25. decembrī pasākumā “Gaismā rotāties” tika atzīmēta Tomes Tautas nama 90 gadu jubileja. Nozīmīgajos svētkos pulcējās visi tie, kuriem tautas nams ir kā otrās mājas, kur tiekas vēlās vakara stundās mēģinājumos, gan svētkos un citos pasākumos.
Svētkos saņemti silti apsveikuma vārdi un dāvanas, dziedātas dziesmas. Pasākuma organizēšanā iesaistījās arī vietējie uzņēmēji, kuri bija sarūpējuši dāvanas, kas tika izlozētas loterijā pasākuma laikā. Klātesošajiem bija iespēja tikties ar čigānietēm – zīlniecēm, kas paredzēja nākotni, kā arī cienāties ar svētku gardumiem - kliņģeri, pīrāgiem un piparkūkām. Par foto stūrīti bija parūpējusies Gunta Bergmane, bet par mūziku un jautrību – balles muzikanti.
Kā stāsta vēstures liecības, senāk Tomes Tautas nama vietā atradās krogs. No 1930. gada par saziedoties līdzekļiem talkās vietējie ļaudis trīs gadu laikā uzcēla savu tautas namu, ko 1932. gada 26. decembrī atklāja ar R.Blaumaņa lugas “Ugunī” izrādi. Darbojās teātris un sieviešu ansamblis. Kultūras dzīve Tomē atjaunojās pagājušā gadsimta 60. gados, tiek dibināti jauni kolektīvi – jauniešu deju kolektīvs, ansambļi, estrādes orķestris, dramatiskais kolektīvs. No 1973. līdz 1988. gadam tautas nams atstāts likteņa varā, tajā tiek glabāti graudi. Tautas nams atdzimst līdz ar kolhoza “Sarkanais Strēlnieks” priekšsēdētāja Jura Krūmiņa atbalstu: tiek piebūvētas saimniecības ēkas un katlumāja, labiekārtots parks, ar jaunu inventāru tiek aprīkotas tautas nama telpas. Atplaukst pašdarbība. Tautas namu šajā laikā vada Māra Graudiņa, deju kolektīvus Sandra Tilta. Vairāku gadu laikā tautas nams ir bijis mājas bibliotēkai, dāmu komitejai, dažādiem pulciņiem un Tomes aizsargiem, pat vieta, kurā cilvēki pulcējas uz dievkalpojumiem. No 1994. gada Tomes Tautas nams ir arhitektūras piemineklis.
No 2012. līdz 2013. gadam tautas namā norisinās iekštelpu renovācija: sienu siltināšana, jaunas apkures sistēmas ierīkošana, nomainīti logi, durvis, apgaismojums un jumts, uzstādīts jauns skatuves aprīkojums.
Šobrīd Tomes Tautas namā darbojas trīs pašdarbības kolektīvi: dāmu vokālais ansamblis, folkloras kopa “Graudi” un amatierteātris “Poga”, kura aizsākumi ietiecas 20.gs.30.gados. Kopš 1996. gada tautas namu vada Sarmīte Pugača.
