Ogresgala pagasta iedzīvotāju skaits katru gadu palielinās, jo cilvēkus vilina pilsētas un dabas klātbūtne. Ogres upes krastā var sagaidīt skaistus saullēktus, bet pie Daugavas – piedzīvot ļoti krāšņus saulrietus. Šogad Ogresgala pagasts svin savu simtgadi.
Ogresgala pagasts laika gaitā piedzīvojis daudz dažādu teritoriālu pārmaiņu. Katra atbilstoši laikam atstājusi savu nospiedumu pagasta vēsturē, cilvēku prātos un sirdīs. Ogresgala pagasta ļaudis cauri laikiem ir spējuši saglabāt pozitīvu enerģiju, darba prieku un attiecību siltumu, tāpēc tik krāšņs vēsturiskais mantojums un tik spilgti notikumi mūsu pusē.
Aicinām pārskatīt video un audio ierakstus, ieskatīties savos foto albūmos un iesaistīties OGRESGALA PAGASTA STĀSTU pasākumos, daloties ar saviem atmiņu stāstiem.
- 17.februārī pl.14.00: Ogresgala tautas namā tikšanās un stāstu pēcpusdiena “Mūs vienoja Ogresgals”
- 9.martā pl.14.00: Ciemupes tautas namā “Mūs vienoja KOPDARBS”
- 23.martā pl.14.00: Ogresgala tautas namā “Kultūras dzīve Ogresgalā gadsimtu garumā”
- 6.aprīlī pl.14.00: Ciemupes tautas namā “Kultūras dzīve Ciemupē gadsimta garumā”
Visa gada garumā dažādos pasākumos svinēsim kopā mūsu pagasta simtgadi!
Īsumā par Ogresgala pagastu
Ogresgala pagasts izveidots 1924. gadā, no Ikšķiles pagasta atdalot Sprēstiņu muižas teritoriju un no Lielvārdes pagasta Ogresgalu. 1945. gadā pagastā izveidoja Ciemupes un Ogresgala ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. No 1947. – 1949. gadam Ogresgala ciems ietilpst Ogres apriņķī, savukārt pēc 1949.gada Ogres rajonā. 1954. gadā Ogresgala ciemam pievienoja likvidēto Ciemupes ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Rembates ciemam, bet 1987. gadā ciemam pievienoja daļu Ogres pilsēta teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gada 9. decembrī Ogresgala pagasts apvienojās ar Ogres pilsētu, izveidojot Ogres novadu. 2009. gadā novadu reorganizēja un Ogresgala pagasts tika izdalīts kā atsevišķa administratīvā teritorija. 1935. gadā pagastā dzīvoja 1435 iedzīvotāji, savukārt 2023.gadā iedzīvotāju skaits Ogresgala pagastā - 3376.
Ogresgala pagasta logo
Ejot cauri daudz un dažādu pārmaiņu lokiem, Ogresgala pagastam šobrīd nav sava ģerboņa, bet ir logo, kurš mākslinieciski ietver ziņu par pagastam būtisko. Skatoties kartē, Ogres upes plūdums Ogresgala pagastā veido izteiktus līkumus un cilpas, kādas nav citās vietās. Līkumojot Ogres upe pagastu sadala divās daļās. Šīs abas daļas savieno gājēju tilti. Lai nokļūtu otrā pusē ar auto, ir jābrauc caur pilsētām Ogri vai Ķegumu. Ogres upes rotaļīgā, nevienmērīgā līnija iztēlē veido kontūru, kas atgādina ābeli. Ābele ir neatņemama dārza sastāvdaļa, auglības un radošuma simbols, kas grezno ikvienu dārzu Ogresgalā un Ciemupē.
Ogresgalā vēsturiski ir senas un stipras dārzu veidošanas tradīcijas. Jau pirmskara periodā Ogresgalā iekoptas izcilas paraugsaimniecības ar bagātiem dārziem. Pēckara gados šīs saimniecības deva iespēju izveidot Ogres dārzkopības un izmēģinājumu staciju (ODIS) un kolhozu "Kopdarbs".
Ogresgala pagasts ir saistīts ar vairāku Latvijai nozīmīgu cilvēku vārdiem
“Vecuteļu” mājās dzejnieks Auseklis 1874.gadā iestudēja lugu “Mika”, kas bija īpašs notikums teātra dzīves attīstībā visā apkaimē. 1994. gada 22. oktobrī krustojumā pie “Vecuteļu” mājām dzejnieks Imants Ziedonis atklāja piemiņas zīmi-ceļa rādītāju apkārtnes tautas teicējiem. No Ogresgala puses (tolaik Lielvārdes apkārtne) K.Barona Latvju dainām iesūtītas vairāk kā 6000 tautas dziesmas – skaits, kuru reizēm nespēj sasniegt pat lieli apriņķi. Laikā no 1903.- 1909. gadam regulāri “Kārļu” mājās laiku pavadījis komponists Emīls Dārziņš. “Kārļu” mājas saimniece Made Rozīte bija izglītota lauksaimniece, sevišķi lopkopībā, taču ļoti augstu vērtēja un atbalstīja kultūru un mākslu, kā arī aktīvi iesaistījās vietējās sabiedriskajās organizācijās. Tieši M.Rozītes vadītā saimniecība kļuva par pamatu vēlākajai Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijai.
Ciemupes pusē “Puriņu” mājās dzimis gleznotājs Jānis Kuga. Viņš bija Mākslas akadēmijas rektors un scenogrāfijas pamatlicējs Latvijā. Bet savas pirmās skolas gaitas sācis Ķēķa skolā. Šo skolu apmeklēja arī dzejnieks Jāzeps Osmanis. Tad tā bija Ogresgala pamatskola. Savai pirmajai skolai un skolotājiem J.Osmanis ir veltījis sirsnīgus dzejoļus.
Šo simts gadu laikā pagasta cilvēku likteņi ir bijuši ļoti dažādi
Ainavistam Vilnim Strazdiņam trīs gadu vecumā kopā ar ģimeni kara laikā bija jāpamet dzimtās tēva mājas “Krusas” un jādodas bēgļu gaitās. Viņa ģimene ieceļoja Amerikā, lai tur paliktu uz dzīvi. Dažas savas gleznas mākslinieks ir dāvinājis Ogres Vēstures un mākslas muzejam Latvijas valsts simtgadē.
Ceriņu selekcionāra Laimoņa Kārkliņa iekopto ceriņu dārzu iznīcināja meliorācijas darbi, jo tas atradās kolhoza “Kopdarbs” teritorijā. Selekcionārs savās mājās “Bajāros” Ogresgala pagastā bija sācis veidot jaunas ceriņu šķirnes. Tad īpaši vērtīgi bija divi augi – 'Albīns' un 'Santa'. Viņa veidotās šķirnes varam apskatīt Dobeles ceriņu dārzā.
Šobrīd sakām, ka laiks nav viegls, ka tas prasa no mums daudz izturības, taču atskatoties vēsturē, katram laikam savi prieki un sarežģījumi. Laiki bijuši dažādi un arī nākotne tāda būs. Labestība attiecībās, izturība darba ikdienā ir prasmes, kas mums noder visos laikos. Kas veido identitāti, piederības sajūtu? Kultūras mantojums, svētvietas, pieminekļi, vēstures liecības? Jā, taču vissvarīgākā daļa esam mēs paši – cilvēki. Mēs ar savām personībām, darbiem, attiecībām veidojam un uzturam vidi, kurā dzīvojam, kuru saņemam no saviem senčiem un nododam saviem bērniem.
Faktus nereti laika ritējums mēdz grozīt, pielāgot, ietekmēt, bet cilvēku sajūtas nē – ne labās, ne sliktās. Mūsu dzīvē tās ir dažādas – jautājums, uz kurām vairāk sevi fokusējam un kurās vairāk kavējamies – pozitīvajās spēkpilnam atspērienam nākotnē vai negatīvajās, kas vilina būt naidīgam vai apātiskam.
Informāciju sagatavoja Ogresgala pagasta pārvalde