Ogres novada Izglītības pārvalde, izstrādājot Ogres novada izglītības attīstības stratēģiju 2022. - 2027. gadam, kā vienu no prioritātēm izvirzījusi uzdevumu izveidot mūsdienīgu vispārējās vidējās izglītības piedāvājumu Ogres novadā.
Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs februārī ar informatīvo ziņojumu “Mūsdienīgas vidusskolas pieredze Ogres novadā” (skatīt pielikumā) iepazīstināja Ogres novada pašvaldības domes deputātus. Piedāvājums izstrādāts, balstoties pasaules pieredzē, valsts un Ogres novada pašvaldības redzējumā par mūsdienīgu un kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību. Ziņojums tika pieņemts zināšanai domes sēdē 24. februārī, uzdodot Izglītības pārvaldei ziņojumā ietvertos priekšlikumus iekļaut Ogres novada izglītības stratēģijā 2022. - 2027. gadam un 31. marta domes sēdei sagatavot lēmumprojektu par izglītojamo uzņemšanu Ogres novada vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10. klasēs 2022./23. mācību gadā.
Skolēnu skaits novada vispārējās vidējās izglītības iestādēs kopumā pieaug, bet dažviet nav pietiekams
2021./22. mācību gadā Ogres novada vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10. klasēs tika uzņemti 264 skolēni. Izglītības pārvaldes veiktie aprēķini rāda, ka 2024./2025. mācību gadā novadā 10. klasēs uzņemamo skolēnu skaits varētu pārsniegt 300. Vispārējā vidējā izglītībā uzņemamo skolēnu skaits Ogres novadā pieaug, tādēļ jārūpējas, lai novadā esošās vidusskolas spētu šos izglītojamos uzņemt un nodrošināt tiem mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību.
Svarīgi, lai novada pamatskolu absolventi novērtētu Ogres novada vidējās izglītības iestāžu piedāvājuma kvalitāti un turpinātu savas vidusskolas gaitas Ogres novadā. No pēdējo trīs mācību gadu 9. klašu absolventiem 40% mācību gaitas turpinājuši Ogres novada vidusskolās. Dažu novada izglītības iestāžu rādītāji bijuši zemāki - tikai 27% Ikšķiles vidusskolas un 34% Ogres 1. vidusskolas 9. klašu absolventu turpina mācīties Ogres novada vidusskolās. Salīdzinoši liela daļa šo skolu 9. klašu absolventu izvēlas mācības Rīgas vidusskolās un ģimnāzijās. Arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Helmanis uzsver, ka novada 9. klases absolventu vēlme mācīties Ogres novada vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir būtisks novada izglītības iestāžu kvalitātes rādītājs.
Vidusskolēnu skaits Ogres novada izglītības iestādēs ir dažāds. Ogres 1. vidusskolā 2021./22. mācību gada septembrī vidusskolas posma klasēs bija 169 skolēni, Ogres Valsts ģimnāzijā - 151 skolēns, Jaunogres vidusskolā – 81 skolēns, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā 75 skolēni, Ikšķiles vidusskolā – 64 skolēni, Madlienas vidusskolā - 43 skolēni, Ķeguma komercnovirziena vidusskolā - 35 skolēni un Suntažu vidusskolā - 24 skolēni. Kopā vidusskolas klasēs Ogres šo mācību gadu uzsāka 642 vidusskolēni.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” un noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss” valsts noteiktais minimālais skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs vidusskolās Ogres pilsētā ir 120 skolēni, Ogres Valsts ģimnāzijā – 153 skolēni, bet vidusskolās ārpus Ogres – 40 skolēni. Šos minimālā vidusskolēnu skaita kritērijus šobrīd nedaudz neizpilda Ogres Valsts ģimnāzija, būtiskāk Ķeguma komercnovirziena vidusskola un Suntažu vidusskola.
Jauns vispārējās vidējās izglītības attīstības modelis Ogres novadā
Jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas ēkas būvniecība un darbības uzsākšana tajā sniedz iespēju veikt būtiskas kvalitatīvas izmaiņas vispārējās vidējās izglītības posmā Ogres novadā. Izglītības pārvaldes piedāvātais un Ogres novada pašvaldības domes atbalstītais vispārējās vidējās izglītības attīstības modelis paredz, ka 2022./23. mācību gadā Ogres Valsts ģimnāzija uzsāk darbību jaunajā skolas ēkā Gunāra Astras ielā kā vispārējās vidējās izglītības iestāde 10. – 12. klašu skolēniem. Skolas optimālā kapacitāte ir 7 paralēlklases ar 28 skolēniem katrā klasē, kopā 588 skolēni, bet maksimālā kapacitāte – 8 paralēlklases ar 28 skolēniem katrā klasē, kopā 672 skolēni. Plānots, ka skolā varēs iestāties un sevi attīstīt dažāda zināšanu līmeņa skolēni, bet, visticamāk, tiks noteikti iestāšanās kritēriji, jo visus nebūs iespējams uzņemt. Šāda izmēra izglītības iestāde Latvijā nebūs unikāla, jo mūsu valstī jau ir piecas pašvaldības dibinātas vispārējās vidējās izglītības iestādes, kurās 10. – 12. klašu posmā mācās vairāk nekā 400 skolēnu.
Pārmaiņu rezultātā Ogres Valsts ģimnāzija 2025. gadā būs vienīgā vispārējās vidējās izglītības iestāde Ogrē, savukārt Ogres 1. vidusskola un Jaunogres vidusskola līdz 2025. gadam kļūs par pamatskolu. Pārmaiņu laika grafiks paredz, ka Ogres Valsts ģimnāzijā jau 2022./2023. mācību gadā tiks uzņemtas 5 – 7 desmitās klases. Jaunās skolas ēkas būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada septembrim, septembrī un oktobrī to iekārtot, mācības jaunajā ēkā uzsākt jau novembrī vai decembrī. Ogres 1. vidusskolā un Jaunogres vidusskolā nākamajā un turpmākajos mācību gados skolēni 10. klasēs netiks uzņemti. 2024./2025. gadā Ogres 1. vidusskolā un Jaunogres vidusskolā 10. – 12. klašu posma klases vairs nebūs, un Ogres novada pašvaldības dome lems par šo izglītības iestāžu pārveidi par pamatskolām.
Ieguvumi, izveidojot vienu vispārējās vidējās izglītības iestādi Ogrē
Informatīvā ziņojuma prezentācijā I. Grigorjevs min trīs nozīmīgākos ieguvumus, veidojot vienu vispārējās vidējās izglītības iestādi Ogrē.
Pirmais ieguvums ir mēroga efekts. “Pasaules pieredze un pētījumi rāda, ka optimālais vidusskolas izmērs ir no 450 līdz 675 vidusskolēni. Šāds vidusskolēnu skaits sniedz lielākas iespējas izglītojamajiem apgūt dažādas programmas. Piemēram, ja ir septiņas paralēlklases, skolēniem ir iespēja piedāvāt inženierzinību, dabaszinātņu, sporta un sabiedrības veselības, sabiedrības zinību un citu novirzienu programmas, ko skolas ar mazu skolēnu skaitu nevar nodrošināt. Lielākā skolā ir iespēja pulcināt kvalitatīvus pedagogus, jo teju katrā mācību jomā būs nepieciešams nodarbināt vismaz divus pedagogus,” skaidro Izglītības pārvaldes vadītājs.
Otrais ieguvums saistīts ar taisnīguma aspektu. “Jaunās ģimnāzijas ēkas būvniecībā ir ieguldīti ievērojami visu novada iedzīvotāju, nodokļu maksātāju līdzekļi. Nebaidos teikt, ka skolas ēka un aprīkojums būs modernākais Baltijas valstīs. Ja skolā mācīsies skolēni no 10. līdz 12. klasei, skolā pavadot trīs gadus, nevis no 7. līdz 12. klasei, skolā pavadot sešus gadus, tad šo infrastruktūru būs iespēja izmantot daudz lielākam mūsu novada jauniešu skaitam,” norāda I. Grigorjevs.
Trešais ieguvums - piedāvātais risinājums stiprina pārējās pilsētas izglītības iestādes. “Ja Ogres Valsts ģimnāzijā paliktu 7. – 12. klases posms, tad, ņemot vērā pieejamās iespējas, šeit veidotos daudz spēcīgāks pamatskolas posms, bet citās skolās tas pavājinātos. Tas noteikti nav rekomendējams,” piebilst I. Grigorjevs.
Izglītības pārvaldes vadītājs min vēl vairākus ieguvumus, Ogres Valsts ģimnāziju veidojot par skolu 10. – 12. klašu skolēniem: skolēnu ar līdzīgām interesēm grupēšana; mācību darba organizācijas sadrumstalotības mazināšana; individualizācija un personalizācija (nākotnē līdz 20% no mācību darba laika skolēns strādās patstāvīgi); mācību metodes aktīvai skolēnu iesaistei un augstākiem izziņas līmeņiem; paplašināts atbalsta personu tīkls (arī paši skolēni un vecāki); skolēnu paplašinātā mācību pieredze (daudz skolēnu - lielākas iespējas pulcēt skolēnus ar līdzīgām interesēm); partnerības un ārvalstu pieredze.
Ogres 1. vidusskolas un Jaunogres vidusskolas attīstība
Analizējot turpmākās Ogres skolu attīstības iespējas, I. Grigorjevs min, ka Ogres 1. vidusskolā, 2025. gadā kļūstot par pamatskolu, nepieciešams stiprināt pamatskolas pedagogu kolektīvu (daļa vidusskolas skolotāju turpinās mācīt pamatskolas posmā); nepieciešams veikt skolas iekštelpu renovāciju, lai telpas atbilstu higiēnas prasībām (noteikta platība uz noteiktu skolēnu skaitu); sadarbībā ar valsti jāturpina skolas aprīkošana ar mācību darbam nepieciešamajām tehnoloģijām; nepieciešama individualizēta pieeja 7. – 9.klašu posmā, svarīga interešu izglītības piedāvājuma papildināšana.
Savukārt Jaunogres vidusskolas attīstība paredz, 2025. gadā skolai kļūstot par pamatskolu, stiprināt pamatskolas pedagogu kolektīvu (daļa vidusskolas skolotāju turpinās mācīt pamatskolas posmā), veikt skolas stadiona renovāciju, sākumskolas ēkas pamatu stiprināšanu, mūsdienīgas ventilācijas sistēmas ierīkošanu un iekštelpu renovāciju, lai nodrošinātu nepieciešamās atbalsta telpas. Nākamajos gados sadarbībā ar valsti plānots turpināt ieguldījumus skolas aprīkošanā ar mācību darbam nepieciešamajām tehnoloģijām un individualizētu pieeju 7. – 9. klašu posmā, papildināt interešu izglītības piedāvājumu.
Ārpus Ogres esošo vidusskolu attīstības iespējas
Informatīvajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi neparedz mainīt ārpus Ogres esošo vidusskolu statusu vai mācību darbu, tomēr iesaka noteikt minimālā skolēnu skaita kritērijus, mazinot risku, ka vidusskolas posms tiek subsidēts no pamatskolas posma līdzekļiem un tiek samazināta pamatskolas posma skolotāju alga: minimālais skolēnu skaits Suntažu vidusskolā un Madlienas vidusskolā – 12 skolēni 10. klasē vai 35 skolēni vidusskolas posmā; minimālais skolēnu skaits citās Ogres novada vispārējām vidējās izglītības iestādēs – 18 skolēni 10. klasē vai 54 skolēni vidusskolas posmā. Ja skolēnu skaits ir mazāks par noteikto, tad nav iespējams atvērt 10.klasi.
Runājot par ieguldījumiem vidējās izglītības iestādēs novadā, I.Grigorjevs norāda, ka Ikšķiles vidusskolā nepieciešama dabaszinību korpusa izbūve, iekštelpu renovācija, nodrošinot atbilstību higiēnas normām, lai skolā turpmākajos gados būtu iespējams uzņemt sešas 1. klases (šobrīd var tikai piecas), jo iedzīvotāju skaits Ikšķilē pieaug un ir nepieciešams pamatizglītību nodrošināt iespējami tuvu bērna dzīvesvietai.
Ķeguma komercnovirziena vidusskolā, ja skola nolemj attīstīties kā vidusskola, 4.stāvs jāpiemēro mācību darba vajadzībām, palielinot vidusskolas posma kapacitāti. Savukārt Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā nepieciešams veikt skolas iekštelpu renovāciju, nodrošinot atbilstību higiēnas normām (noteikta platība uz noteiktu skolēnu skaitu).
Iepazīstoties ar Izglītības pārvaldes ziņojumu, vidusskolas posma attīstības modelim atbalstu pauda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: “Ogres novadā mēs esam orientēti uz lauku skolām, tās ir mūsu prioritāte. Vairākās pagastu skolās minimālais bērnu skaits neatbilst Ministru kabineta noteikumiem par minimālo bērnu skaitu, šīs skolas esam dotējuši un arī turpmāk dotēsim, lai bērni pamatskolas izglītību iegūtu pēc iespēja tuvāk dzīvesvietai. Vai mums ir jāuztur vidusskolas ar bērnu skaitu, kas neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, tas ir jautājums. Uzskatu, ka vidusskolā ir jāsaņem iespējami kvalitatīvāka izglītība, lai absolventi varētu iestāties jebkurā augstskolā, un uz to mēs ejam.”
