Lāčplēša diena
Pakāpeniski strādājot pie jaunā mācību satura ieviešanas, Lāčplēša dienā mācību stundas tika veidotas, savstarpēji sadarbojoties vairākiem dažādu priekšmetu skolotājiem. Sākumā visi kopā skolas zālē noskatījāmies filmu “Jaunatne Latvijas brīvības cīņās”. Turpinājumā notika svinīgs brīdis pie pieminekļa – direktores uzruna, dzejoļi, lāpu aizdegšana.
Meitenes skolas virtuvē gatavoja biezputru un cepa pīrādziņus, apgūstot ne tikai mājturību, bet arī izrēķinot visu nepieciešamo produktu daudzumu. Zēni izzāģēja dažādas latviskās zīmes, pārrunājot arī to simbolisko nozīmi. Vizuālajā mākslā no stikla burciņām tika uzburti krāsaini svečturi. Literatūras stundā skolēni noklausījās teiku par Lāčplēsi, iepazinās ar šī tēla izmantošanu dažādos literatūras, kino, mūzikas
darbos, noskaidroja Lāčplēša dienas vēsturisko nozīmi, kā arī rakstīja pārdomas par mūsdienu varoņiem. Ķīmijas stundā tika radīti brīnumi ar interesantiem eksperimentiem, bet dienas beigās visi kopīgi paveica labo darbu, sakopjot skolas apkārtni. Vakarā skolēni kopā ar savām ģimenēm pulcējās tradicionālajā lāpu gājienā no pieminekļa skolas parkā uz monumentālo karogu pie pagasta pārvaldes.Valsts svētku dzimšanas diena
Valsts svētku dzimšanas dienā no rīta apmeklējām Taurupes novadpētniecības muzeju, kur vadītāja Inta Antone pastāstīja par cilvēkiem, lietām un notikumiem, ar kuriem taurupieši var lepoties.
Pēc tam ar dejām, dziesmām un dzeju sveicām Latviju svētkos koncertā. Bet zināmo atcerējāmies un nezināmo uzzinājām konkursā “Es tevi mīlu, Latvija”.
Savukārt kopā ar vecākiem bija iespēja apmeklēt sarīkojumu klubā “Daudz laimes, Latvija!”, kur pēc pašdarbnieku koncerta ar 1919. gada notikumiem iepazīstināja vēsturnieks Māris Ribickis, bet praktiskajā nodarbībā vēsturnieka Roberta Kuzņecova virsvadībā varēja sev izkalt karavīru rotas.
“Skolas soma”
Projekta “Skolas soma” ietvaros novembrī apmeklējām Valmieras drāmas teātra izrādi “Smieklu sasaukšanās”. Piedzīvojumi spogulī un sapnī, apēstas konfektes, daudzstāvu nama kāpnes un Kreica kungs, Elzas gaidīšana, ejampanti, lecampanti, sedzampanti redzampanti. Sarunas un prātošana – dziedot, lecot, spēlējot. Izrādes pamatā ir mūziķa Renāra Kaupera dziesmas bērniem “Sasauc smieklus izklīdušus” ar dzejnieces un rakstnieces Ineses Zanderes tekstiem.
“Teātris ļoti patika, īpaši Renāra Kaupera dziesmas. Vislabāk man patika, kā spēlēja aktrise Klinta Reinholde. Bija interesanti skatīties to dzejoli par kāpnēm un Kreica kungu, arī pasaka par sudraba karotīti bija interesanta. Man ļoti patika,” Kristiāna Līva Līcīte.
“Sākumā īsti nesapratu, par ko būs izrāde. Kad iedziļinājos, man ļoti patika. Tajā darbojās ļoti profesionāli aktieri. Man ļoti patika izdoma par to, ka teātri var izveidot no dažādām vienkāršām lietām un no dzejoļiem. Pa vidu bija daudz skaistu dziesmu, kas lika atslābināties (vismaz man). Ļoti liels paldies par iespēju bez maksas skatīties teātri,” Kristela Ozerinska.
“Teātris bija ļoti pārdomāts. Bija mazliet sarežģīti saprast 1.daļu, bet pamatdoma bija skaidri izteikta. Aktieri tēloja izcili un likās, ka viņiem netrūkst enerģijas. Viņi bija gatavi atdot savu sirdi skatītājiem,” Silvestrs Dzalbs.
“Vienai aktrisei bija smieklīgi sataisīti mati, izskatījās kā rags. Man ļoti patika teātris, visu laiku smējos un nevarēju vien beigt smieties. Ja būtu iespējams, brauktu vēlreiz. Viss bija pārdomāti izveidots, nekas nenojuka. Tas bija perfekts teātris,” Ieva Avricēviča.
“Ļoti patika, kā aktieri iedziļinājās daudzos tēlos. Skanēja jau iepriekš zināmas dziesmas, kas šo izrādi padarīja vēl labāku,” Elvita Bresme.
Informāciju sagatavoja skolotāja Vanda Prancāne