Jumpravas pagasts

Jumpravas pagasta ģerbonis

Ģerbonis apstiprināts 1999. gadā.

Jumpravas pagasts atrodas Ogres novada dienvidaustrumu daļā. Tas robežojas ar sava novada Lēdmanes pagastu, Lielvārdes pagastu, Birzgales pagastu, kā arī Aizkraukles novada Skrīveru pagastu. Pagasta lielākās apdzīvotās vietas ir Jumprava (pagasta centrs) un Dzelmes (Lieljumprava).

Jumpravas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas nolaidenumā. Te dominē vidēja un maza lieluma pauguri. Lielākais purvs pagastā ir Ušķēnu-Silzemnieku purvs. Pagasta teritorijā sākas daudzas sīkas upītes, piemēram, Kaibala, Rītupīte, Annasupīte, Kārtiņa.

Jumpravas apkaime apdzīvota jau sen. Par to liecina Lielrutuļu senkapi, kas iekļauti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Spriežot pēc izrakumu materiāla, senvieta ir 10.-13. gs. līdzenais lībiešu kapulauks, lai gan atsevišķas atrastās senlietas datējamas  ar vidējo akmens laikmetu (7600.-4500. g. p. m. ē.).

Rakstiskajos vēstures avotos Jumpravas vārds minēts jau 1259. gadā, kad Rīgas arhibīskaps dāvinājis Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes gan tuvā, gan tālā apkaimē. Senvācu dialektā vārds “Jungfer” nozīmē “jaunava”, un no šī vārda cēlies vēlākais  muižas nosaukums “Jungfernhof”, ko latvieši pārdēvējuši vienkārši par Jumpravu. Zemes Daugavas labajā krastā nosauca par Lieljumpravu, bet kreisajā krastā – par Mazjumpravu.

Tagadējā Jumpravas pagasta teritorijā atradušies daudzi krogi, kur ceļiniekiem atpūsties. Piemēram, Lankmaņkrogs, Majorkrogs, Lobes krogs, kā arī Sudmalkrogs Daugavas kreisajā krastā. Netālu no Lieljumpravas atradās Fridrihštate jeb Jaunjelgava – tirgotāju un plostnieku apmešanās vieta.

Pati Jumpravas muiža (tagadējās Dzelmes) sākusi veidoties pirms 400 gadiem, kad 1760. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete uzdāvināja daļu savu īpašumu grāfam Černišovam. Vēlāk muiža vairākkārt mainījusi īpašniekus, bet pēc 1905. gada revolūcijas piederējusi baronam fon Tītenhofam. Zināms, ka jau 13. gs. vidū Lieljumpravā bijusi baznīca, kas nopostīta Livonijas kara laikā un atjaunota 1675. gadā. 1830. gadā uzcelta jauna baznīcas ēka, kas nopostīta Pirmajā pasaules karā. Baznīca tika atjaunota 1930. gados, bet padomju laikā tā daļēji tika izpostīta un pārvērsta par noliktavu. Baznīcā atradusies J. Bīnes gleznota altārglezna.

Vēsturiski Jumpravas draudze bijusi cieši  saistīta ar Lielvārdes baznīcu, abās draudzēs kalpojuši vieni mācītāji. Pirmie mācītāji, tāpat kā skolotāji, bijuši vācu izcelsmes. Viens no ievērojamākajiem bijis mācītājs Šēnbergs, kas draudzē veicis plašu sabiedrisko darbību, dibinot vairākas mājskolas. Spilgta personība pagasta dzīvē bijis arī mācītājs Jānis Neilands (kalpojis no 1867. līdz 1871. gadam) - vairāku pazīstamu dziesmu autors, baznīcas dziesmu grāmatu tulkotājs un draudzes aprakstu radītājs. 19. gs. beigās Lieljumpravā minētas divas skolas  - vecā Daugavas skola, kas nopostīta Pirmā pasaules kara laikā, un jaunā Nikolaja skola, kuru 1934. gadā pārdēvēja par Valdemāra skolu.

1945. gadā pagastā izveidoja Jumpravas, Drujasgala un Dzelmes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Jumpravas ciemam pievienoja daļu Drujasgala ciema, 1954. gadā - Dzelmes ciemu. 1977. gadā daļu Jumpravas ciema pievienoja Lielvārdes lauku teritorijai. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[6] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts Lielvārdes novadā. 2021. gadā Lielvārdes novadu iekļāva Ogres novadā.