Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris “Stars” kopā ar Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolas gospeļkori un dziedātāju Emīliju Pavlovsku sagatavojuši video sveicienu Latvijas armijas 102. gadadienā.
Video sveiciena pamatā ir dziesma “Atceries, Lāčplēsi” no komponista Zigmara Liepiņa un dzejnieces Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis”. Dziesmu ieskaņojuši Zemessardzes orķestris Nacionālo bruņoto spēku galvenā diriģenta un Zemessardzes orķestra priekšnieka kapteiņa Anda Kareļa vadībā, Zemessardzes koris “Stars” un Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris Unas Stades vadībā, kā arī soliste Emīlija Pavlovska.
“Lai gan rokopera “Lāčplēsis” savu pirmizrādi piedzīvoja nedaudz vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem, tomēr Lāčplēša tēls joprojām ir nozīmīga mūsu kultūras sastāvdaļa. Lāčplēsis jau kopš Neatkarības kara un cīņām pret Bermonta karaspēku ir bijis latviešu karavīra drosmes un spēka simbols, tādēļ arī šajā svētku dienā novēlu ikvienam karavīram saglabāt Lāčplēša cīņas sparu,” uzsver kapteinis Andis Karelis.
“Mani sapņi ir saistīti ar muzikālo teātri, tāpēc dziesmas izvēle ir vēl viens solis tuvāk mērķiem. Dziesma “Atceries, Lāčplēsi” vēl joprojām ir aktuāla. Ārpus izrādes konteksta tā nes jaunu vēstījumu – tā ir spēka dziesma. Atcerēties visu, ko esam piedzīvojuši, lai ietu tālāk un uzdrīkstētos. Citējot Māras Zālītes dzeju: “Visas mūsu mātes ir Tevi auklējušas,” mēs kopā esam spēks, viens otru balstot un ļaujot iet uz priekšu. Šis vēstījums roku rokā ar Zigmara Liepiņa piepildīto mūziku rada ko patiesi jaudīgu,” stāsta dziedātāja Emīlija Pavlovska.
Video uzņemts Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos, kur 1864. gadā kopā sanāca dziedātāji uz pirmajiem novadu Dziesmu svētkiem, kas turpmāk tika organizēti arī citos novados un izveidojās par Dziesmu svētku tradīciju. Neikenkalna dabas koncertzāle simbolizē tautas vienotību un vērtību nodošanu nākamajām paaudzēm.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. 1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Šī gada 23. augustā Zemessardzei aprit 30. gadadiena. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību. Zemessardzes 30. gadadienas centrālais pasākums plānots 21. augustā Jelgavā ar visu Zemessardzes vienību un tehnikas vienību parādi, atbilstoši tā brīža epidemioloģiskās drošības situācijai.
Informāciju sagatavoja: Latvijas Republikas Zemessardzes štābs.