Iecere veidot kvalitatīvu kultūrvidi novadā
Ārkārtas sēdē Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale skaidroja, ka darbs pie Ogres Mūzikas un Ogres Mākslas skolas reorganizācijas jautājuma sagatavošanas tika uzsākts jau pagājušā gada nogalē, izskatot abu izglītības iestāžu budžeta izpildi un plānoto budžetu šim gadam, kā arī domājot par profesionālās ievirzes izglītības iestāžu kvalitātes pilnveidošanas iespējām, izglītības sistēmas pilnveidošanu kopumā un kvalitatīvas kultūrvides veidošanu Ogres novadā. Turklāt, lai apvienotā skola uzsāktu darbu šī gada septembrī, pirms tam ir jāveic apjomīgs darbs. Latvijā ir 66 mūzikas un mākslas skolas, kas ir apvienotas, un 41 mūzikas un 25 mākslas skolas.
Jaunajai iestādei kopīga vīzija un stratēģija
Ogres novada pašvaldība plāno reorganizēt Ogres Mūzikas un Ogres Mākslas skolu, izveidojot profesionālās ievirzes izglītības iestādi Ogres Mūzikas un mākslas skola, kurai ir kopīgi mērķi, vīzija un stratēģija. D.Bārbale norādīja, ka skolu reorganizācijas mērķis ir veidot stabilu, konkurētspējīgu skolu, kas, apvienojot resursus, spētu sadarboties ar starptautiskām skolām kā labs sadarbības partneris, spētu piesaistīt finanšu līdzekļus jaunu programmu izveidei un mērķtiecīgai attīstībai, arī jaunu, profesionālu pedagogu piesaistei, tā rezultātā uzlabojot arī izglītojamo mācību nodarbību kvalitāti. Šādas skolas pieejamība veicinātu arī jaunu ģimeņu piesaisti, par dzīvesvietu izvēloties Ogres novadu.
D.Bārbale informēja, ka arī blakus novados, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma (Birzgalē) un Salaspilī, veiksmīgi darbojas apvienotas mūzikas un mākslas skolas, un plānots, ka Ogres Mūzikas un mākslas skola darbu varētu uzsākt šī gada septembrī. Ogres Mūzikas skolā šobrīd tiek īstenotas 17 izglītības programmas, ir 409 izglītojamie, 47 pedagogi un 11 tehniskie darbinieki, savukārt Ogres Mākslas skolā – 3 izglītības programmas, ir 559 izglītojamie, strādā 22 pedagogi un 11 tehniskie darbinieki. D.Bārbale uzsvēra, ka abu iestāžu reorganizācija izmaiņas paredz tikai juridiskajā un administratīvajā līmenī, bet izglītojamo un pedagogu skaits, kā arī skolu atrašanās vieta nemainīsies, neviena skola netiek likvidēta.
Viedokli pauž skolu direktori
Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas ārkārtas sēdē piedalījās arī Ogres Mūzikas skolas direktors Atvars Lakstīgala, kurš informēja, ka 20.janvārī skolā ir notikusi ārkārtas pedagoģiskā sēde, kurā viņš informējis pedagogus par iespējamo iestādes reorganizāciju, uzklausījis iestādes darbinieku jautājumus. A.Lakstīgala atgādināja, ka šogad Ogres Mūzikas skola svin 60 gadu jubileju, kuras ietvaros 24. oktobrī Ogres novada Kultūras centrā plānots svinīgs koncerts, un jautāja - ja iestāde tiek reorganizēt, vai šo jubileju var svinēt? “Kā Ogres Mūzikas skolas direktors strādāju kopš 2017. gada septembra, un esmu pateicīgs Ogres novada pašvaldībai, kura visu šo laiku ir atbalstījusi teju visas manas ieceres, arī skolā redz, ka mēs attīstāmies, esam spējuši mērķtiecīgi augt satura un vizuālā tēla ziņā. Tāpēc man nav nekāda pamata domāt, ka pašvaldība mūzikas skolu neatbalstīs arī turpmāk. Ja es neticētu, ka Ogres Mūzikas skola varētu būt viena no labākajām skolām Latvijā, es nemaz nesāktu šo darbu. Man ir svarīgi, lai mūzikas skola turpina attīstīsies un turpina ceļu uz izcilību. Ja šis ir arī pašvaldības mērķis, tad es atbalstu ideju par skolu apvienošanu,” sacīja A.Lakstīgala un piebilda, ka pašvaldībai nākotnē noteikti ir jādomā par pedagogu atalgojuma palielināšanu.
Savu viedokli pauda arī Ogres Mākslas skolas direktore Astra Rubene un vietniece Signe Kraukle. Arī mākslas skolā ir notikusi pedagoģiskā sēde un saņemti dažādi jautājumi par skolas nākotni. A.Rubene informēja, ka šajā mācību semestrī ir nepieciešams veikt gan direktores, gan mācību programmu akreditāciju, un vaicāja, vai to vajag darīt, šoruden arī plānots skolas absolventu salidojums saistībā ar iestādes 30 gadu jubileju. A.Rubene uzsvēra, ka mākslas skolā kā profesionālās ievirzes izglītības iestādē pats galvenais ir kvalitāte un atbilstošas vides radīšana, kurā bērni grib atrasties, un profesionāli pedagogi. Mākslas skolas direktore norādīja, ka skolā šobrīd ir uzsākti vairāki vērienīgi projekti, piemēram, unikāla metodiskā materiāla izstrādāšana, iecere skolu veidot kā metodisko centru, Latvijas pedagogiem tiek organizētas profesionālās pilnveides programmas un citi, tāpēc lūdza jautājumu par skolu reorganizāciju atlikt, šim aicinājumam pievienojās arī S.Kraukle.
Lēmums saistīts ar racionālu resursu izmantošanu
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis uzsvēra, ka pašvaldība neapstrīd mūzikas vai mākslas skolas pedagogu profesionalitāti, bet šāds lēmums saistīts ar racionālu resursu izmantošanu. “Šī reorganizācija būs tik veiksmīga, cik veiksmīgi paši spēsim tajā iekļauties,” sacīja E.Helmanis, piebilstot, ka skolām jāstrādā ar pilnu jaudu, intensīvi jāstrādā ar finansējuma piesaisti, izmantojot projektos pieejamos resursus. Priekšsēdētājs apstiprināja, ka reorganizācijas rezultātā skolu pedagogiem un audzēkņiem nekas nemainīsies, tā vairāk skars skolu administratīvo aparātu, struktūru. Priekšsēdētājs atgādināja, ka tuvojas administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā pēc pusotra gada Ogres novads būs daudz lielāks, un līdz tam daudz kas ir jāpaveic, lai jaunais novads spētu stabili un droši funkcionēt, un to vislabāk iespējams paveikt, strādājot un sadarbojoties visiem kopā. “Mums izdosies, ja mēs būsim gatavi strādāt kopā un iet uz rezultātu,” uzsvēra E.Helmanis.
Ieceri atbalsta deputāti
Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Mangulis informēja, ka sarunā ar Siguldas mūzikas un mākslas skolas direktoru viņš kā lielāko vērtību skolu apvienošanā saskatījis integrēto kultūrvidi, kurā māksla un mūzika dzīvo cieši līdzās viena otrai un sniedz lielāku iespēju audzēkņiem iepazīties ar abām. “Mums ir visas iespējas panākt šādu sadarbību, mākslas un mūzikas kultūrvidi integrējot vienu otrā, tādā veidā arī veidojot inteliģentāku jaunatni,” norādīja A.Mangulis.
Deputāte Antra Purviņa pauda viedokli, ka šis ir nopietns lēmums un ir nepieciešamas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, un kā labu piemēru minēja Kompetenču kvalitātes centra izveidošanu Rīgā, apvienojot trīs skolas, kur galvenais pamatojums bija Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaiste.
Iecerei apvienot mūzikas un mākslas skolu atbalstu pauda priekšsēdētāja vietnieks, deputāts Gints Sīviņš, norādot, ka, apvienojot skolas, viens no ieguvumiem būs arī iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus, un norādīja, ka skolām šajā mācību gadā nekas nemainīsies, jāturpina iesāktais darbs, jāsvin jubilejas. G.Sīviņš pateicās Ogres Mūzikas un Ogres Mākslas skolas kolektīvam par paveikto darbu, to novērtē arī iedzīvotāji. “Apvienojot skolas, izveidosim nopietnu un jaudīgu spēlētāju novadā, kāds būs pēc pusotra gada, un kas veidos visas nozares stratēģiju un virzību jaunajā novadā,” sacīja G.Sīviņš.
Balsojot par sagatavoto lēmumprojektu, komiteja atbalstīja priekšlikumu skolu apvienošanai, virzot šo jautājumu izskatīt jau janvāra domes sēdē.