Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas (MMMS) pirmsākumi meklējami Lēdmanē, kur savulaik dzīvoja liela daļa mūzikas pedagogu, vēlāk tā darbojās kā toreizējās Ogres Mūzikas skolas filiāle, bet kopš 1989. gada 1. septembra ir patstāvīga mācību iestāde. 1996. gadā skola nosaukta novadnieka komponista Kārļa Kažociņa vārdā. Savukārt 1998. gadā paplašināta ar mākslas nodaļu, pārveidojot to par mūzikas un mākslas skolu. Jau teju 30 gadus skolu vada Vita Ervalde.
Skola nemitīgi attīstās
Laika gaitā MMMS ir ļoti augusi, atzīst direktore. Šobrīd Mūzikas nodaļā tiek piedāvāta iespēja apgūt vijoles, flautas, saksofona, sitaminstrumentu un klavierspēli. Savukārt Mākslas nodaļā uzņem audzēkņus vizuāli plastiskās mākslas programmā. “Ievērojām, ka dažkārt bērniem ir ļoti liela vēlme darboties, taču mūzika ir par sarežģītu, tāpēc savulaik nolēmām izveidot Mākslas nodaļu. Interese bija neplānoti liela – pieteicās 82 bērni,” stāsta direktore.
Tā kā bērniem patīk kolektīvā muzicēšana, skolā darbojas arī 1.-3. klašu un 4.-8. klašu koris skolotājas Ivetas Mežajevas vadībā, mainīgos sastāvos ir darbojušies saksofonistu, flautu un vijoļnieku ansambļi. Pēc skolotājas, komponistes Vinetas Līces iniciatīvas audzēkņi var apgūt arī mūzikas kompozīcijas principus, par ko ir liela interese, kā arī panākumi, piemēram, pagājušajā mācību gadā Terēza Elza Rone 4. Jaundarbu mūzikas un mākslas konkursā ar savu skaņdarbu vijolei un klavierēm ieguva 1. vietu. Lai bērni sadraudzētos, regulāri notiek Mūzikas un Mākslas nodaļas audzēkņu saliedēšanas pasākumi.
MMMS piedāvā arī interešu izglītības iespējas ikvienam sevi pilnveidot gribētājam - bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Šobrīd interešu izglītību apgūst interesenti no 4 līdz 84 gadu vecumam. Tās ir gan individuālās nodarbības, gan grupu nodarbības mūzikā vai mākslā. Jaunākā vecuma bērni skolā apmeklē grupu nodarbības “Mazajā mākslas skoliņā” un “Mazajā mūzikas skoliņā”. Jaunieši un pieaugušie apgūst klavieru, vijoles, klarnetes, saksofona, ģitāras un sitaminstrumentu spēli. Interesenti var ļauties krāsu priekam “Gleznošanas studijā” vai keramikas nodarbībās apgūt prasmes veidošanā.
Direktore stāsta, ka pavasarī bija interešu izglītības audzēkņu koncerts un darbu izstāde, un viņu veikums patiešām ir apbrīnojams. “Šķiet neticami, ka šie darbi tapuši un priekšnesumi apgūti salīdzinoši nelielā laika posmā un vienkārši tāpat - savam priekam. Liels paldies pedagogiem, kuri māk atrast pareizos veidus, kā palīdzēt audzēkņiem veiksmīgi apgūt interesējošās prasmes,” atzīmē direktore un piebilst, ka interešu izglītības ieguvums ir arī nodrošināt iespēju pedagogiem nostrādāt pilnu darba dienu.
Skolas mērķis ir veicināt interesi par mākslu un mūziku
Šī skola ir kultūras iestāde, kas sniedz iespēju audzēkņiem atrasties kultūras telpā un ar iegūto izglītību nākotnē pašiem veidot kultūrvidi ap sevi. “Skolas mērķis ir izglītot bērnus un veicināt viņu dalību pašdarbībā, interesi par mākslu un mūziku. Protams, ne visi izvēlēsies iet tālāk mācīties mūzikas vai mākslas virzienā, bet visiem jau nav jābūt mūziķiem un māksliniekiem. Starp mums ir pērlītes, mēs tās meklējam un palīdzam tām attīstīties,” saka direktore.
Daļa absolventu izvēlas padziļināti apgūt mūziku vai mākslu arī turpmāk, un interesanti, ka dažkārt mūzikas nodaļas bērni ir izvēlējušies mācīties mākslas virzienā. Priecē, ka skolā par pedagogiem strādā arī divi šīs skolas absolventi. Tāpat skolas audzēkņi un absolventi spēlē Madlienas orķestrī.
Lai piesaistītu audzēkņus, par savu skolu jāpastāv
MMMS skolā ir 163 audzēkņu, no kuriem 87 profesionālās ievirzes programmās tomēr pūles tos piesaistīt ir daudzkārt lielākas nekā pilsētas skolās. “Šobrīd aptuveni 60% skolas audzēkņu ir citu pagastu bērni - Lauberes, Lēdmanes, Krapes, Ķeipenes, Taurupes, Zaubes, Mazozoliem un Meņģeles. Šeit uzņemam katru bērnu, bez konkursiem vai īpašām atlases prasībām, līdz ar to pedagogiem jāatrod pieeja, kā attīstīt un ieinteresēt bērnus, darboties atbilstoši viņu spējām. Lai veicinātu lielāku interesi, mūzikā ļaujam izvēlēties apgūstamos skaņdarbus un tehniku. Katram no mums pastāvīgi jāprezentē un jāaizstāv sava skola,” atzīmē direktore. Tā kā starp pagastiem nekursē sabiedriskais transports, viņa lielu paldies saka pašvaldībai un pagastu pārvalžu vadītājiem, kas palīdz bērniem nokļūt uz nodarbībām.
Runājot par bērniem, direktore atzīst, ka laika gaitā viņi ļoti mainījušies, visstraujāk, kad parādījās mobilie telefoni. “Šobrīd aug paaudze ar pavisam citu domāšanu un skatījumu uz pasauli. Tomēr MMMS izmanto mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības mācību procesā, piemēram, internetā pieejamos mūzikas ierakstus, skaņdarbu interpretācijas, dažādu mūzikas instrumentu spēles, mākslā tiek apgūtas jaunas tehnikas.”
Savukārt no vecāku puses attieksme pret skolu ir ļoti dažāda - daži uzskata, ka šī ir laba vieta, kur bērns var attīstīties un pavadīt brīvo laiku. Citi seko līdzi bērnu mācībām, rezultātiem, motivē bērnu darboties. “Katram bērnam uznāk brīdis, kad liekas, visa ir par daudz un vairs negribas mācīties. Tomēr, kad tam tiek pāri, atkal viss kārtībā. Neviens nav nožēlojis, ka ir pabeidzis mūzikas vai mākslas skolu, bet otrādi gan. Vecākiem nevajag padoties un ļauties bērna iegribām,” aicina direktore, tomēr piebilst, ka ir arī gadījumi, kad mācības notiek ar pārāk lielām grūtībām un varbūt ir vērts pārdomāt, kā rīkoties tālāk. Vislabāk to varēs novērtēt pedagogi.
Skolā ir ieviestas dažādas tradīcijas. Viena no tām ir viesmākslinieku koncerts 1.septembrī. Bieži vien šajos priekšnesumos tiek iesaistīti arī skolēni un pedagogi. Iedvesmojoties no šāda koncerta, MMMS savulaik tika izveidota sitaminstrumentu nodaļa. Tāpat kopā ik gadu notiek valsts svētku un Ziemassvētku koncerts, sadraudzības, labdarības un Ģimeņu koncerti, izlaidumi, atvērto durvju diena. Audzēkņu koncerti un izstādes tiek rīkotas Madlienas pagasta pārvaldes ēkā, bibliotēkā, bērnudārzā, pansionātā, apkārtējās vispārizglītojošajās skolās, kultūras namos. Lai paplašinātu audzēkņu redzesloku, skola organizē arī mācību ekskursijas – apmeklē izstādes, muzejus, koncertus, operu un daudz ko citu. Kopējos izbraucienos dodas arī pedagogi, piemēram, viens no uzstādītajiem mērķiem bija apmeklēt visas koncertzāles Latvijā.
Audzēkņi aktīvi piedalās valsts un starptautiskajos dažādos konkursos, kuros iegūst arī godalgotas vietas. 2004. gadā Zane Liepiņa Pasaules bērnu zīmējumu konkursā Taivānā saņēma visaugstāko novērtējumu – zelta medaļu.
Panākumu atslēga ir sadarbība un savstarpējā uzticēšanās
V. Ervalde joprojām pasniedz klavierspēli, strādājusi par koncertmeistari dažādiem kolektīviem. Tomēr šobrīd lielāko daļu laika prasa direktora darba pienākumi, tieši birokrātiskais slogs. “Nesen bijām pieredzes apmaiņas braucienā uz Hāpsalu un bijām patīkami pārsteigti. Tur nav akreditācijas vai jāveic regulāri pašvērtējumi, netiek izvirzīti mākslīgi mērķi vai uzdevumi. Skolas sasniegumi tiek novērtēti ik pēc diviem gadiem valsts konkursā. Līdzīga pieeja ir arī Somijā. Katrs dara savu darbu un savstarpēji uzticas - valsts uzticas pašvaldībai, pašvaldība iestādes vadītājam, kurš, savukārt, uzticas pedagogam. Tieši pedagogs novērtē audzēkņa prasmes un lemj par pārcelšanu nākamajā klasē. Prasības nav mazākas, tiek apgūts mazāk skaņdarbu, bet pamatīgāk. Uz to cenšamies iet arī mūsu skolā. Uzskatu, ka igauņu panākumu atslēga ir vienkāršība, spēja sadarboties, mācību procesā izmantot tehnoloģijas un āra stundas. Tas viss nodrošina secīgu mācību procesu. Diemžēl Latvijā mācību sistēma ir samocīta, neviena reforma līdz galam sevi nav attaisnojusi. Mums ir vēl daudz uz ko tiekties,” atzīst direktore.
Šobrīd skolā strādā 16 skolotāji un 3 tehniskie darbinieki, laika gaitā kolektīvs nav daudz mainījies. Tas ir ļoti saliedēts, un direktore labprāt ik dienu dodas uz darbu. Savukārt brīvajā laikā viņa pavada laiku ar ģimeni pie dabas - dodas pārgājienos un ceļo, atklājot arvien jaunas un interesantas vietas arī tepat Latvijā.
“Vēlu, lai nākamā gada Pūķis mazāk spļauj uguni, lai starp mums valda miers, saticība un mīlestība, kā arī aicinu novērtēt to, kas mums ir, jo mums ir ļoti daudz,” tā noslēgumā mums visiem vēl V. Ervalde.
