdzīvotību jau agro metālu periodā un agrajā dzelzs laikmetā (1500. g. p. m.ē.-400.g. m. ē.). Ogres upes kreisajā krastā pie “Lielpeču” un “Avotiņu” mājām atrodas otri ievērojamākie senkapi pagasta teritorijā – “Lielpeču” uzkalniņu kapulauks. Šeit atrastais arheoloģiskais materiāls radniecīgs citos vēlā dzelzs laikmeta (800. – 1200. g. m. ē) Gaujas lībiešu apdzīvotās teritorijas kapulaukos novērotajam. Čabu apmetne un senkapi, kā arī Lielpeču senkapi ir Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi.

Ogresgala pagasts kā teritoriāli administratīva teritorija ir samērā jauns, izveidojies 20. gs. 20. gadu beigās, kad no Ikšķiles pagasta tika atdalīta Sprēstiņu muižas teritorija. Lai gan Pirmā pasaules kara laikā teritorija cieta diezgan stipri, Latvijas Republikas laikā saimnieciskā dzīve strauji uzlabojās. Ievērojamu atbalstu ar naudas aizdevumiem un sēklu materiālu nopostītajām saimniecībām sniedza valsts. Pirms Otrā pasaules kara pagastā darbojās Eihmaņa kaļķu ceplis, Gruntes kaļķu ceplis, Jursona ūdensdzirnavas “Vārnās”, Korsakas kokzāģētava “Slokās”, Niedras kokzāģētava. Vārnu jeb Eihmaņu dzirnavas celtas jau 1800. gadā. To vēlākais īpašnieks Jursons no 1916. gada dzirnavas izrentēja Gīniem. Dzirnavām bijusi maza jauda, tāpēc tajos malti tikai rupja maluma milti un putraimi. Otrā pasaules kara laikā dzirnavas tikušas sapostītas, mūsdienās tās pārbūvētas par divstāvu dzīvojamo ēku. Līdzīgs liktenis piemeklējis citu vēsturisko ēku pagasta centrā – 1935. gadā celto Ogresgala krejotavu, kas bez krējuma un sviesta savulaik ražojusi pat saldējumu. Pirmā skolas ēka tagadējā Ogresgala pagasta teritorijā celta ap 1869. gadu. Sākumā tajā bijusi tikai viena klase un skola dēvēta par Ogres – Lielvārdes skolu (vēlāk – sešgadīgā pamatskola).

Padomju gados Ogresgala pagasta vārds saistīts ar zinātnisko darbu pie augļu koku un ogulāju šķirņu piemērotības noteikšanu Latvijas klimatam. 1956. gadā Ogresgalā dibināta Ogres dārzkopības un izmēģinājumu stacija, kur kopš 1962. gada darbojās trihogrammu laboratorija, kas apgādāja visu Latviju ar trihogrammām ābolu un zirņu tinēja apkarošanai. Izmēģinājumu stacijā tikusi izveidota arī lielākā garšaugu kolekcija republikā.

Pagasta apkaimē dzīvojuši daudzi tautasdziesmu un stāstu zinātāji un teicēji. Pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas krustojumā pie “Vecuteļu” mājām viņu atcerei uzstādīta piemiņas zīme.

Ogresgala pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā, tikai Daugavas piekraste ir Lejasdaugavas ielejā. Reljefs lēzeni viļņots, gar Daugavas ieleju stiepjas Ogres Kangaru A gals. Cauri pagasta vidusdaļai 20 km garumā līkumo Daugavas pieteka Ogre, tās vidējais platums 40 m, dziļums 0.7 m. Pārējās lielākās upes ir Ogres pieteka Ranka, Daugavas pieteka Ķilupe un Mazās Juglas pieteka Urdziņa. Pagasta ziemeļu daļā lieli mežu masīvi. Izpētīta Ogres dolomīta atradne (krājumi 2.8 milj. m³ ), kuru agrāk izmantoja kaļķu dedzināšanai un šķembu ražošanai.

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Čabu apmetne un senkapi un Lielpeču senkapi. 

Vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Aukšzalīšu un Indrānu apmetne, Daugaviešu un Tulku viduslaiku kapsēta.

Dabas piemineklis ir Ogres dolomītu krauja Ogres kreisajā krastā (platība 2.1 ha; aizsardzībā kopš 1977. g.) ar gliemežu un brahiopodu čaulu atliekām, Ogresgala vīksna (apkārtmērs 6.5 m), Krauzu ozols (5.8 m), Vecdupānu  liepa (divu stumbru apkārtmērs 5.7 m un  5.4 m), Neteiču kadiķis (1.2 m), Zāģeru vīksna, Brinņķu kadiķis.

Kultūrvēsturiska nozīme arī Ciemupes stacijas ēkai (celta 1927. – 1929. g. par iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem); piemiņas zīme vietējiem tautasdziesmu un stāstu teicējiem Ogresgalā (uzstādīta pēc I. Ziedoņa ierosmes).