Špakovska parks ir viena no skaistākajām un iecienītākajām vietām Ogrē. Parka nosaukums piešķirts par godu tā veidotājam, Ogres Goda pilsonim Jānim Špakovskim. Jānis jau vairākus gadus kā devies aizsaulē, viņa darbu turpina dzīvesbiedre Benita.
Pēdējo divu gadu laikā Špakovska parkā īstenoti projekti pašvaldības projektu konkursa “Veidojam vidi ap mums” ietvaros. Parka teritorijā pakalnu ielokā atrodas senais muižas dīķis. Projekta ietvaros atjaunots vecais ozolkoka laipas segums, kurā veidojās trupe, padziļināts kanāls zem tās un no granītakmeņiem izbūvēta ūdens kaskāde - ūdenskritums, tā nodrošinot ūdens plūsmu zem laipas. Netālu no ūdenskrituma uzstādīti soli nesteidzīgai ainavas baudīšanai. Īstenojot šos projektus, dīķa ainava ir kļuvusi vēl gleznaināka un
“Šī bija viena no Jāņa iecerēm. Prieks, ka man kopā ar dēlu Jāni to izdevās īstenot,” atklāj B.Špakovska. “Mazais ūdenskritums ir radīts mehāniski – dīķī ir ievietots sūknis, kas pārpumpē ūdeni līdz ūdenskritumam, kur tas notek pa akmeņiem atpakaļ dīķī. Radīta gan patīkama ainava ar ūdens čalām, gan arī tiek nodrošināts papildu skābeklis dīķim.”
B.Špakovska stāstā, ka šobrīd tiek veikti dīķa tīrīšanas darbi. Tā kā dīķī ir bagātīga augsne, tas ātri aizaug, arī krāšņās ūdensrozes ātri vairojas, tāpēc Benita tās retina, lai skaistos ziedus neaizsegtu lielās lapas. Parka saimniece atklāj, ka tumši rozā ziedu ūdensrožu stādi vesti no Lietuvas, gaiši rozā – no Dundagas, bet baltās – uzdāvinātas. Dīķi iecienījuši arī dažādas dzīvas radības – karūsas, tritoni, zaļās vardes, zalkši. Savukārt uz saliņas, kas ierīkota dīķa vidū un simbolizē Benitas un Jāņa mīlestību, starp dažādiem krāšņiem stādījumiem pavasarī mājvietu rod pīles – Benita novērojusi, ka katru gadu tur mazuļi izšķiļas vismaz 6 pīļu ģimenēm, kuri jau otrajā dienā pēc izšķilšanās rod jaunu mājvietu Urgas upē.
Šogad pašvaldība un B.Špakovska iesniedza pieteikumu biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” izsludinātajā projektā “Meža dienas 2019”, kura šī gada devīze ir “Veidosim daudzveidīgu Latviju un tīkamu ainavu”. Saņemts 1000 eiro liels atbalsts. Šī projekta ietvaros parkā plānots papildināt dendrārija kolekciju ar rododen
B.Špakovska šogad piedalās arī pašvaldības projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”. Šī projekta ietvaros plānots atjaunot kokaugu sugu augu plāksnītes, kas gadu gaitā ir nokalpojušas, kā arī sakārtot centrālo ieeju parkā, kur tiks uzstādīts uzraksts “Špakovska dabas parks” un veidoti jauni klinšrozīšu stādījumi. Uz plāksnītēm būs norādīta koka suga, latviskais un latīniskais nosaukums, dzimta. “Tiks atjaunotas apmēram 200 koku un krūmu nosaukumu plāksnītes, kas bija nolietojušās. Bieži redzu, ka cilvēkiem interesē, kā sauc konkrēto koku. 6,5 ha, kopā ar purvu – 8,5 ha plašajā parkā pavisam kopā ir apmēram 400 koku un krūmu sugu, bet būtu nepieciešams kopā ar dendrologiem veikt inventarizāciju, tas sen nav darīt,” saka Benita.
Runājot par nākotnes plāniem, Benita atklāj, ka sāpīgākais jautājums ir skatu torņa būvniecība, ko uzsāka Jānis, bet finanšu trūkuma dēļ nepabeidza. Benita saviem spēkiem meklē iespējas, kā sabiedriskā organizācija šādam mērķim varētu piesaistīt finansējumu. Pagaidām nesekmīgi. Šobrīd pie skatu torņa izvietotas brīdinājuma zīmes, ka tas ir bīstams un pa to augšā kāpt ir aizliegts. Skatu torņa projekts paredz izbūvēt vēl vienu stāvu un nojumi, kur baudīt plašo Pārogres ainavu, kas no skatu torņa paveras. Benita saka, ka dendrārija kolekcija ir gana liela un parks ir samērā blīvi apstādīts, tāpēc pēc šīgada papildinājumiem jauni stādījumi nav plānoti, vienīgi varētu papildināt rododendru stādījumus uz dīķa saliņas, kas pavasarī veido burvīgu ainavu. Benita vēlētos ierīkot kādu skaistu vietu jaunlaulātajiem, kuri parku iecienījuši fotografēšanās sesijām laulību dienā, parkā notikušas arī laulību reģistrācijas. “Agrāk jaunajām ģimenēm piedāvāju īpašu uguns rituālu, tagad retāk, jo daudz laika aiziet parka uzturēšanas darbos, darbojos arī folkloras kopā “Artava”,” atklāj B.Špakovska, piebilstot, ka visbiežāk parku apmeklē vietējie iedzīvotāji – ģimenes, arī skolēni, ekskursanti no visas Latvijas, un dodas 1,5 km garajā Saules takā. Blakus parkam ierīkota neliela Purva taka, kurā atrodas 2 m dziļš dabiskais akacis.