Bibliotēka Tomē tika dibināta 1922. gada 13. oktobrī un šogad atzīmē savu simtgadi. Bibliotēkai Tomē bijušas vairākas mājvietas, šobrīd tā atrodas bijušās Tomes pamatskolas ēkā. Bibliotēku cauri gadu desmitiem vadījuši 17 bibliotekāri, kopš 1982. gada augusta – Agita Freiberga.
Bibliotēka - vietējās sabiedrības informācijas centrs
A.Freiberga uzskata, ka bibliotēka ir vietējās sabiedrības informācijas, izglītības, sabiedrisko aktivitāšu, kā arī novada vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanas centrs, bet bibliotekāra uzdevums – palīdzēt jebkura vecuma cilvēkam izvēlēties labāko lasāmvielu un aicināt nepārtraukt lasīt. Atbildot uz jautājumu, kā Agita nonāca Tomē, viņa sāk ar stāstu, kā nolēma apgūt bibliotekāra profesiju: “Es iesniedzu dokumentus Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Lai gan gribēju mācīties drāmas režiju, bet iekšēji nejutos tur piederīga, tāpēc nosliecos par labu bibliotekāriem. Skolā aiz vācu valodas literatūra bija mans mīļākais priekšmets. Mācījos Saldus 1.vidusskolā, kur man bija lieliska literatūras skolotāja Astrīda Inapša. Man ļoti patika lasīt! Bieži devos uz Saldus bibliotēku un atceros, ka abonementā strādāja Valdis Anaparts, kurš bieži ar lasītājiem pārrunāja izlasīto. Bērnībā kādu laiku mājā, kurā mēs dzīvojām, atradās bibliotēka. Jā, bibliotēka un literatūra man bijusi saistoša un līdzās visu mūžu.” Lai arī visu dzīvi bibliotekārei bijusi sajūta, ka viņai ir spējas būt labai režisorei un turpmākā izglītība saistīta ar svētku un amatierteātra režiju, tomēr liktenis atvedis uz Tomes bibliotēku, šim darbam veltot nu jau 40 darba gadus. Par savu lielāko veikumu bibliotēkā uzskata kartotēku izstrādāšanu, pa tēmām sagrupējot bibliotēkā pieejamos materiālus. Daudz darba paveikts, vācot un veidojot novadpētniecības materiālus. Ieviestas tradīcijas izkārtot izstādes gadskārtu un citos svētkos, autorjubilejās, agrāk organizēti daudz un dažādi pasākumi, tagad vairāk plāno apkopot informāciju par jaunākajām grāmatām un par tām pastāstīt saviem lasītājiem. Bet savu režisores talantu viņa gan varēja attīstīt, četrus gadus tautas namā vadot bērnu dramatisko kolektīvu un organizējot bērniem dažādus pasākumus.
Visas grāmatas ir vērtīgas!
Agita atklāj, ka viņai tuvāka ir nozaru literatūra, īpaši filozofija, psiholoģija un dziedniecība, daiļliteratūra, pēdējos gados patīk lasīt latviešu literatūru un bestsellerus. Bibliotekāre visas grāmatas uzskata par vērtīgām, jo katrā tajā autors ieguldījis savas zināšanas, pieredzi un enerģiju, ir grūti kādu no tām norakstīt, bet viņu kaitina tādas, kurās ir daudz ortogrāfijas, interpunkcijas vai stila kļūdu. Bibliotēkas vadītāja ir pārliecināta, ka grāmata ir mūžīga un, tāpat kā cilvēkam patīk izmantot taustes maņu, izvēloties, piemēram, patīkamāko audumu, patīk un vienmēr patiks paņemt rokās un sataustīt grāmatas lappuses.
Aktīvākie lasītāji - seniori
Bibliotēkas vadītāja atceras, ka lielākais aktīvo lasītāju skaits bibliotēkā bija laikā, kad te darbojās skola, bet, tiklīdz skolu aizvēra un lielākā daļa bērnu sāka apmeklēt izglītības iestādes Ķegumā, aktīvo lasītāju skaits strauji saruka, un šobrīd lielākie lasītāji ir seniori. Šobrīd bibliotēkā reģistrēti 72 lasītāji no 5 līdz 85 gadu vecumam. Ievērojamas pārmaiņas bibliotēkas ikdienā ieviesusi pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi – mazinājies lasītāju pulks, nebija iespējams organizēt pasākumus un lasītājiem tikties bibliotēkā.
Lepojas ar talantīgajiem Tomes ļaudīm
Gatavojoties bibliotēkas jubilejai, šī gada sākumā bibliotēkas vadītāja sākusi veidot nozīmīgāko Tomes notikumu hronoloģiju, kas apkopota vairākās lapās. Domājot par bibliotēkas svētkiem, Tomē tā pieminēta Tomes muzeja organizētajā pasākumā Tomes dienu ietvaros maijā. Bet dibināšanas dienā, 13. oktobrī, notikusi Atvērto durvju diena, kurā visas dienas garumā ikviens interesents bija aicināts iepazīties ar A.Freibergas sagatavotajām izstādēm, kas veltītas Tomei, tās vēsturei un talantīgajiem ļaudīm, un stāstījumu par bibliotēkas vēsturi un nozīmīgākajiem notikumiem. Svētkos neizpalika arī tomēnietes Velgas Zagorskas sarūpētā gardā simtgades torte. Bibliotēkas vadītāja par godu svētkiem sagatavojusi izstādi par Tomes cilvēkiem, kuri pazīstami tuvākā un tālākā apkārtnē un kuri var lepoties ar savu talantu, par ko priecājas arī A.Freiberga. Stāstot par izstādi, A.Freiberga saka: “Izstādē īpaša vieta atvēlēta novadpētniecei Rutai Andersonei, kura ir devusies mūžībā, bet Tomē atstājusi daudz savu padarīto darbu. Tieši šajā bibliotēkā viņa organizēja savas pēdējās grāmatas “Laiku un cilvēku likteņi” atvēršanas svētkus. Ruta daudz pētīja un rakstīja par Tomi un tās apkārtni, ir vairāku grāmatu autore. Kopā ar fotogrāfu Eduardu Purviņu, kuru mēs saucam par Edžu, viņi daudz laika pavadīja bibliotēkā, pētot dažādus materiālus. Arī Eduards ir cilvēks, ar kuru Tomē lepojas, jo viņš ir bijis un turpina būt klāt visos nozīmīgākajos notikumos – fotografē un filmē, viņš ir arī liels sēņotājs. Tomes talantu vidū ir arī Aina Zagorska, kura nodarbojas ar keramiku, Zenta Geka – gleznotāja, šuvēja, šuj skaistas lelles. Lepojamies ar Sindiju Ofmani, kāzu fotogrāfi, viņas foto izstāde bibliotēkā bija apskatāma 2018. gadā. Prieks par talantīgajām sieviešu kluba “Ābele” dalībniecēm, cita starpā viņas karu gadu uz Ziemassvētkiem saada zeķītes bērniem un senioriem! Prieks par uzņēmējiem – Tomē ir atvērta “Oranžērija Bekuciems”, SIA “Paegles Egles” audzē skaistākās Ziemassvētku eglītes, savukārt mūsu Artūrs Kovaļevskis, kad tika aizvērts restorāns Rīgā, kurā viņš strādāja, nebēdājās, bet savās mājās Tomē atvēra “Garšu sētu”, un viņam lieliski padodas! Arī Gunta Bergmane – dabas ainavu gleznotāja, rotu māksliniece,” ar prieku un lepnumu par līdzcilvēkiem stāsta Agita.
Lasa latviešu oriģinālliteratūru
Runājot par to, kāda literatūra visvairāk interesē Tomes ļaudīm, Agita zina teikt, ka šobrīd tā ir latviešu oriģinālliteratūra, vakara romāni, bestselleri, biogrāfijas. Cilvēki arī labprāt lasa žurnālus un avīzes, īpaši iecienīta “Latvijas Avīze”, tās pielikumi, žurnāls “Dārza pasaule”. Tomes bibliotēkā pieejams arī Ņujorkā izdots izdevums “Laiks”, kuru savulaik abonējusi Ruta Andersone, bet tas aizvien turpina pienākt, tāpat ir saglabājušās grāmatas, kas izdotas pagājušā gadsimta 20. un 30. gados.
Vēlētos iekārtot bērnu literatūras nodaļu
Bērni Tomes bibliotēkā parādās vairāk vasarā, kad uz šejieni devušies brīvdienās un nāk pēc obligātās literatūras vai pavada laiku lietainās vai karstās dienās. Agita atzīst – ja vien viņai būtu pieejami finanšu līdzekļi, viņa gribētu tos ieguldīt tieši bērnu literatūras nodaļas labiekārtošanā – iegādātos ērtas, krāsainas mēbeles un spēles, lai bērni gribētu savu laiku pavadīt bibliotēkā, pie bibliotēkas ierīkotu piemērotu infrastruktūru, lai bērni un jaunieši varētu skrituļot un nodarboties ar citām aktivitātēm.
Bibliotēkai vēl priekšā uzplaukums un lasītāju pieaugums
Veroties bibliotēkas nākamajā simtgadē, Agita uzskata, ka to ir grūti paredzēt, jo šobrīd viss tik strauji mainās, lai gan, atskatoties pagātnē, kad piedzīvoti vēl smagāki laiki, un bibliotēka tajos spējusi izdzīvot, pauž cerību, ka Tomes bibliotēkai vēl priekšā uzplaukums un lasītāju pieaugums. Bibliotekāre atzīst, ka viņai patīk ienākt savā bibliotēkā – patīk gaisotne, grāmatas rada īpašu noskaņu. “Šeit jūtos kā mājās. Bibliotēka ir mana dzīve,” atzīst A.Freiberga un piebilst, ka viņai patīk rakstīt dzeju un jau kādu laiku tiek lolota ideja par biogrāfiska sadzīves trillera rakstīšanu, bet tam vēl neesot piemērota laika un atmosfēra.