Projekts „Latvijas skolas soma”, sākot ar 2018.gada septembri, nodrošina iespēju ikvienam skolēnam izzināt un klātienē izbaudīt Latvijas kultūras vērtības.
Taurupes pamatskolas 5.-9.klases audzēkņi šī mācību gada laikā pabijuši trijos dažādos teātros. Liels paldies par projekta ietvaros atvēlēto naudu ieejas biļetēm, bet jāpateicas arī Taurupes pagasta pašvaldībai, kas piešķīra bezmaksas transportu šo pasākumu apmeklējumam. Lauku bērniem tas ir neatsverams ieguvums gan klātienē redzēt TV seriālos iemīļotos aktierus, gan iepazīt galvaspilsētas teātru telpas, mācīties uzvesties, dalīties iespaidos un analizēt redzēto.
Decembrī Nacionālajā teātrī noskatījāmies muzikālu izrādi, ģimenes pasaku – “Sudraba slidas”. Šajā semestrī, prasmīgi izmantojot līdzekļus, izdevās nokļūt vēl divos teātros - Ogres novada Kultūras centrā skatījāmies Valmieras teātra viesizrādi “Staburaga bērni”, bet Dailes teātrī – “Planēta nr.85”.
“Staburaga bērni”
Valmieras teātra izrādē “Staburaga bērni”, stāstā par diviem draugiem – Janci un Marču – darbojās tikai divi aktieri: Aigars Apinis un Jānis Znotiņš, kuri ar aizrautīgo uzstāšanos, kā arī ar gaismu un ēnu palīdzību lieliski prata noturēt klātesošo uzmanību.
• Izrādē (lai gan tā bija pusotru stundu) laiks paskrēja ļoti ātri. Bija divi aktieri, kas visu paveica, uzmanību piesaistot ar gaismas efektiem, ēnām un pašu drēbēm. Prieks par to, ka mums tiek dota iespēja visiem kopā apmeklēt kādu izrādi. Silvestrs
• Likās dīvaini, ka vien divi cilvēki piedalījās un izmantoja tikai savu apģērbu – drēbes, cepures. Biju gaidījis vairāk aktieru, bet darbojās tikai Janča un Marča lomās. Nedomāju, ka būs tik interesanti. Man ļoti patika. Aleksandrs
• Izrāde bija interesanta un ļoti pamācoša. Stāstīja par Staburagu, kādas tur bija upītes, no kā veidojas sīkie strautiņi. Izrādē tika atainoti abu zēnu ikdienas notikumi, viņu piedzīvojumi un noslēpumi, izzinot pasauli un Staburaga apkārtni, kas mums šobrīd vairs nav redzama un ir palikusi tikai nostāstos. Elvita
• Izrāde bija laba. Žēl, ka uzstājās tikai divi cilvēki. Vēl interesantāk būtu, ja pievienotos vēl kāds. Ļoti patika, kā viņi spēlējās ar ēnām, bet savu apģērbu izmantoja gan kā makšķeri vai zivis, gan it kā peldoties ar jaku. Samuels
• Vislabāk patika, kā Marčs un Jancis gāja makšķerēt, par makšķerēm izmantojot kurpju auklas. To, ko Marčs nemācēja, Jancis viņam parādīja. Viņi bija ļoti draudzīgi viens pret otru. Viņiem patika Staburags, uzturēties dabā. Andris
• Man patika skatīties, kā Marčs un Jancis spēlējās ar ēnu vai drēbēm; ar to palīdzību darināja dažādas lietas. Gaismas izskatījās tā, it kā patiesībā būtu ūdens. Aktieri ar savu apģērbu uzbūra patiesas ainiņas. Tas bija neaizmirstams brīdis. Tādu teātri gribētu redzēt atkal. Ieva
“Planēta 85”
Dailes teātra izrāde “Planēta 85” sākās ar galvenā varoņa – 32 gadus vecā Krišjāņa (aktieris Gints Andžāns) – monologu, kurā viņš pavēsta, ka notikumi risinājušies pirms 20 gadiem, kad viņam bija divpadsmit. Tādējādi notiek pārceļošana laikā – uz 1985.gadu. Šajā ceļojumā Krišjānis satiek savus vecākus un vecvecākus, satiek savu pagātni un savus senčus – lai atrastu ceļu atpakaļ pats pie sevis un savas būtības, lai saprastu, cik brīnišķīga un vērtīga patiesībā ir viņa dzīve.
• Šoreiz bijām Dailes teātra izrādē “Planēta 85”. Jautra izrāde ar multeņu tēliem. Teātra apmeklējums bija liels piedzīvojums. Piedalījās daudz pazīstamu aktieru. Mums sagadījās tā, ka šajā izrādē spēlēja arī dienas jubilāre – aktrise Olga Dreģe, kuru visi ar aplausiem apsveicām 81.dzimšanas dienā. Liels prieks, ka mums bija šāda iespēja. Silvestrs
• Teātra izrāde bija par zēnu, kurš aizceļojis laikā uz 1985.gadu. Izrāde likās interesanta, uzzināju daudz par to laiku, piemēram, ka bija jāstāv rindā, lai kaut ko iegādātos, nedrīkstēja pieminēt Ameriku un ar to saistītos vārdus, ēdiens bijis vienveidīgs un negaršīgs. Elvita
• Teātris ļoti interesants. Redzēju pazīstamus aktierus. Bija arī negaidīti momenti (nokļūstot pagātnē, Krišjānis ieraudzīja savus vecākus jaunus), kas padarīja izrādi vēl interesantāku. Salvis
• Izrādē darbojās smieklīgas, lielas lelles Čeburaška un Fantadroma kaķis Indriķis, no Padomju Savienības laika multenēm, kā arī pārlieku saposta pioniere. Ralfs
• Tā aizrāvos, ka gribējās, lai izrāde ir vēl garāka un varētu skatīties ilgāk. Bija interesanti. Vislabāk patika Brežņeva tēls un aktieris, kurš viņu spēlēja. Tā bija absurda figūra, kas klīda apkārt kā komunisma rēgs, izkāpjot no gleznas, kaut ko bubinot, un beigās sāka runāt pat latviski. Līga
• Interesanti izveidota izrāde. Lika domāt par bērnu un vecāku attiecībām, par to, ka mums bieži liek darīt to, ko mēs negribam (mācīties mūzikas skolā). Marika
Skolēnu iespaidus apkopoja skolotāja Vanda Prancāne