No 2023. gada 3. decembra apmeklētājus pie sevis laipni aicina “Ogres Zelta liepa”. Tā nav vienkārši kafejnīca, kur cilvēks atnāk paēst, iedzert tēju vai kafiju.
Pa dienu sociālo prasmju izglītības un uzņēmējdarbības centrā “Ogres Zelta liepa” noris apmācības, kurās personām ar īpašām vajadzībām tiek veicināta izpratne par dažādām profesijām, kā arī tiek apgūtas praktiskās iemaņas un pieredze, savukārt vakara stundās šeit darbojas kafejnīca.
Kafejnīca apmeklētājiem darba dienās ir atvērta katru dienu no plkst. 16.00 līdz 20.00, sestdienās un svētdienās – no plkst. 14.00 līdz 20.00. Silto un mājīgo atmosfēru ir novērtējuši daudzi kafejnīcas apmeklētāji.
Kafija, silti dzērieni, uzkodas, garšīgi ēdieni un vieta sirsnīgām sarunām! Šī ir savstarpēji pozitīva sadarbība un vienots atbalsts cilvēkiem no sociāli mazāk aizsargātām grupām.
Pirms kāda laika kafejnīcā “Ogres Zelta liepa” ciemojās Anna Zuša. Viņa šeit strādājusi no pašiem pirmsākumiem un šo laiku atceras ar patīkamām sajūtām. Atjaunotās telpas A. Zuša apmeklēja jau otro reizi un šoreiz labprāt dalījās ar savām atmiņām.
ANNAS ZUŠAS STĀSTS PAR LEĢENDĀRĀS KAFEJNĪCAS “PIE ZELTA LIEPAS” PIRMSĀKUMIEM
Līdz “Zelta liepas” izveidei ēkā Brīvības ielā 18, Ogrē atradās konditorejas cehs, kuru vadīja profesionāls konditors Remesis. Šajā cehā darbojās arī neliela kafejnīca. Laikam ejot un attīstoties tehnoloģijām, konditorejas ceham tika ierādītas citas telpas Mednieku ielā, savukārt šajā ēkā sākās telpu pārbūve kafejnīcas paplašināšanai. Arhitekti no Rīgas izstrādāja tam laikam mūsdienīgu dizainu, tajā skaitā sarkankoka leti un ērtus bāra krēslus. Savukārt viesmīļiem tika izveidoti speciāli formastērpi – krēmkrāsā un zilganzaļās krāsās.
Par kafejnīcas izveidotājiem uzskatāmi tā laika Ogres rajona sabiedriskās ēdināšanas vadītājs Albīns Tukišs un viņa vietniece Valentīna Kuvete.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu, tika izveidots profesionāls kolektīvs. A. Zuša iecelta par bufetes vadītāju, kā arī tika pieaicināti vairāki pieredzējuši oficianti – Elmārs Tuņķelis, Anna Lapika, Irēna Kanevalova – un pavāri – Ella Eihmane un Andrejs Baglajs. “Lai strādātu kafejnīcā, viesmīļiem vajadzēja būt ļoti zinošiem, pieklājīgiem, pieredzējušiem. E. Tuņķelis uz kreisās rokas varēja noturēt četrus šķīvjus! Viņš apmācīja arī citus viesmīļus,” stāsta A. Zuša. Kolektīvs bija draudzīgs un atsaucīgs, karstās vasaras dienās kopā devās peldēties, savukārt saaukstēšanās laikā palīdzēja atveseļoties, viens otram degunā pilinot balzamu.
Kādā no darbinieku sapulcēm īsi pirms kafejnīcas atklāšanas radās ideja par tās nosaukumu. Sēžot pie kafejnīcas loga un raugoties līdzās augošajās skaistajās liepās, A. Zuša ieminējās, ka nosaukums varētu būt “Liepa”. Tomēr, lai tas būtu labskanīgāks, kopīgi tika nolemts to nosaukt “Pie Zelta liepas”.
Kafejnīca tika atklāta 1968. gadā. Pie ieejas bija garderobe, bet ēdamajā zonā vienā pusē atradās viens no pirmajiem kafijas automātiem Latvijā, savukārt otrā galā (pie virtuves) – mūzikas aparāts “Melimants”. Tajā, iemetot monētas, varēja izvēlēties atskaņoto dziesmu. Sabīdāmās koka durvis norobežoja lielo zāli no mazās, kurā tika organizēti banketi un ģimenes svinības. Kafejnīca varēja vienlaikus uzņemt 72 apmeklētājus. Tā strādāja katru dienu no plkst. 11.00 līdz 23.00, kā arī daudz tika apkalpoti dažādi izbraukuma banketi.
Jaunajā kafejnīcā varēja baudīt kafiju, saldējumu no automāta, kokteili “Pie Zelta liepas”, kā arī dažādus firmas ēdienus – pankūkas “Lūdzu, vēl”, karbonādi “Rudens”, kafiju ar medu, medus dzērienu, tēju “Liepas zieds” vai “Medus sniegs”.
A.Zušas dzimtā puse ir Gulbene, 1960. gadā viņa kopā ar vīru pārcēlās uz Ogri, pēc pāris gadiem šeit piedzimusi meita. Sabiedriskajā ēdināšanā sākusi strādāt 1964. gadā – sākumā par saldējuma pārdevēju kioskā, kas izskatījās kā sēne, vēlāk gastronomā (tagadējā “Elvi” Brīvības ielā), līdz A. Tukišs piedāvāja kļūt par jaunās kafejnīcas bufetes vadītāju.
Tolaik aktīvi nodarbojusies ar sportu un pārstāvēja patērētāju biedrību sabiedriskās ēdināšanas jomā arī sacensībās. Labi padevās granātas mešana, pumpēšanās uz rokām, skriešana, bet it īpaši šaušana. A. Zuša arī bija atbildīga par kafejnīcas sienas avīzes izveidi. Dažkārt A. Tukišs esot teicis, ka viņa nav izvēlējusies pareizo profesiju, jo ir īsta daiļliteratūras rakstītāja.
“Zelta liepā” viņa nostrādāja līdz 1972. gadam, kad tika pārcelta par vadītāju kulinārijas veikalā, kas atradās tagadējās Kūrmājas telpās. Šobrīd viņa dzīvo Strenčos Valkas novadā. Lielākā aizraušanās ir dārza darbi.
A.Zuša atzīst, ka pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies gan kafejnīcā, gan pilsētā. Tagadējais kafejnīcas iekārtojums un uzraksts ir citādāks nekā toreiz. Iespējams, tas ir mūsdienīgāks, bet sirdij tuvāks tomēr ir sākotnējais vizuālais noformējums. Būtiski mainījusies arī pilsēta. Atverot kafejnīcu, nebija izbūvēts pat dzelzceļa tunelis Brīvības ielā, bet tagad ir daudz jaunu vai pārbūvētu ēku un ielu un pilsētā valda cita rosība.
Zušas kundze novēl saglabāt un kopt vērtības un uzturēt Ogres novada simbolus, pie kuriem pieskaitāma arī kafejnīca “Pie Zelta liepas”. Savukārt pašai pilsētai – augt un attīstīties arī turpmāk!
Aicinām apmeklēt izstādi par kafejnīcu "Pie Zelta liepas", kas 23. augustā tiks atklāta Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
