Pagājušā gada decembrī Ogres novada dome pieņēma lēmumu par Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldības aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” reorganizāciju, paplašinot aģentūras darbības sfēru un izveidojot jaunu iestādes struktūru. Līdz ar reorganizāciju likvidēta aģentūras uzraudzības padome, iestādes darbības pārraudzību ir pārņēmusi Ogres novada pašvaldība.
Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa izveidošana un attīstība
Aģentūras darbības mērķis ir tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa izveidošana un attīstība teritorijā ar kopējo zemes platību 438,38 ha, kas ietver dabas parku “Ogres Zilie kalni” un tam piegulošo teritoriju. Sadarbojoties ar dažādām institūcijām un organizācijām labiekārtojuma, vides aizsardzības, sporta projektu attīstīšanā un īstenošanā, aģentūra veiksmīgi apsaimnieko un attīsta kompleksu, nodrošina sporta un brīvā laika pavadīšanas iespējas, organizē bērniem un jauniešiem izglītojošus pasākumus, kā arī dažādus kultūras pasākumus, piesaista tūristus un veicina Ogres novada atpazīstamību. Kompleksa teritorijā veikti arī ievērojami labiekārtošanas pasākumi, dabas parka teritorijā saglabājot gan dabas daudzveidību un aizsardzību, gan nodrošinot teritorijas pieejamību. Komplekss un tajā piedāvātās izziņas un atpūtas iespējas ir kļuvušas populāras visā Latvijā.
Aģentūras darbība paplašināta
Aģentūras reorganizācijas procesā tika izvirzīts priekšlikums paplašināt iestādes darbību, uzdodot veikt arī Ķentes pilskalna, ko pašvaldība ir iegādājusies savā īpašumā, un Ogres upes ielejas dabas parka attīstīšanu, kā arī nodot tās pārvaldībā un apsaimniekošanā Ogres novada pašvaldībai piederošās meža zemes, panākot efektīvu un vienotu meža sistēmas attīstību Ogres novadā. Jaunā iestāde, kurai tika izstrādāta jauna struktūra, funkcijas un atbildība, kā arī nolikums un nosaukums - Ogres novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra -, darbību uzsāka šī gada februārī. Šī gada 27. janvārī deputāti apstiprināja arī aģentūras jauno vadību – konkursa rezultātā aģentūras direktora amatā uz pieciem gadiem tika iecelts Aivars Tauriņš, direktora vietnieka amatā Elga Zēģele un Ieva Kraukle.
Par to, kas paveikts līdz šim un kāda būs turpmākā rīcība Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras darbā, sarunā ar tās direktoru Aivaru Tauriņu.
-Viena no jaunajām aģentūras funkcijām ir pārņemt savā uzraudzībā un apsaimniekošanā Ogres novada teritorijā esošos pašvaldības mežu īpašumus. Kā tie tika apsaimniekoti līdz šim un kā šīs funkcijas pārņemšana notiek?
-Līdz šim un arī vēl šogad pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošana ir pagasta pārvaldes, kurā tie atrodas, pienākums. Jāsaka, ka pašvaldības Latvijā, izņemot Rīgu, nav bagātas ar mežu īpašumiem. Ja skatāmies Ogres novada robežās, tie ir nedaudz vairāk kā 1 000 ha mežu, kas pieder pašvaldībai. Ja salīdzinām ar Latvijas valsts mežiem, kuru īpašumā un apsaimniekošanā ir 1,6 milj ha, vai Rīgas pilsētu, kurai ir 62 000 ha, 1 000 ha nav daudz, bet šis nav vienkāršs īpašums, jo sastāv no 190 nogabaliem, kas ir izkaisīti pa visiem novada pagastiem, un šie nogabali ir no 0,1 ha līdz 40 ha lieli. Doma tos visus apvienot zem viena jumta un par tiem rūpes uzņemties vienam atbildīgajam ir ļoti pareiza, jo mežu uzraudzība un apsaimniekošana ir ļoti nopietna lieta. Latvija ir mežsaimniecības zeme, Latvijas tautsaimniecībā mežiem ir milzīga nozīme - to apsaimniekošana un izstrāde nodrošina darba vietas, nes valstij ienākumus, mēs mīlam izstrādājumus no koka. Daudz labprātāk sēžam pie koka galda, uz koka krēsliem, izvēlamies koka durvis un koka logu rāmjus, bērniņu liekam koka šūpulītī un arī, cilvēkam aizejot, izvēlamies viņu guldīt koka zārkā, nevis plastmasas kastē. Tāpat mežs ir ļoti svarīga ekosistēma, kas nodrošina dabas daudzveidību, palīdz saglabāt bioloģiskās vērtības. Mežs mums dod ārkārtīgi daudz! Bieži vien cilvēkiem ir sāpīgi, ka koki tiek nozāģēti, ja kaut kur parādās izcirtums, saka – paliksim bez mežiem, bet tas ir mīts un emocionāla reakcija. Jāatceras, ka Latvijā lielākoties visi meži ir cilvēku radīti, reti kur tas ir dabīgi aizaudzis lauks, vai tas ir dabas liegums, kur cilvēks neiejaucas. Mūsu vecvectēvi ir veidojuši mežus, lai tie mums tagad būtu, un tagad mēs tos atjaunojam, domājot par nākamajām paaudzēm. Mēs katru gadu ar ģimeni aprīlī dodamies iestādīt vismaz 500 kokus mežu izcirtumos, man tas sagādā ļoti lielu prieku un gandarījumu. Tur, kur tos iestādījām pirms desmit gadiem, izveidojusies skaista jaunaudze. Meži katru gadu tiek atjaunoti lielās platībās, tiek atlasītas selekcijas sēklas, audzēti un stādīti koku stādiņi. Tiek uzskatīts, ka viens mežsaimniekošanas cikls ir simt gadi, kurā no meža izciršanas līdz atjaunošanas cirtēm tas piedzīvo vairākas stadijas. Lūk, ar šo garo stāstījumu es gribēju pateikt, cik svarīga ir mežu apsaimniekošana. Pārņemot šo jauno funkciju – pašvaldības mežu apsaimniekošana novadā -, ir uzsākta mežu inventarizācija, lai saprastu, cik ir jaunaudzes, cik briestoši un nobrieduši meži, kur ir izcirtumi, kur mežs jāatjauno, vai ir mežu apsaimniekošanas plāns utt. Kad tas tiks veikts, jādomā par mežu aizsardzību un apsargāšanu – kā cīnīties ar kaitēkļiem, pārnadžniekiem, tiem, kuri mežā atstāj savus atkritumus, zog kokus, par ugunsgrēku maksimālu novēršanu un citām lietām.
-Ko ir plānots darīt ar nobriedušo mežu sniegto bagātību – nocirstajiem kokiem?
- Savās vīzijās es to definētu “Ogres novada meži Ogres novada iedzīvotājiem”. Daļu no iegūtajiem resursiem varētu novirzīt kā malku tiem novada iedzīvotājiem, kuriem to ir grūti sarūpēt, kādu daļu varētu izmantot mazās infrastruktūras elementu izgatavošanai – soliņiem, nožogojumiem vai tml. Bet tā pagaidām ir tikai mana vīzija, tas vēl ir jāizvērtē. Ar 1. jūniju aģentūrā darbu uzsāka profesionāls mežu speciālists, kurš ar visiem šiem jautājumiem strādā. Runājot par mežiem novadā, gribu teikt lielu paldies pagastu pārvaldēm, kuru pārraudzībā līdz šim ir bijusi mežu apsaimniekošana un uzraudzība.
-Viena no jaunajām aģentūrai uzticētajām funkcijām ir arī Ķentes pilskalna apsaimniekošana. Kā virzās šis jautājums?
-Kopš februāra, kad uzsākām darbu, esam ķērušies klāt arī Ķentes pilskalnam. Ir iegūts vairāku ekspertu viedoklis, kuri atzinuši – šai vietai ir potenciāls. Tagad jādomā, kā šo samērā degradēto vietu veidot par pievilcīgu, atraktīvu aktīvās atpūtas vietu, kur cilvēki gribētu atgriezties, gūt adrenalīnu, kur ir laba atmosfēra, iespēja nomāt inventāru un saņemt citus pakalpojumus. Tā varētu būt slēpošanas trase – kā vieta, kur cilvēki var apgūt un nodarboties ar kalnu slēpošanu. Lai šo realizētu, kalns ir jāpagarina un augšējā daļa jāpaplatina, jāpapildina ar infrastruktūras elementiem, jādomā, ko piedāvāt vasarā. To īstenot ir liels izaicinājums un, jāatzīst, arī lieli ieguldījumi. Šobrīd par kaut ko konkrētu runāt noteikti ir pāragri. Jāiezīmē skaidri mērķi, ko un kā mēs redzam Ķentes kalnā. Kad mērķis būs noformulēts, esmu pārliecināts, atradīsies arī līdzekļi, kā to īstenot, un Ķentes kalns būs viena no skaistākajām vietām Ogrē.
-Kādu potenciālu saskatāt Ogres upes ielejas dabas parka attīstībai?
-Esam izbraukuši dabas parka ieleju, apzinājuši to, kas ir jau paveikti – jauns tilts pār Ogres upi Meņģelē, ierīkotas pastaigu takas, iezīmēti velo celiņi. Daudz kas paveikts, ieguldītas investīcijas. Sākumā nepieciešams ievākt šo informāciju, apzināt vērtības, kādas ir šajā parkā, un, izmantojot tās, domāt par mērķtiecīgu to attīstību, lai piedāvājums veidotos kā vienots veselums. Domāju, ir nepieciešams pilnveidot laivošanas iespējas, izveidot laivotājiem interesantus pieturas punktus. Te ir gan aģentūrai, gan pašvaldībai, gan Dabas pārvaldei ko darīt, esam tikai ceļa sākumā. Jāvirzās soli pa solim, mērķtiecīgi ievērojot pēctecību. Bieži vien politisko cīņu rezultātā, mainoties politiskajiem spēkiem, iepriekš paveiktais tiek noliegts, izvirzot jaunus mērķus, bet tādos jautājumos kā mežu apsaimniekošana, dabas vērtību saglabāšana un attīstīšana, kas ir ilgi procesi, tas visu sabojā. Saka, ka politika ir virsbūve un tautsaimniecība ir bāze, kādreiz virsbūves elementi negatīvi ietekmē bāzi, tāpēc bāze pēc iespējas jānostiprina.
-Aģentūra sākotnēji tika izveidota ar mērķi sakopt Ogres Zilo kalnu teritoriju. Vai šeit ir vēl kas darāms?
-Konsekventi un mērķtiecīgi jādarbojas, lai Zilie kalni pilda tās funkcijas, kādas ir noteiktas, izveidojot aģentūru, - kalpot novada iedzīvotājiem. No tā nevajadzētu atkāpties. Zilo kalnu sakopšanā ir ieguldīts liels darbs. No kādreiz degradētas vietas tā ir kļuvusi par pieprasītu, cilvēkiem patīkamu brīvā laika pavadīšanas vietu. Bet, tā kā cilvēkam gribas aizvien lielāku komfortu, patīkamo apvienojot ar lietderīgo, protams, darbs ir jāturpina. Pirms četriem gadiem ir izstrādāts attīstības plāns teritorijai ap Dubkalnu ūdenskrātuvi, paredzot izbūvēt skatuvīti, ierīkot vietu spēlēm, laiskai atpūtai, dažādiem pakalpojumiem. Ir laiks to pārskatīt. Teritoriju noteikti turpināsim labiekārtot, jāuzlabo ceļa segums, jādomā, kā saglabāt dabas vērtības, sabalansējot tās ar cilvēku vēlmi te atpūsties un sportot, jo Zilie kalni ir dabas parks. Nepieciešams veikt ikdienas uzturēšanas darbus – šogad plānots remontēt lapenīti, atjaunot bojātās koka skulptūras, remontdarbus veikt skatu tornim.
Esmu vienmēr strādājis iestādēs, kuras pelna, tāpēc ir nedaudz grūti budžeta iestādē. Manuprāt, ir svarīgi saskatīt iespējas, kā no šīm dabas bagātībām, kas mums ir, iegūt arī peļņu, vismaz lai atvieglotu pašvaldības budžetu aģentūras funkciju nodrošināšanai. Piemēram, Ogres Zilie kalni pēc būtības ir sakopta, patīkama vieta, kur atpūsties Ogres novada iedzīvotājiem. Pēdējos gados novērojam, ka te, īpaši pie ūdenskrātuves, atpūšas daudzi blakus novadu iedzīvotāji. Bieži vien mūsu iedzīvotājiem vairs nav vietas, tāpēc, domāju, būtu vērts izskatīt iespēju no citu novadu iedzīvotājiem iekasēt samaksu par stāvvietu pie ūdenskrātuves, kas būtu atbalsts infrastruktūras uzturēšanai. Šajā lietā noderēs Ogres novada iedzīvotāja karte, kuru uzrādot, stāvvieta būtu bez maksas. Mums ir doma par jauniem tūrisma objektiem Zilajos kalnos, bet es uzskatu, ka jābūt godīgai proporcijai starp to, kā mēs popularizējam novadu un gūstam ienākumus no tūrisma. Kad pie tūrisma objektiem vietējam ražotājam ir iespēja nopelnīt, tad tādu objektu noteikti ir vērts attīstīt.
-Jums ir divas vietnieces. Kādi ir viņu pienākumi?
-Ievas Kraukles atbildībā ir Ogres Zilo kalnu attīstība, savukārt Elga Zēģele atbild par Ogres upes ielejas un Ķentes kalna attīstību. Es risinu vispārējo aģentūras vadību un aktīvi esmu iesaistījies jautājumos par turpmāko pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošanu Ogres novadā. Priecājos par savu komandu, ar to ir jāstrādā nepārtraukti. Mums var būt dažādi viedokļi, redzes leņķi, bet galvenais ir vienots skatījums. Bez komandas vadītājs nav nekas. Ar laiku mūsu komandā ir plānots piesaistīt projektu vadītāju un sabiedrisko attiecību speciālistu.
-Jūs nedzīvojat Ogres novadā. Kāda bija motivācija uzņemties aģentūras vadītāja amatu?
-Jā, esmu dzimis un audzis Rīgā. Visu laiku ilgojos pēc dzīvošanas tuvāk dabai. Pirms 30 gadiem man bija iespēja iegādāties zemes gabalu pie Beberbeķu ezera. Uzcēlu tur māju, šobrīd esmu Mārupes novada iedzīvotājs. Iepriekš 14 gadus es vadīju SIA “Rīgas meži”. Netālu no Ogres, aiz Ogres kapiem virzienā uz Turkalni, tika ierīkota kokaudzētava un kokzāģētava “Norupes”, arī Zaļā klase. Uz to bieži braucu ikdienā, tā ka Ogre man nav sveša. Laba sadarbība izveidojās ar Ikšķiles būvvaldi, ar Ogres tehnikumu, risinot jautājumus par Zaļo klasi un prakses vietām, labi zināju arī ar Zilo kalnu aģentūras darbu saistītos jautājumus, jo SIA “Rīgas meži” apsaimnieko Zilo kalnu dabas parka daļu, kas pieder Rīgas pašvaldībai, tie ir 413 ha meža. Kad uzzināju, ka tiek rīkots aģentūras vadītāja amata konkurss, domāju – kāpēc ne? Man ir arī simpātiski Ogres novada vadības uzstādījumi saistībā ar dabas vērtību attīstību, izaicinājums ir pārņemt un sakārtot pašvaldības mežu īpašumus, turklāt man ir zināšanas un pieredze mežsaimniecībā. No pagājušā gada novembra esmu arī VAS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā, kas man ir liela atbildība un gods.
Mēs šodien dzīvojam sarežģītā laikā – pandēmijas, kara, novadu un aģentūras reformas apstākļos. Tas viss ietekmē tempu, kādā varam virzīties uz priekšu. Man gribētos, lai tas ir ātrāks, īpaši tagad, kad saprotu, ka laiks ir limitēts, gribas to maksimāli racionāli izmantot un izdarīt vairāk. Jā, šobrīd mana prioritāte kā Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras vadītājam ir ievākt informāciju par visiem jau minētajiem procesiem, lai es varu izvirzīt precīzus mērķus, ko nākotnē īstenot.
