Klimata pārmaiņu un pilsētu iedzīvotāju aizvien lielākās koncentrēšanās radītajām problēmām nākotnē būs jāpievērš aizien lielāka uzmanība un jāveic arvien nopietnāki pasākumi. Tāpēc Baltijas jūras reģiona eksperti pēdējos trīs gados pastiprināti un kopīgi ir izstrādājuši plānošanas atbalsta risinājumu, lai mazinātu pilsētu teritoriju pluviālos plūdu riskus. Šajā darbā aktīvi piedalījās arī Ogres novada pašvaldība pārstāvji.
Plūdi, kas apdraud pilsētu teritorijas un Baltijas jūru
Efektīva pilsētas lietus ūdeņu pārvaldība ir viens no galvenajiem vides risinājumiem nākotnē. Klimata pārmaiņu izraisīto ekstrēmo laikapstākļu dēļ plūdi kļūst arvien biežāki, īpaši pilsētu teritorijās. Tā kā pilsētu meliorācijas sistēmu jauda var būt nepietiekama ekstremālo lietusgāžu situācijās, palielinās risks, ka neattīrīti notekūdeņi var tikt neapzināti novadīti vai noplūst dabā, tostarp Baltijas jūrā. Notekūdeņu noplūde ir kaitīgas gan cilvēkiem, gan videi pārmērīgu barības vielu aļģēm, bīstamo vielu un patogēno mikrobu daudzuma dēļ.
Atbalsta sistēma viedo meliorācijas sistēmu plānošanai
Pilsētas teritorijas var sagatavot pārmērīgam lietus ūdens daudzumam, uzlabojot plānošanu un riska analīzi. Augstskolu, pētniecības iestāžu, pašvaldību, ūdensapgādes uzņēmumu un asociāciju partnerība no sešām Baltijas jūras valstīm ir strādājusi pie plūdu riska mazināšanas Baltijas jūras reģiona programmas NOAH projektā 2019.-2021.gadā. Projekta eksperti ir veikuši pasākumus un izstrādājuši jaunus instrumentus pilsētas lietus ūdeņu apsaimniekošanai.
NOAH ir izvēlētas astoņas izmēģinājuma jomas kontroles pasākumu, uzraudzības rīku un plānošanas metožu testēšanai un ieviešanai reālā pilsētvidē. Plūdu riska analīžu veikšanai ir izveidoti teritoriju modeļi. Balstoties uz modelēšanā iegūtajām zināšanām, ir izvēlētas piemērotas vietas monitoringa un vadības ierīču uzstādīšanai, kas paaugstina meliorācijas sistēmas efektivitāti. Turklāt, lai uzlabotu telpisko plānošanu, ir izveidota jauna metodoloģija teritoriju plūdu risku izpētei – gan pašreiz, gan nākotnē atbilstoši izvēlētiem klimata scenārijiem. NOAH rīks Extreme Weather Layer (EWL) apvieno lietus ūdens apsaimniekošanu ar telpisko plānošanu, lai sniegtu informāciju par to, kā esošās iekārtas padarīt izturīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi.
Ogres novadā NOAH projekta ietvaros ir izbūvētas trīs automātiskās Ogres upes ūdens līmeņa mērīšanas iekārtas (AHS). Šī ierīkotā automatizētā plūdu monitoringa sistēma nodrošina operatīvu un ātru apziņošanu atbildīgajiem dienestiem, kā arī iedzīvotājiem, kas atrodas plūdu riska teritorijā, kā arī veiks preventīvu Ogres upes ūdens līmeņu monitoringu.
Ieguvumi visam Baltijas jūras reģionam
NOAH projektā aprobēto darbību un instrumentu pielietošana var pat uz pusi samazināt piesārņojošo vielu ieplūšanas no pilsētu teritorijām Baltijas jūrā. Projekta darbības laikā izstrādātais EWL plānošanas risinājums ir pārbaudīts un pielāgots partnerpašvaldību pilsētplānošanas procedūrai. NOAH koncepcija ir viegli pielāgojama jebkurai pilsētas teritorijai ap Baltijas jūru. Šī projekta mērķis ir klimatam draudzīgu plānošanu iekļaut pilsētu un ūdensapgādes uzņēmumu ikdienas praksē, mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un starptautiskā mērogā aizsargāt Baltijas jūru.
Interreg Baltijas jūras reģiona NOAH projekts
● NOAH "Baltijas jūras aizsardzība pret neattīrītu notekūdeņu noplūdēm plūdu laikā pilsētu teritorijās",
● Finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma
● 18 partneri no sešām valstīm Tallinas Tehnoloģiju universitātes vadībā
● 2019. gada 1. janvāris – 2021. gada 31. decembris
● Projekta vietne: sub.samk.fi/noah
● NOAH koncepcijas rokasgrāmata: https://sub.samk.fi/noah_handbook_30112021/
Kontakti:
Projekta koordinators, Ivars Annus
Tallinas Tehnoloģiju universitāte, Igaunija
E-pasts: ivar.annus@taltech.ee
Projekta komunikācijas vadītāja Hanna Rissanen
Satakuntas Lietišķo zinātņu universitāte, Somija
E-pasts: hanna.rissanen@samk.fi
