Atzīmējot šī vēsturiskā notikuma 30 gadus, atsaucoties Ogres novada pašvaldības aicinājumam, sestdien, 7. decembrī, Ogres Vēstures un mākslas muzejā pulcējās 1989. gada 10. decembra vēlēšanās Ogres pilsētas Tautas deputātu padomē un Ogres rajona Tautas deputātu padomē ievēlētie deputāti.
Atklājot atmodas laika deputātu saietu, Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs, kurš pirms 30 gadiem notikušajās vēlēšanās tika ievēlēts Ogres rajona Tautas deputātu padomē, pateicās visiem, kuri atsaucās aicinājumam un ieradās uz šo tikšanos.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš šobrīd atrodas atvaļinājumā, savu sveicienu atmodas laika deputātiem bija atsūtījis elektroniski:
Cienījamie Atmodas laika deputāti!
Sveicu jūs šajā vēsturiskajā brīdī, tiekoties pēc 30 gadiem kopš pašvaldību vēlēšanām, kas norisinājās 1989. gada 10. decembrī. Tas bija sarežģīts laiks, un neviens nevarēja paredzēt iznākumu Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu. Jūs bijāt drosmīgi, tajā laikā uzņemoties vietējās pārvaldes vadību. Paldies jums par to, ko, būdami pilsētas padomes un rajona padomes deputāti, paveicāt, var teikt, visgrūtākajā un sarežģītākajā posmā – kad lielā valsts, Padomju Savienība, bruka un jaunā Latvija vēl tikai veidojās. Pārejas posms, kad valda neziņa un neskaidrība visos aspektos, vienmēr ir sarežģīts, bet jūs sekmīgi tikāt galā ar saviem pienākumiem gan trauksmainajā un neziņas pilnajā puča un barikāžu laikā, gan risinot saimnieciskos jautājumus visai Latvijai un katrai pašvaldībai grūtajos tautsaimniecības apstākļos pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.
Paldies jums! Vēlu ikvienam no jums patīkamu satikšanās dienu!
Ar cieņu,
Egils Helmanis
Sabiedrisko attiecību nodaļa, izmantojot kādreizējā Ogres rajona laikrakstā "Ogres Vēstis" publikācijas, bija sagatavojusi informāciju par 1989.gada decembrī notikušajām vietējo padomju vēlēšanām un to rezultātiem.
Lai gan pirms 30 gadiem Latvija atradās PSRS sastāvā, tomēr vēlēšanas tiešām var saukt par demokrātiskām, jo tās bija pirmās vēlēšanas, kad vienā vēlēšanu apgabalā drīkstēja baloties vairāki deputātu kandidāti - tas bija kas jauns, agrāk nepieredzēts. Un līdz tam nepieredzēts bija arī fakts, ka vairākos vēlēšanu apgabalos vēlēšanu dienā netika ievēlēts neviens deputāts un nācās rīkot atkārtotas vēlēšanas.
1989.gada decembra vēlēšanās Ogres pilsēta bija sadalīta 40 vēlēšanu apgabalos, pilsētas Tautas deputātu padomē no 77 izvirzītajiem kandidātiem bija jāievēlē 40 deputāti. Aina dažādos vēlēšanu apgabalos bija atšķirīga: 16 vēlēšanu apgabalos bija izvirzīts tikai viens deputāta kandidāts, un viņi visi tika ievēlēti pilsētas Tautas deputātu padomē; 17 vēlēšanu apgabalos uz deputāta vietu pretendēja 2 deputātu kandidāti, tātad bija konkurence, un 2 apgabalos netika ievēlēts neviens no kandidātiem, tādēļ bija jārīko atkārtotas vēlēšanas; 5 vēlēšanu apgabalos konkurence bija vēl lielāka - katrā no tiem par deputāta vietu cīnījās 3 kandidāti, vienā no apgabaliem nācās rīkot atkārtotas vēlēšanas; vienā no vēlēšanu apgabaliem balotējās 4 deputātu kandidāti, un, neskatoties uz lielo konkurenci, viens no viņiem ieguva pārliecinošu balsu vairākumu.
Neticami, bet vienā no vēlēšanu apgabaliem, kurā uz deputāta vietu pretendēja 8 kandidāti, viens no viņiem, iegūstot vairāk nekā pusi šī apgabala vēlētāju balsu un pārliecinoši aiz sevis atstājot pārējos kandidāts, kļuva par deputātu.
Arī Ogres rajona Tautas deputātu padomes vēlēšanās deputātu kandidātu skaits bija krietni lielāks par ievēlamo deputātu skaitu - uz 50 deputātu vietā pretendēja 96 kandidāti: 10 vēlēšanu apgabalos balotējas tikai viens kandidāts katrā, un visi tika ievēlēti; 17 vēlēšanu apgabalos par deputāta vietu cīnījās 2 kandidāti - 4 apgabalos netika ievēlēts neviens, tika rīkotas atkārtotas vēlēšanas; 9 vēlēšanu apgabalos uz deputāta vietu pretendēja 3 kandidāti - 3 apgabalos netika ievēlēts neviens, nācās rīkot atkārtotas vēlēšanas; 3 vēlēšanu apgabalos bija izvirzīti 4 kandidāti katrā - 2 apgabalos netika ievēlēts neviens, tika rīkotas atkārtotas vēlēšanas; vienā no apgabaliem uz deputāta vietu pretendēja 5 kandidāti, viens no viņiem vēlēšanās ieguva pārliecinošu balsu vairākumu. Tāpat kā pilsētas padomē, arī rajona padomē vienā no vēlēšanu apgabaliem uz deputāta vietu pretendēja 8 kandidāti, no kuriem viens jau vēlēšanu dienā tika ievēlēts padomē.
Rajona padomes vēlēšanas atkārtoti nācās rīkot 9 vēlēšanu apgabalos, jo vēlēšanu dienā neviens no izvirzītajiem kandidātiem neieguva nepieciešamo balsu skaitu.
Tāds ir neliels ieskats Atmodas laika vēlēšanu statistikā. Vairāki pirms 30 gadiem Ogres pilsētas un Ogres rajona padomē ievēlētie deputāti jau ir devušies aizsaulē - viņu piemiņu tikšanās dalībnieki godināja ar klusuma brīdi.
Liela daļa Atmodas laika deputātu šobrīd ir cienījamā vecumā un ir devušies pelnītā atpūtā, taču interesējas gan par norisēm pasaulē, valstī un, saprotams, seko līdzi Ogrē un Ogres novadā notiekošajiem procesiem. Tikšanās dalībniekiem bija iespēja noskatīties Sandija Semjonova veidoto dokumentālo filmu "Gribu uz skolu" ("Mana skola") - stāstu par Ogres novada mazajām skolām. Pēc filmas noskatīšanās izraisījās diskusijas gan par iedzīvotāju skaita samazināšanas iemesliem Latvijā, īpaši laukos, gan par situāciju Ogres novadā. Bijušie deputāti atzinīgi vērtē Ogres novada pašvaldības domes nostāju, saglabājot skolas pagastos un arī plānus būvēt jaunu skolu pilsētā. Tika diskutēts arī par daudziem citiem jautājumiem, tostarp arī par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, paužot tai atbalstu un par pašsaprotamu uzskatot Ogres novada izveidi kādreizējā Ogres rajona robežās.
Atmodas laika deputātus ar koncertu priecēja un uzmundrināja dziedošais aktieris Juris Hiršs.