Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā[1] noteikti vairāki atbalsta instrumenti energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, koksnes briketes, koksnes granulas un malku.
Lai saņemtu atbalstu mājsaimniecībai, aicinām mājokļa īpašnieku, kopīpašnieku, īrnieku vai tiesisko valdītāju, tajā skaitā pilnvaroto personu (piemēram, apsaimniekotāju vai biedrības priekšsēdētāju) iesniegt iesniegumu (ne biežāk kā reizi mēnesī par konkrētu atbalsta veidu) sekojošos veidos:
- elektroniski e-pakalpojumu portālā www.epakalpojumi.lv no 2022.gada 1.oktobra;
- vai klātienē no 2022.gada 4.oktobra OGRĒ, no 2022.gada 11.oktobra visā Ogres novada teritorijā, darbiniekam ievadot datus Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā SOPA.
! Ja mājokli apkurina izmantojot elektroenerģiju, atbalstam var pieteikties no 1.novembra.
Informatīvai tālrunis Ogrē - 27815219
Iesniegumā tiks prasīts norādīt iesniedzēja:
- vārdu, uzvārdu,
- personas kodu,
- kontaktinformāciju,
- kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai.
!!! Var norādīt citai personai piederošu bankas kontu un arī šīs personas vārdu, uzvārdu, personas kodu.
Ja mājoklis pieder fiziskai personai, kur paralēli ir reģistrēta adrese juridiskai personai, atbalsts tiek piemērots, ja minētajā adresē mājsaimniecības lietotājs pērk un izlieto enerģiju savas mājsaimniecības vajadzībām.[2]
Ja mājsaimniecība izmanto kombinēto apkuri, tad par katru apkures veidu ir jāveido atsevišķs iesniegums. Par katru apkures veidu tos iesniedzot ne biežāk kā vienu reizi mēnesī.
Iesniegumam jāpievieno šādus dokumentus:
- mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā informācija nav pašvaldības rīcībā;
- maksājumu apliecinošus dokumentus par koksnes granulu, koksnes brikešu vai malkas iegādi vienam mājoklim, ja apkurei izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku;
- rēķinu par elektroenerģiju konkrētajam mājoklim, ja apkurei izmanto elektroenerģiju.
Mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecina:
zemesgrāmatā nostiprinātas īpašumtiesības, īres līgums, mantojuma apliecība, Valsts zemes dienesta izsniegta izziņa par dzīvokļa īpašuma tiesībām, nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja rēķins, elektroenerģijas rēķins vai līgums u.c..
Izņēmuma gadījumā: mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības var apliecināt arī turētājs jeb faktiskais valdītājs.[3]
Atbalstu mājsaimniecībai NEVAR saņemt:
- Ja ir pirktas koksnes granula vai koksnes briketes un nav pieejams čeks vai cits maksājumu apliecinošs dokuments (bankas maksājuma uzdevums, stingrās uzskaites kvītis).
- Ja malkas, granulu vai brikešu čekā/rēķinā neparādās nopirktā kurināmā apjoms.
- Ja persona nevar uzrādīt nekādu mājokļa lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu un persona nav arī nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par šo mājokli.
- Ja minētajā adresē Zemesgrāmatā ir ieraksts, kas apliecina tikai īpašuma tiesības uz zemi, un nav nedz saskaņota būvprojekta dzīvojamai ēkai, uz kā pamata izsniedz būvatļauju, nedz citu dokumentu, kas apliecina, ka tas ir mājoklis.
- Ja par konkrēto mājokli atbalstu saņēmusi cita persona.
- Ja apkures izdevumu apmaksu veikusi juridiska persona, komersants, izņemot, ja vairāku dzīvokļu māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība.
Klātienē jāvēršas pašvaldībā, kurā atrodas mājoklis, par kuru tiek prasīts atbalsts. Pašvaldības amatpersona pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.
Vairāku dzīvokļu mājas gadījumā, ja uz vairākiem dzīvokļiem ir kopīga apkures sistēma, pieteikumu atbalstam var iesniegt viens pārstāvis par visām mājsaimniecībām (dzīvokļiem), šādā gadījumā maksimālo atbalstam attiecināmo apjomu aprēķina, dzīvokļu skaitu reizinot ar brikešu/granulu vai malkas atbalsta apjoma maksimumu, savukārt elektroenerģijas atbalsta gadījumā – līgumslēdzējs vai atbalsta saņemšanai deleģētā persona, kuras rīcībā ir elektroenerģijas rēķins un mājokļa lietošanas tiesības apliecinošs dokuments. Pārstāvis vai deleģētā persona iesniedz visus dzīvokļa īpašnieku pilnvarojumus pārstāvēt viņu intereses atbalsta saņemšanai.
Iesniegumā jāietver pašapliecinājums par koksnes granulu vai koksnes brikešu apkures esību mājoklī.
Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai iesniedz laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Lai saņemtu atbalstu, čeka vai cita maksājumu apliecinoša dokumenta datumam ir jābūt periodā no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Koksnes briketēm un koksnes granulām cenu slieksnis noteikts 300 euro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa (aptuveni 65 euro/MWh).
Izmaksu pieaugums tiks kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 euro/tonnā bez pievienotās vērtības nodokļa), bet ne vairāk kā 100 euro/tonnā (bez pievienotās vērtības nodokļa) apmērā.
Piemēri:
- Ja granulas izmaksās 450 euro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 euro par katru iegādāto tonnu un mājsaimniecība samaksās 375 euro par 1 tonnu, neiekļaujot 12% PVN.
(450 - 300) : 2 = 75 euro +12% PVN
- Ja granulas maksās 600 euro par 1 tonnu, tad mājsaimniecība maksās 500 euro par 1 tonnu un valsts kompensēs 100 euro par katru tonnu, neiekļaujot 12% PVN.
(500 - 300) : 2 = 100 euro +12% PVN
Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 10 tonnas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Iesniegumā ietverts pašapliecinājums, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.
Iesniegumā ir ietverts pašapliecinājums par malkas apkures izmantošanu mājoklī.
Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai iesniedz laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. novembrim.
Malkai, kas iegādāta līdz 2022.gada 31. augustam un kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, valsts kompensēs vienreizēju fiksētu atbalstu 60 euro vienam mājoklim.
Iesniegumā jāsniedz pašapliecinājums, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.
Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai iesniedz laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Lai saņemtu atbalstu, čeka vai cita maksājumu apliecinoša dokumenta datumam ir jābūt periodā no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Malkai noteikts cenu līmenis, virs kura sāk sniegt atbalstu - 40 euro/ber.m3 bez pievienotās vērtības nodokļa.
Valsts kompensē izmaksu pieaugumu 50% apmērā no cenas virs noteiktā cenu līmeņa (t.i., ja izmaksas pārsniedz 40 euro/ber.m3), bet ne vairāk par 15 euro/ber.m3 bez pievienotās vērtības nodokļa.
Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru var saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai ir 35 ber.m3 jeb 21 sters (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
!!! Elektroniskajos iesniegumos jānorāda tāda mērvienība, kāda norādīta maksājuma dokumentā (kg / litri / steri / cieškubikmentri / berkubikmetri). Sistēma jebkādās norādītajās mērvienībās iegādāto malkas daudzumu pārrēķinās ber.m3.
1 sters=1,625 ber.m3 ; 1 cieškubikmentrs=2,5 ber.m3; 1 kg=0,036 ber.m3; 1 litrs=0,0016 ber.m3 |
Maksimālais atbalsta apjoms: 21 sters; 14 cieškubikmetri; 9800 kg; 21875 l. |
Ja par šo pašu mājokli jau ir saņemts malkas atbalsts mājsaimniecībai 60 euro apmērā, atbalsta apmēru mājsaimniecībai atbilstoši maksājumu apliecinošiem dokumentiem aprēķina kā starpību starp aprēķināto atbalsta apmēru un izmaksāto atbalstu 60 euro (t.i., tiks izmaksāts atbalsts par summu, kas pārsniedz 60 euro).
Piemēri:
(50 - 40) :2 x 20 = 100 euro +12% PVN par 20 ber.m3
- Ja iegādāta malka 20 ber.m3 par cenu 60 euro par 1 ber.m3, neiekļaujot 12% PVN, tad valsts kompensēs 50% no 20 euro par katru ber.m3,neiekļaujot 12% PVN.
(60 - 40) :2 x 20 = 200 euro +12% PVN par 20 ber.m3
- Ja iegādāta malka 20 ber.m3 par cenu 80 euro par 1 ber.m3, neiekļaujot 12% PVN, tad valsts kompensēs 15 euro par katru ber.m3,neiekļaujot 12% PVN.
15 x 20 = 300 euro +12% PVN par 20 ber.m3
Iesniegumā jāietver pašapliecinājums, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.
Iesniegumā ir ietverts pašapliecinājums par apkures sistēmas ar elektroenerģiju izmantošanu mājoklī.
Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai iesniedz laikposmā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.
Lai saņemtu atbalstu, rēķina par elektroenerģiju maksājuma datumam ir jābūt periodā no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.
Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota mājokļa apkurei.
Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 euro/kWh bez pievienotās vērtības nodokļa, bet ne vairāk kā 0,100 euro/MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.
Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Piemēri:
1) Ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 1500 kWh un lietotāja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī ir 0,250 euro /kWh, tad kompensācijas aprēķins ir šāds:
1500 – 500 = 1000 kWh x (0,250 - 0,160) : 2 = 1000 x 0,045 = 45 euro + PVN 21%.
2) Ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 2000 kWh un lietotāja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī ir 0,250 euro /kWh, tad kompensācijas aprēķins ir šāds:
2000 – 500 = 1500 kWh x (0,250 - 0,160) : 2 = 1500 x 0,045 = 67,50 euro +PVN 21%.
3) Ja mājsaimniecības kopējais mēneša elektroenerģijas patēriņš ir 2500 kWh un lietotāja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī ir 0,250 euro /kWh, tad kompensācijas aprēķins ir šāds:
2500 – 500 = 2000 kWh x (0,250 - 0,160) : 2 = 2000 x 0,045 = 90 euro +PVN 21%.
Iesniegumā jāietver pašapliecinājums, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.
Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājuma kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai.
Gadījumā, ja tiek veikts pārskaitījums uz personas kontu ārvalsts kredītiestādē, šā atbalsta saņēmējs sedz visas izmaksas par pārskaitījumu (tostarp, konvertācijas izmaksas) ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī tad, ja kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts atbalsta saņēmējam[4].
Ja personai nav kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta, iespējams iesniegumā norādīt citas personas konta numuru, kurai tā piekrīt ieskaitīt piešķirto atbalstu, norādot saņēmēja vārdu, uzvārdu, konta numuru.
Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, vai tās izveidota iestāde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, izmantojot administrēšanas lietojumprogrammu SOPA, un pieņem lēmumu par atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu apliecina, ka sniegtā informācija un personas dati ir patiesi, ka viņš ir informēts, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu nolūkā nepamatoti saņemt energoresursu atbalstu mājsaimniecībai ir paredzēta kriminālatbildība.
Iesniedzējs tiek informēts, ka pieteikuma iesniegšanas un apstrādes procesā tiks veikta pieteikuma iesniedzēja personas datu apstrāde energoresursu atbalsta pieprasīšanas un piešķiršanas nolūkam. Personas datu sniegšanas pienākums paredzēts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.
!!! Personas datu nesniegšanas gadījumā pieteikuma iesniedzējam būs liegta iespēja saņemt, bet pašvaldībai - izmaksāt energoresursu atbalstu mājsaimniecībai[5].
Ja iesnieguma izskatīšanas procesā tiks konstatēta neatbilstība likumā noteiktajiem normatīviem, iesniegumā norādītā apkures veida neesamība mājoklī, mājokļa lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu trūkums vai citi iemesli, persona saņems pašvaldības amatpersonas lēmumu par atteikumu piešķirt atbalstu mājsaimniecībai.
Pašvaldība atbalstu mājsaimniecībai nepiešķir, ja:
- iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos ietvertā informācija neatbilst šā atbalsta saņemšanas nosacījumiem;
- sniegta apzināti nepatiesa informācija.
Pašvaldības amatpersonas lēmumu vai faktisko rīcību par atbalstu mājsaimniecībai piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt var apstrīdēt, iesniedzot augstākai amatpersonai pašvaldībā attiecīgu iesniegumu 30 dienu laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai ieskaitīšanas kontā vai atteikuma piešķirt atbalstu mājsaimniecībai saņemšanas.
Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Atteikuma gadījumā administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam[6].
Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā.
[1] 7.1 pants. Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes un malku.
[2] Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7.1 panta deviņi prim daļa.
[3] https://likumi.lv/ta/id/90221-civillikums-tresa-dala-lietu-tiesibas, 876.pants
[4] Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7.1 panta astotā daļa.
[5] Plašāka informācija par personas datu apstrādes aspektiem ir pieejama attiecīgās pašvaldības privātuma politikā.
[6] Administratīvā procesa likuma 70.pants. Administratīvā akta paziņošana un spēkā esamība.