Vakar, 25. martā, Ogrē, pie Represēto piemiņas akmens Meža prospektā, norisinājās atceres pasākums, pieminot komunistiskā genocīda upurus. Pasākumā piedalījās Ogres novada pašvaldības pārstāvji, Ogres Politiski represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis un citi klātesošie, kuri vienojās kopīgā piemiņas brīdī.
Godinot komunistiskā režīma represiju upuru piemiņu, Ogres novada pašvaldība un Ogres novada Politiski represēto kluba valde organizēja ekskursiju uz Okupācijas muzeju Rīgā. Tajā piedalījās novada iedzīvotāji, kuri savulaik pārcietuši represijas.
Plkst. 17.00 visi tika aicināti uz represiju upuru piemiņas brīdi Ogrē – Represēto piemiņas vietā Meža prospektā, iepretim Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcai.
Papildus centrālajam piemiņas pasākumam Ogrē atceres brīži norisinājās arī citviet novadā – Suntažos, Lēdmanē, Madlienā, Taurupē un Tomē, kur vietējie iedzīvotāji nolika ziedus un aizdedza piemiņas sveces pie represiju upuru piemiņas vietām.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis savā uzrunā aicināja neaizmirst tautas pagātni un nepieļaut vēstures atkārtošanos.
Daloties pieredzē par izsūtījuma laiku, Ogres Politiski represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis sacīja:
"76 gadi ir pagājuši kopš tās liktenīgās dienas, kad tālās svešzemes ceļā tika aizvesti tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1061 Ogres novada iedzīvotājs. Bija jāpielāgojas, jāizdzīvo un jācer uz atgriešanos dzimtenē. Ģimenēm tika dots rīkojums sakravāt mantas nieka stundas laikā, un tālāk mūsu ceļš ilga divas, dažiem pat četras nedēļas, līdz nonācām izsūtījuma vietās, galvenokārt Tomskas apgabalā. Mūsu vecākiem bija jāpārvar daudz grūtību, lai nodrošinātu ģimenes iztiku, pabarotu bērnus un sagādātu apģērbu. Tikmēr mēs centāmies apgūt krievu valodu un pielāgoties jaunajai videi, lai rudenī varētu uzsākt skolas gaitas krievu skolās. Radinieku sūtītās paciņas un vēstules no Latvijas bija neatsverams atbalsts. Pateicoties viņu rūpēm un tam, ka saikne ar dzimteni netika pārtraukta, daudzi no izsūtītajiem saglabāja ticību un spēku atgriezties mājās, neskatoties uz garajiem trimdas gadiem. ”
Savas uzrunas noslēgumā Ivars Kaļķis klātesošajiem nolasīja Knuta Skujenieka dzejas rindas:
"Neraudāt par to, kas bijis,
Nebīties par to, kas rīt,
Tikai saudzīgi un droši
Savu vagu taisni dzīt."
Atceres pasākumi visā Ogres novadā atgādināja par 1949. gada 25. marta traģiskajiem notikumiem, kad uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem tika deportēti ap 44 000 Latvijas iedzīvotāju.
Mūžīga piemiņa represiju upuriem!
