Nu jau divdesmit pirmo reizi kādā no Latvijas pilsētām tika rīkots masku tradīciju festivāls. Šogad par tā mājvietu tika izvēlēti Līvāni. Pasākumā piedalījās 24 masku grupas, tajā skaitā viesi no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas, kā arī pavisam eksotiska grupa no Kamerūnas, no Āfrikas.
Daudzviet pasaulē februāris iezīmējas ar karnevāliem, pārtapšanu par mītiskām un nereti arī biedējošām būtnēm - tas ļauj iesākt jaunu gadu, atbrīvojoties no nevēlamā, kā arī nest svētību un auglību, kas ir gan cilvēka, gan dabas ciklu pamatā.
Ar maskas izgatavošanu darbs nebeidzas: festivālā maska arī jādemonstrē, tā nes līdzi savu enerģiju, tai ir izteiktas īpašības un kāds konkrēts vēstījums.
"Pelnu āži" ieradās mājās ar lopiem raksturīgu baurošanu un lielu troksni, kas tika radīts, izmantojot dažādus sadzīves priekšmetus: katlu vākus, pannas, veļas dēļus, zvanus utml. Līdzi viņi nesa maisus ar pelniem, ko izkaisīja dārzā un istabās, tādā veidā nesot auglību. Sieviešu grupas seju aizklāja no tāss veidota maska un matus nosedza ar skruļļainām ēveļskaidām apdarināts lakats. Šī grupa nesa citu vēstījumu - nesatricināmu stabilitāti un sievišķo mieru, ļoti spilgti kontrastējot ar dominējošiem vīriešiem.
Pirmā festivāla diena tika atklāta ar uzrunu un kopīgu lustēšanos pie Līvānu kultūras centra, tam sekoja masku grupu viesošanās Turku un Rožupes pagastu lauku sētās. Dienas otrajā pusē konferencē bija iespēja uzzināt par maskošanās tradīcijām viesu pārstāvētajās valstīs. Festivāla galvenais notikums bija masku saiets, kur Līvānu kultūras centrā uz skatuves notika grupu un individuālo masku izrādīšanās. Festivāla otrajā dienā rīts iesākās ar semināru, kur tika aplūkotas "restaurētas" masku grupas, kuras līdz šim bija dzīvojušas tikai arhīvos un teicēju atmiņu pierakstos, piemēram Viļakas puses "pakukas" un Dienvidkurzemes "buki". Organizatori izvērtēja priekšnesumus, izceļot labos piemērus. Īpašu atzinību Suntažu folkloras kopai izteica Latvijas Folkloras biedrības priekšsēdētājs Andris Kapusts, minot, ka kvalitāte ir augusi un "pelnu āži" esot bijuši iespaidīgi, kā arī tika uzteikts rūpīgi gatavotās maskas koptēls.
Latviskajā dzīvesziņā maskošanās ieņem nozīmīgu lomu, šī tradīcija ir bijusi klātesoša gan gadskārtu svētkos, gan nozīmīgos dzīves godos (piemēram., kāzās), kā arī nodrošināja iepazīšanās iespējas, dodoties maskotos gājienos no mājas uz māju. Atliek vien atrast domubiedrus un ļaut tradīcijai turpināties arī mūsdienās!
Folkloras kopas "Saule” vārdā Līva Priede