Jēkabpils pilsētas pašvaldība bija projekta vadošais partneris un projekta gaitā sāka Krustpils pils atjaunošanas darbus. Pils A korpusa pirmajā stāvā tikuši atjaunoti 18. gadsimta sienu gleznojumi un septiņās telpās iekārtota ekspozīcija par pilsētas vēsturi. Korpusa otrajā stāvā vēsturiskās telpas atjaunotas, lai tajās varētu notikt kultūras pasākumi. Atjaunots arī pils dārzs, kurā vēsturiskajā atrašanās vietā uzstādīta strūklaka. Par Jēkabpils pašvaldības līdzekļiem atjaunota pils Medību zāle, garderobe, kā arī iegādātas mēbeles izglītojošu nodarbību norisei un jauns flīģelis. Krustpils pils ēkas un tās kompleksa atjaunošana un attīstīšana turpinās arī kultūras mantojuma saglabāšanas projektu 3. kārtā.
Ogres novada pašvaldība projekta gaitā sāka bijušās sanatorijas “Ogre” atjaunošanas darbus. Ticis atjaunots bijušās sanatorijas jumts, veikta ēkas pamatu horizontālās un vertikālās hidroizolācijas atjaunošana un izbūve, restaurētas lielās zāles krāsnis. Lielajā zālē veikta grīdu atjaunošana, kā arī sienu un griestu apmetuma un krāsojuma atjaunošana.
Ogres novada pašvaldība turpina ēkas atjaunošanu par pašvaldības līdzekļiem, šobrīd veicot ēkas galvenā ieejas mezgla – vestibila atjaunošanu. Pašvaldība cer nākotnē piesaistīt investorus, kas varētu ēkā atjaunot otro stāvu, mansardu, attīstīt viesnīcas, SPA, rehabilitācijas vai citus veselības veicināšanas pakalpojumus. Tā kā bijusī sanatorija atrodas līdzās Ogres Zilajiem kalniem, tad iespējamais investors būtu mudināts arī attīstīt tūrisma pakalpojumus, piemēram, velosipēdu un slēpju īri.
Kokneses novadā jaunu dzīvību ieguvušas senās Kokneses pilsdrupas. Piesaistītais ERAF finansējums ļāvis veikt līdz šim apjomīgākos pils konservācijas darbus. Projekta gaitā nostiprinātas Ziemeļu korpusa mūra konstrukcijas Pērses upes pusē. Sienas virspuse tikusi stiprināta ar velēnu, kas uzsūc ūdeni, neļaujot lietum kaitēt mūrim. Pagalma centrā atbilstoši izpētes rezultātiem un vēsturiskajiem aprakstiem atsegta vēsturiskā akas vieta. Pilsdrupu pagraba daļā izveidota pirmā ekspozīcijas telpa – moku kambaris –, kuras pārsegums vienlaicīgi veidots arī kā skatu platforma. Moku kambarī apmeklētāji var aplūkot un iepazīt dažādus viduslaiku spīdzināšanas rīkus, piemēram, stiepšanas galdu, moku grozu un siekstu. Tūristiem tiks piedāvāta arī izlaušanās spēle, kuras laikā būs jāizkļūst no moku kambara, veicot dažādus uzdevumus. Ekspozīcija un tās pakalpojumi būs pieejami tūrisma sezonā no pavasara līdz rudenim.
Projekts “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” ticis īstenots Kultūras ministrijas administrētās ES fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķī “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus”. Projekta kopējās izmaksas ir 3 911 342,78 eiro, no tām 1 499 999,99 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 66 176,44 eiro ir valsts budžeta dotācija pašvaldībām, un 198 529,46 eiro ir pašvaldību nodrošinātais finansējums.
Kultūras mantojuma atjaunošana noslēgusies arī simboliskajā kultūras mantojuma ceļā “Gaismas ceļš”. Darbi vēl turpinās “Brīvības ceļā”, “Baltijas ceļā”, “Jēkaba ceļā”, “Līvu ceļā” un “Māras ceļā”. Līdz 2022. gada beigām mantojuma ceļos visā Latvijā paredzēts atjaunot un attīstīt kopumā vairāk nekā 50 nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu.
Informāciju sagatavoja Kultūras ministrija
