Daļa no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes. Veselības inspekcija katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus un atbilstoši teritoriālajam iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un Veselības inspekcijas slēdzienu par atļauju peldēties.
Šogad 27. maijā ūdens kvalitātes pārbaude tika veikta 10 neoficiālajās peldvietās Ogres novadā - Ogres Vecupe (Salas iela 2), Rīgas HES ūdenskrātuve (J. Alunāna iela), Ogres HES ūdenskrātuve Ogrē (Brīvības ielā 124/126), Mežezers (Kalnāju meži), Ogres upe pie Hipodroma (Ogresgala pagasts), Abzas dzirnavdīķis (Suntažu pagasts), Baseins pie skolas (Madlienas pagasts), Vilku karjers (Madlienas pagasts), Plāteres ezers (Madlienas pagasts), Plaužu ezers (Ķeipenes pagasts). Rezultāti liecina, ka peldūdens kvalitāte Ogres novada peldvietās ir laba un atbilstoši Veselības inspekcijas slēdzienam tajās ir atļauts peldēties. Jāatzīmē, ka 26. maijā ūdens kvalitātes pārbaude veikta Dubkalnu karjerā, kas atrodas Ikšķiles novada teritorijā un ir iecienīta Ogres novada iedzīvotāju peldvieta, un atbilstoši rezultātiem arī tajā atļauts peldēties.
Ogres novada neoficiālo peldvietu ūdens kvalitātes rezultāti 2020. gadā pieejami ŠEIT.
Ūdens paraugos laboratorijā tiek noteikti 2 mikrobioloģiskie rādītāji – zarnu nūjiņas (Escherichia coli jeb E.coli) un zarnu enterokoki, to koncentrācija ūdenī. Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai, kas var saturēt slimības izraisošās patogēnās baktērijas un vīrusus.
Ņemot vērā mainīgos laika apstākļus, Veselības inspekcija atgādina, ka ūdens temperatūra atsevišķās Latvijas ūdenstilpēs vēl ir salīdzinoši zema, tāpēc, dodoties peldēties, ir jāatceras par būtiskiem piesardzības pasākumiem. Uzsākot peldsezonu, peldēšanas laikam ūdenstilpē vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē ūdenī ir jāiet lēnām. Peldēties ir jāpārtrauc, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām. Tāpat pirms peldēšanās ir jāizvērtē veselības stāvoklis un peldēt prasme, jāizvairās no alkohola lietošanas un pārgalvīgas rīcības ūdenstilpēs.