Prezentē grāmatu par šķēpmetēju Jāni Lūsi

Saite uz fotogaleriju

Klātesošos uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš atgādināja, ka pagājušajā gadā ar pašvaldības atbalstu tika izdota grāmata “Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi”, kuru sagatavoja autoru kolektīvs vēstures doktora Jura Urtāna vadībā. Tomēr, kā uzsvēra E.Helmanis, viena no galvenajām vērtībām ir cilvēki, tāpēc jau šobrīd jāsāk strādāt, apkopojot materiālus par ievērojamām personībām Ogres novadā, un izdot par tiem grāmatu. “Sportiskie rezultāti un citi sasniegumi nāk un aiziet, bet cilvēks kā vērtība paliek un iedvesmo citus,” norādīja E.Helmanis.

Grāmatas prezentācijā piedalījās tās autors Arnis Terzens, kā arī apgāda “Jumava” valdes priekšsēdētājs Juris Visockis. Kā atklāja J.Visockis, J. Lūša vārds minēts vairākās apgāda “Jumava” izdotajās grāmatās, sportista fotogrāfija rotā vairāku ar sportu saistītu grāmatu vākus, bet līdz šim nebija neviena, kurā lasāms J.Lūša dzīvesstāsts. Izdevējiem paveicās sastapt A. Terzenu, kurš atrada kopīgu valodu ar J. Lūsi. “Atzīšos – man bija viegli uzrakstīt šo grāmatu, jo es kā sportists ļoti labi sapratu, par ko runā Jānis Lūsis,” atklāja grāmatas autors.  

A.Terzens grāmatas prezentācijas laikā pastāstīja vairākus interesantus ar J.Lūša dzīvi saistītus notikumus, veltot grāmatas galvenajam varonim tādus vārdus kā fenomens, unikāls gadījums, pasaulē labākais, dzelzs vīrs. A.Terzens pastāstīja par to, cik traģisks liktenis piemeklēja sportista tēvu, kad Jānim bija tikai 6 gadi, par sportista skolas gaitām, treneriem, liktenīgo tikšanos ar dzīvesbiedri Elvīru Ozoliņu, kura visu dzīvi bijusi un ir lielākais sportista balsts, turklāt nav daudz tādu ģimeņu, kurā būtu divi olimpiskie čempioni, par J.Lūša talantu un apbrīnojamo mērķtiecību, gribasspēku un izturību, nepagurstoši trenējoties 5 stundas katru dienu, par viņa izstrādāto šķēpa mešanas tehniku un izcilajām spējām novērtēt pretinieku un sacensību apstākļus, lai daudzos desmitos no tām spētu parādīt vislabāko rezultātu... A.Terzens atklāja, ka J.Lūsis nemaz nav domājis iestāties Fizkultūras institūtā, bet gan Lauksaimniecības akadēmijā, viņš pārdomājis tikai savas spītības dēļ – treneris Imants Gailis pasmējies, ka no viņa šķēpa metējs nekad mūžā neiznāktu. Iestājoties Fizkultūras institūtā, J.Lūsis bijis viens no mazākajiem augumā, ar ne tiem augstākajiem sportiskajiem rezultātiem, tomēr viņa centība un gribasspēks ļāva sasniegt, šķiet, nesasniedzamo – vairākkārtējus pasaules rekordus šķēpa mešanā, visa kaluma olimpiskās medaļas un citus titulus.

A.Terzens savā grāmatā raksta: “Viena no atziņām, ko viņš (J.Lūsis) pats allaž paudis un nesis cauri visai dzīvei, ir tieši saistīta gan ar augstiem sasniegumiem šķēpa mešanā un to gūšanas pamatnosacījumiem, gan savā ziņā vispār izpratni par dzīves jēgu. Tā ir aptuveni šāda: lai kaut ko iespētu ne sliktāk par citiem, itin nemaz nav obligāti jābūt vislielākajam, visgarākajam vai visspēcīgākajam. Tādas kvalitātes, protams, noder, taču gluži konkrēti šķēpa mešanā itin nemaz nav izšķirošas. Krietni vien efektīvāk to var veikt tad, ja sportists spēj vispirms sevī atklāt un tad attīstīt maksimāli nevainojamu smadzeņu impulsu noraidīšanu savam ķermenim, tādējādi ieguldot šķēpa lidojumā tādas no kosmosa dzīlēm pasmeltās smalkās enerģijas, kādas nav pieejamas tikai rēkt spējīgiem “muskuļu kalniem”.”

Tikšanās noslēgumā klātesošie varēja iegādāties grāmatu un saņemt arī grāmatas autora autogrāfu.

Grāmata tapusi arī ar Ogres novada pašvaldības finansiālu atbalstu, jo J. Lūsis, aizvadītā gadsimta izcilākais vieglatlēts, Mehiko (1968) olimpisko spēļu čempions, Tokijas (1964) olimpisko spēļu bronzas un Minhenes (1972) olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, četrkārtējais Eiropas čempions šķēpa mešanā, ir Ogres novada Suntažu pagasta iedzīvotājs.