Kandidāti LBS prezidenta amatam varēja pieteikties līdz 20. decembrim, un to ir izdarījušas trīs personas – bijušais Latvijas basketbola izlases centra spēlētājs Kaspars Cipruss, bijusī Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece Anete Jēkabsone-Žogota un R. Vējonis. Kuram uzticēt LBS vadību, tiks lemts LBS biedru kongresā, kas notiks 2020. gada 21. janvārī.
Pašreizējais LBS prezidents Valdis Voins paziņojis, ka uz trešo termiņu nekandidēs.
Sarunā bijušais Latvijas Valsts prezidents R. Vējonis, kurš, cita starpā, vēl aizvien dzīvo Ogrē, atklāj savu redzējumu par basketbola kā Latvijas nacionālā sporta veida turpmāko attīstību.
Kas jūs pamudināja pieņemt lēmumu kandidēt uz LBS prezidenta amatu?
Basketbols ir tas sporta veids, ar kuru man ir bijusi saikne visu mūžu, varu teikt, ka esmu diezgan aktīvs basketbolists. Protams, būdams Valsts prezidenta amatā, es nevarēju basketbolam veltīt daudz laika, tomēr izmantoju katru brīdi, lai iespēju robežās piedalītos kādā spēlē. Starp citu, esmu spēlējis arī Ogres pilsētas svētku laikā. Pastāvīgi sekoju norisēm basketbola vidē valstī un ārpus tās, priecājos par Latvijas basketbolistu sasniegumiem.
Prieks par jaunajiem basketbolistiem, kuri sekmīgi prezentē Latviju starptautiskajā arēnā, un šādu jauno sportistu ir gana daudz. Uzskatu, ka basketbols ir latviešu identitātes jautājums – mūsos ir tāds kā basketbola gēns iekšā, un šie jaunie spēlētāji ar saviem sasniegumiem to lielā mērā apliecina.
Taču ar paļaušanos uz gēnu klātbūtni nekādi veiksmes stāsti neveidosies. Ir jābūt pastāvīgai, nepārtrauktai attīstībai, nodrošinot pēctecību. Izdarīts daudz, bet ir neizmantotas rezerves. Basketbols jau nav tikai tradicionālās komandu spēles, tam ir daudz plašāks spektrs ar iespējām iesaistīt šajā sporta veidā iedzīvotājus, veicinot veselīga dzīvesveida attīstību. Piemēram varu minēt kaut vai strītbolu jeb ielu basketbolu, kas pēdējos gados ir kļuvis ļoti populārs. Aktīvam, veselīgam dzīvesveidam ir ļoti liela nozīmē ikviena cilvēka dzīvē un sabiedrībā kopumā – jo veselīgāka būs sabiedrība, jo saprātīgākus lēmumus tā varēs pieņemt.
Es saskatu ļoti daudz iespēju gan tradicionālā basketbola, gan citu šī sporta veida formu attīstībai, tāpēc arī nolēmu piekrist kandidēt uz LBS prezidenta amatu.
Turklāt, domāju, ka mana līdzšinējā pieredze valsts pārvaldē arī var noderēt, vadot LBS. Esmu bijis ne tikai Valsts prezidents – līdz ievēlēšanai šajā amatā biju aizsardzības ministrs, vides ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Saeimas deputāts. Var teikt, pārzinu sabiedrību un valsti, no dažādām rakursiem raugoties. Zinu, kā darbojas valsts pārvaldes mehānisms un zinu arī, kā tas varētu sekmēt sporta attīstību. Esmu arī pārliecināts, ka bez plašas basketbola sabiedrības vislabākās idejas realizēt nevarēs. Latvijā ir daudz enerģisku, gudru basketbola entuziastu – gan pieredzējušu, gan jaunu. Ja mani ievēlēs, tieši basketbola cilvēkus centīšos plašāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā.
Kā, jūsuprāt, basketbola attīstību veicina pašvaldības?
Kopumā pašvaldībās ir labi apstākļi basketbola attīstībai. Saprotams, katrai pašvaldībai ir sava rocība, savi resursi, ko var budžetā atvēlēt sportam, tostarp arī basketbolam. Manuprāt, lielisks piemērs, kā attīstīt basketbolu, ir Ogres novada pašvaldība. Te ir labs modelis, kas nodrošina pēctecību – ir basketbola skola, ir savs basketbola klubs, kura komanda nu ir izveidojusies par vienu no spēcīgākajām Latvijā un ar lieliskiem panākumiem spēlē Latvijas – Igaunijas līgā. Šādā modelī jaunieši redz perspektīvu, un tas rada viņos tādu kā papildu motivāciju darboties. Par Ogri runājot – ļoti pareiza rīcība savulaik bija pilsētas svētkos strītbola mačus rīkot pilsētas centrā, nevis stadionā, tā nodrošinot plašu skatītāju loku, palielinot interesi par basketbolu un vēlmi iedzīvotājiem pašiem iesaistīties spēlēs. Pareizai norises vietas izvēlei ir liela nozīmē, lai piesaistītu pēc iespējas plašākas sabiedrības uzmanību.
Savā basketbola attīstības programmā, kandidējot uz LBS prezidenta amatu, lieku akcentu uz jauniešu basketbola attīstību, bērnu iesaistīšanu basketbolā, un šajā jomā pašvaldību attieksmei un sadarbībai ar LBS ir milzīga, var teikt, izšķiroša, nozīme, lai nodrošinātu pēctecību bērni – jaunieši – pieaugušie, kas, manuprāt, jebkurā sfērā ir attīstības un izaugsmes pamatu pamats. Mana basketbola attīstības vīzija ir gan basketbola formu daudzveidība, gan spēcīgi basketbola klubi pašvaldībās. Gribu uzsvērt reģionālā aspekta nozīmi – ir svarīgi, lai basketbola izaugsmes iespējas nekoncentrētos tika Rīgā un lielākajās pilsētās, bet tādas būtu visā valsts teritorijā, un te nu pašvaldību loma ir noteicošā.
Un kā ar valsts atbildību un atbalstu basketbola attīstībā?
Te mana atbilde ir īsa un kodolīga: valsts atbalstam ir jābūt daudz lielākam gan nacionālo čempionātu organizēšanā, gan atbalsta sniegšanā basketbola klubiem.
Ilgtspējīgu darbību un attīstību sportā bremzē pašreizējā nodokļu politika, ar likumu atceļot nodokļu atvieglojumus ziedotājiem – tā ir valsts atbildība, jādomā, kā šo situāciju labot, un, ja man būs lemts vadīt LBS, es centīšos panākt izmaiņas esošajā ziedojumu sistēmā.
Vērojot norises valstī, rodas iespaids, ka visās jomās, arī sportā, dominē politika.... Ja vadīsiet LBS, jums taču arī nāksies saskarties ar šo faktu.
Sports nedrīkstētu būt politizēts. Sportam ir jābūt konsolidējošam spēkam, kas apvieno paaudzes, tautības, arī dažādu politisko uzskatu pārstāvjus. Tāpēc es būtu piesardzīgs pret kāda politiskā spēka aktīvu pārstāvju dominēšanu basketbola struktūrās. Ir nepieļaujami, ka atsevišķu sporta veidu vadību līmenī notiek dažādi skandāli – tie taču izskan ne tikai mūsu valstī, bet gan daudz tālāk, un tas mums godu nedara. Uzskatu, ka sporta nozaru vadība nepietiekami komunicē ar visiem šajā nozarē iesaistītajiem. To var attiecināt arī uz basketbolu. Komunikācija ir ievērojami jāuzlabo, tad arī būs mazāk vietas pieņēmumiem, minējumiem, aizdomām, intrigām.
Ja kļūsiet par LBS prezidentu, vai jums nevarēs pārmest par basketbola kluba “Ogre” lobēšanu?
Droši varu teikt: nē! Jā, Ogres basketbola klubu es pazīstu labāk nekā citus, jo kā Ogres iedzīvotājs esmu cītīgi sekojis līdzi tā izaugsmei un panākumiem un priecājos par tiem. Taču es redzu nevis kāda viena kluba, bet basketbola attīstību Latvijā kopumā – neatkarīgi no kāda ietekmīga cilvēka vai kādas partijas interesēm. Šajā ziņā sabiedrība un sportisti var nebažīties – neviens netiks īpaši izcelts vai lobēts, LBS paspārnē visiem ir jābūt vienlīdzīgiem.
Jebkurā sporta veidā, arī basketbolā, iesaistīto loks ir plašs – ne tikai paši sportisti. Ir bērnu un jauniešu vecāki, ir treneri…
Katra jauna basketbolista sapnis ir spēlēt augstākā līgā, izjust izaugsmi. Saprotams, ka ar paša spēkiem un gribēšanu vien ir par maz, lai izaugsme notiktu. Nozīmīga loma šajā procesā ir treneriem, un LBS darbā ir ļoti svarīgi gādāt par treneru sagatavošanu, viņu kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu. Tāpat ir svarīgi, lai gan valsts, gan starptautiskā līmenī tiktu nodrošināta kvalificēta spēļu tiesāšana. Tā ir it kā vispārzināma patiesībā, tomēr ne vienmēr šiem jautājumiem tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, un tad nereti rodas konfliktsituācijas. Gribu piebilst, ka arī basketbolā ir jāiet laikam līdzi, ieviešot mūsdienīgas treniņu un monitoringa metodes, arī vērtēšanai ir jābūt mūsdienīgai. Nevar vadīties pēc tā, kā bija, piemēram, pirms 10, 20 vai pat vairāk gadiem.
Nevaru nepieminēt bērnu vecāku lomu viņu bērnu ceļā uz basketbolu. Uzskatu, ka daudz aktīvāk un saturīgāk ir jāveic vecāku izglītošana, piemēram, iesaistot viņus vasaras nometnēs, meistarklasēs, runāt ar viņiem par bērnu un jauniešu karjeras iespējām. Nav noslēpums, ka lielākoties vecāki pieņem lēmumu par bērnu iesaisti sportā.
Ir svarīgi sadarboties ar augstākās izglītības iestādēm, popularizējot basketbolu, organizējot čempionātus starp augstskolu komandām.
Mums basketbolā ir jāizveido stabila sistēma, un to var izveidot, tikai turpinot un stiprinot darbu ar jauniešiem, dažādojot basketbola spēļu formas un rīkojot spēles arī ārpus zāles, paplašināt viņiem iespēju apliecināt sevi, savukārt sabiedrībai paverot daudz plašākas iespējas vērot basketbolistu prasmes un iemaņas, jo ne jau visi aizies uz sporta zāli, lai vērotu komandu spēli.
Tāpat ir jāpaplašina čempionātu un spēļu apraides iespējas, kas mūsdienu tehnoloģiju iespēju apstākļos būtu teju vai pašsaprotama lieta.
Foto: Valsts prezidenta kanceleja, www.president.lv