Kā tu sāki trenēties basketbolā un kāda ir tava pieredze?
Laikam jau bērnībā nebija kur likt enerģiju, tāpēc tēvs 3. klasē aizsūtīja mani spēlēt basketbolu. Kāpēc tieši basketbols, jāprasa viņam, tomēr uzskatu, ka tas noteikti bija labākais veids, kā es varēju pavadīt savu brīvo laiku.
Sāku spēlēt Krištopana basketbola klubā (vēlāk tas tika pārdēvēts par basketbola skolu “Rīga”), pēc tam veiksmīgi pabeidzu jaunatnes līgu, četrus gadus spēlēju Latvijas Universitātes basketbola klubā, kura treneris bija Artūrs Visockis-Rubenis. Paralēli tam ieguvu Starptautiskās ekonomikas un komercdiplomātijas bakalaura grādu. Tā kā pa šiem 4 gadiem nesanāca ielauzties sporta elitē, domāju, ko darīt tālāk. Vienu sezonu nospēlēju Jelgavā, taču tad Artūrs Visockis-Rubenis piedāvāja pievienoties nesen izveidotajam Ogres basketbola klubam. Pirmajā gadā, kad spēlēju BK “Ogre”, rakstīju maģistra darbu, un jāsaka liels paldies gan trenerim, gan komandai, kas nāca pretī, lai varu to izdarīt. Nu jau BK “Ogre” esmu nospēlējis trīs gadus, un beidzot tas ir rezultējies ar Latvijas basketbola līgā izcīnīto 3. vietu.
Jāatzīmē, ka ar treneri Artūru Visocki-Rubeni esam sadarbojušies visu laiku, izņemot vienu sezonu, kad es spēlēju Jelgavā. Sanāca tā, ka vienā laikā viņš sāka strādāt kā profesionāls treneris, bet es kā spēlētājs, līdz ar to ļoti labi saprotamies.
Kā tu raksturotu BK “Ogre”?
BK “Ogre” attiecības balstītas uz labu komunikāciju gan ar treneri, gan vadību, gan menedžeri, gan komandas biedriem. Savstarpējā cieņa mums nodrošina labu sadarbības modeli, profesionālu attieksmi, kas rezultējas arī augstā sportiskā sasniegumā. Komandas biedri ir arī labi draugi ārpus laukuma. BK “Ogre” vajadzēja 4 gadus, lai iegūtu medaļu, bet uzskatu, ka tieši kopējā sadarbošanās mums palīdzēja nezaudēt šo mērķtiecīgumu un to izdarīt, tāpēc ir neizsakāmi liels gandarījums par paveikto.
Liels sarūgtinājums Ogres komandai bija Latvijas – Igaunijas basketbola līgas spēle Tallinā, kur rādījām, iespējams, labāko, ko varējām – spēlē darbojāmies kā pulkstenis, jutām viens otru. Sākums bija sekmīgs, bet diemžēl pēdējā brīdī Tallinas komandas veiksmīgais metiens mums atņēma uzvaru, kam sekoja daudzu spēlētāju gūtās traumas. Periods starp Tallinas spēli un Latvijas basketbola līgas spēlēm komandai bija ļoti grūts, jo bijām emocionāli un fiziski noguruši. Arī šajā gadījumā tieši labā savstarpējā komunikācija un sadarbība palīdzēja saņemties un spēlēt tālāk.
Jāatzīmē, ka arī šobrīd labākie LBL1 klubi “Ventspils” un “VEF Rīga” mūsu komandu novērtē kā spēcīgus pretiniekus, līdz ar to nopietni gatavojas spēlēm, jo zina, ja pieļaus kļūdu, tad zaudēs.
Komandai ir arī lieliski fani – Latvijas – Igaunijas basketbola līgas spēlē Tallinā jūtamies kā savās mājas, jo tribīnes bija pilnas ar mūsu komandas atbalstītājiem. Tas dod milzīgu stimulu, jūties neapturams laukumā. Arī Latvijas basketbola līgas spēlē pret Jūrmalu tribīnes bija pilnas un cilvēki stāvēja kājās. Tā man bija pirmā pieredze, ka uz spēli ir atnākuši tik daudz skatītāju un atbalstītāju, līdz ar to šīs emocijas ir neaprakstāmas.
Kā tu vērtē BK “Ogre” sniegto iespēju jaunajiem spēlētājiem piedalīties kluba treniņos?
Ļoti svarīga ir sportiskā piramīda – apakšā ir stipra sporta skola un piramīdas augša, uz ko tiekties. Iespēja jaunajiem sportistiem iesaistīties profesionālajā sportā ir vajadzīga gan mums, gan viņiem. Uzskatu, ka Ogrē basketbola sistēma darbojas ļoti labi, tāpēc neviens vien labs basketbolists izaudzis un spēlē ne tikai Ogrē, bet arī citos klubos gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Vai kādreiz esi apsvēris iespēju spēlēt kādā ārzemju basketbola klubā?
Protams, ir bijusi doma spēlēt ārzemēs, taču līdz šim nebiju pierādījis sevi tik augstā līmenī, lai saņemtu piedāvājumu no kāda ārzemju kluba. Tomēr uzskatu, ka spēlēšana ārzemēs noteikti nav zelta bedre, jāizsver visi plusi un mīnusi. Man liekas, labāk ir spēlēt Ogrē, kur sistēma ir sakārtota, ir labi treneri un fani, un esmu tepat mājās, nekā tālu prom kādā vidējā līmeņa komandā.
Katrs profesionāls sportists grib tiekties augstāk un augstāk, varbūt, ja kāds augsta līmeņa profesionāls basketbola klubs piedāvātu spēlēt ārzemēs, tas būtu izaicinājums, ko pieņemtu.
Kā tu vērtē basketbola popularitāti Latvijā?
Latvijā basketbols ir kļuvis par nacionālo sporta veidu. Varbūt tas nav objektīvs viedoklis, bet pašam noteikti tā šķiet. Manuprāt, basketbola līmenis Latvijā iet tikai uz augšu. Valsts izlase spēlē ar augstu rezultātu, daudzi Latvijas basketbolisti spēlē NBA. Tas kopumā iedvesmo arī pārējos un popularizē basketbolu. Arī mani tas savulaik ir iedvesmojis – kad biju mazāks, gāju uz spēlēm un redzēju to cīņu un azartu laukumā, tagad es daru to pašu.
Kā tu vērtē Ogri kā pilsētu un dzīvesvietu?
Trīs lietas, kas asociējas ar Ogri – mājīga, draudzīga un saliedēta. Par to liecina arī fakts, ka daudzi ogrēnieši basketbolisti atgriežas spēlēt Ogrē. Laikam šeit ir kaut kas magnētisks, kas velk atpakaļ. Man kā sportistam šeit ir viss, lai varu trenēties un darboties – infrastruktūra, profesionāla komanda, fani, atbalsts no pašvaldības puses. Jāatzīst, ka arī pats apsveru iespēju pārvākties uz dzīvi Ogrē.
Vai seko līdzi sporta aktualitātēm?
Regulāri skatos basketbola spēles – vēroju un analizēju pretinieku komandu spēlētājus, lai varētu viņus pārspēt un uzvarēt. Citiem sporta veidiem gan īpaši nesekoju līdzi, bet interesējos par aktualitātēm Latvijā un pasaulē, politiskajiem notikumiem. Cenšos būt atvērts jaunajai informācijai, lai nav tā, ka ir tikai basketbols. Man ir svarīgi pilnveidoties ne tikai kā sportistam, bet arī kā cilvēkam.
Kā pavadi savu brīvo laiku?
Kad ir basketbola sezona, brīvā laika nav daudz. Man patīk aktīvs dzīvesveids – sportot, uzturēt sevi formā, kā arī ceļot, ko vasarā arī darīšu ar saviem draugiem. Augustā jau sāksies gatavošanās jaunajai sezonai. Iespējams, spēlēšu 3x3 basketbolu, kas tagad kļūst arvien populārāks.
Kādi ir tavi turpmākie mērķi?
Viens no mērķiem, ko izpildīju – palīdzēt aizvest BK “Ogre” līdz medaļai. Tā ir lieliska sajūta, ka esi pievienojies komandai nevis pēdējā brīdī, bet kopā ar komandu izcīnījis šo medaļu vairāku gadu kopējā darba rezultātā. Pašlaik tālākie mērķi nav izkristalizējušies, jo līdz galam vēl nav aptverts, kas ir izdarīts.
Gandrīz katru gadu esmu domājis, ka jāsāk pievērsties profesijai, kurā esmu mācījies, taču ar treneriem un kluba vadību kopējās komunikācijas rezultātā nonāku pie secinājuma, ka jāturpina spēlēt. Apzinos, ka pienāks brīdis, kad būs jāaiziet no basketbola, bet esmu tam gatavs, man ir arī pamats – izglītība, lai varētu veiksmīgāk šo maiņu izdarīt.
Kādi ir novēlējumi klubam?
Vispirms jāsaka liels paldies trenerim, vadībai, menedžerim par fantastisko iespēju parādīt sevi augstākajā basketbola līmenī Latvijā. Pēc sezonas spēlētāji var atpūsties, bet smags darbs sākas tieši viņiem – jāsāk komplektēt jauna komanda, kluba vīzija, treneri, finanses u.c. Novēlu viņiem atsaucību no apkārtējiem, lai varētu izveidot vēl lielāku un stiprāku klubu un lai arī nākamgad BK “Ogre” būtu svētki.
Atcerieties – jātiecas tikai uz augšu, Ogres basketbola klubs to noteikti ir pelnījis!