Covid-19 infekcijas izplatība diemžēl joprojām nesarūk, palielinās saslimušo skaits. Sabiedrībā pastāv ļoti augsts Covid-19 izplatības risks, valstī vēl aizvien ir noteikti stingri ierobežojumi un aizliegumi, lai mazinātu šīs infekcijas izplatību. Cilvēku pulcēšanās ir ierobežota, nenotiek kultūras, izklaides, sporta u.c. pasākumi, mācību process noris attālināti, tāpat arī darbs lielai daļai strādājošo. Daudzi šajā laikā ir arī zaudējuši darbu. Ir ierobežota tirdzniecība, ēdināšanas pakalpojumi – dzīve vairs nerit tā, kā ritējusi pirms Covid-19, un daļā sabiedrības valda apmulsums, satraukums, neziņa un bažas par turpmāko, līdz ar to arī pieaug emocionālā un psiholoģiskā spriedze. Pašvaldības dienesti nodrošina sociālu un finansiālo atbalstu normatīvajos aktos noteiktajām iedzīvotāju kategorijām, taču krīzes situācijā daudziem ir nepieciešams arī emocionāls un garīgs atbalsts, lai palīdzētu cilvēkam saglabāt psiholoģisko līdzsvaru un iekšējo mieru.
Ogres novada krīzes zvanu centrs tika izveidots pagājušā gada pavasarī, laikā, kad visā valsts teritorijā bija izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Pandēmija turpinās, tāpēc domes deputāti vienprātīgi atzina, ka ir lietderīgi turpināt krīzes zvanu centra darbību.
Ogres novada krīzes zvanu centrs darbojas katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 24.00.
Visa gada garumā, cilvēkam zvanot uz krīzes zvanu centra tālruni, atbildēs kāds no pieciem pieaicinātajiem speciālistiem – dažādu kristīgo konfesiju mācītājiem, sniedzot garīgo un emocionālo atbalstu, atbildot uz jautājumiem savas kompetences robežās, kā arī tiks apkopota un Ogres novada pašvaldībai nodota informācija par nepieciešamo palīdzību novada iedzīvotājiem.
No šī gada janvāra cilvēkus uzklausa arī Elmārs Pļaviņš – Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs, Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, kurš ir gandarīts par iespēju palīdzēt cilvēkiem grūtā brīdī, taču atklāti atzīst, ka šis darbs ir pat mācītājam ir liels izaicinājums un prasa lielu psiholoģisko un garīgo noturību.
Gandarījums par katru reizi, kad izdevies palīdzēt
Darbu krīzes zvanu centrā E. Pļaviņš uz vairākiem mēnešiem uzsāka pērn aprīlī, tiklīdz šīs tālrunis tika izveidots. Viņš atzīst, ka sākotnēji nebija apzinājies, cik emocionāli sarežģīts būs šis uzdevums, jo, lai gan strādāt ar cilvēkiem krīzes situācijās ir viņa profesija, cilvēki, kuri zvana uz krīzes zvanu centru nereti ir neapmierināti ar dzīvi un noskaņoti ļoti negatīvi, tādējādi pirmais periods arī pašam mācītajam ir bijis izaicinošs, uzklausot un pieņemot visu dzirdēto. Tomēr E. Pļaviņš novērtē tās reizes, kad zvanītāju ir izdevies atbalstīt un iedrošināt un par to ir saņemti paldies vārdi. Citreiz ir bijusi nepieciešamība arī tikties klātienē. Mācītājs uzskata, ka krīzes zvanu centrs ir ļoti vērtīga Ogres novada pašvaldības domes iniciatīva, jo tas ir nācis par labu vairumam zvanītāju, tādējādi arī sabiedrībai kopumā. Zvanu centra speciālists ir saņēmis zvanus pat no Liepājas, Daugavpils, Ludzas, Ventspils – tas apliecina, ka arī citviet Latvijā novērtē šāda veida palīdzību.
“Reiz bija situācija, kad cilvēka dzīvē sākas krīze un viņš vairs nezināja, kā tālāk dzīvot, bija pilnīga bezizeja. Par laimi, pēc mūsu sarunas šis cilvēks atzvanīja un pateica, ka saruna viņam ir ļoti, ļoti palīdzējusi. Es uzskatu, ka, ja krīzes centra tālrunis var nopietni palīdzēt kaut vienam cilvēkam mēnesī, tā jau ir uzvara. Ja diviem un vairāk, tad tas ir pavisam labs rādītājs un ieguvums,” saka E. Pļaviņš.
Problēmu loks ir plašs
Uz krīzes tālruni cilvēki zvana par tehniskiem, medicīniskiem, sociāliem, kā arī garīga rakstura jautājumiem. “Mums ir pieejami nepieciešamie palīdzības tālruņu numuri Ogres novadā, kurus vajadzības gadījumā dodam zvanītājam, tāpat ir gadījumi, kad paši sazināmies ar sociālo dienestu,” stāsta E. Pļaviņš. Ir bijis arī gadījums, kad cilvēks zvana uz krīzes tālruni, lai aizņemtos naudu. Tomēr kopumā galvenais uzdevums zvanu centra speciālistiem ir sadzirdēt un palīdzēt. Bieži zvana vecāka gada gājuma cilvēki, kuriem nav, ar ko aprunāties. Zvanu centrā daudz tiek uzklausīti arī attiecību jautājumi Ilgākā saruna ir bijusi līdz trīs stundām. Cilvēki ir ļoti dažādi. Ir tādi, kuri burtiski gaida, kad krīzes zvanu centra tālrunis sāks strādāt, lai varētu piezvanīt un izpaust savu neapmierinātību par apkārt notiekošo, taču šos cilvēkus jau zina gan sociālais dienests, gan policija. Uz krīzes tālruni zvana gan jauni cilvēki, gan pensionāri.
Mācītājs stāsta, ka šobrīd liela daļa cilvēku ir emocionāli noguruši, dusmīgi par notiekošo valstī. Diemžēl daudzi nereti paļaujas uz nedrošiem informācijas avotiem. Tāpat cilvēkos ir neziņa par to, kas notiks tālāk, nedrošība, līdz ar to palielinās dusmas, kuras gribas kaut kur izlikt,šajā gadījumā – piezvanot uz krīzes zvanu centra tālruni.“Mums ir patiess prieks, kad varam kādam palīdzēt, parādīt virzienu, taču bieži vien cilvēki nemaz nevēlas saņemt atbalstu, tikai izpaust savu negatīvismu. Tad es viņus uzklausu un ļauju izrunāties,” par pieredzi zvanu centrā stāsta mācītājs.
Ir arī regulārie zvanītāji, kurus mācītājs jau pazīst pēc vārda, balss, telefona numura. Tās visbiežāk ir garas sarunas, kad cilvēks dalās savās pārdomās par notiekošo valstī, kritizē, ir negatīvi noskaņots, taču pēc sarunas viņam paliek vieglāk. Arī šāda veida palīdzību sniedz krīzes zvanu centrs, taču līdz ar to arī zvanu centra speciālistiem šis darbs nebūt nav vienkāršs, ir regulāri jāstiprina arī sava garīgā veselība un noturība.
Šo laiku cilvēki var veltīt sev
Cilvēki ir dažādi, un, lai saruna būtu jēgpilna, mācītājam, uzklausot zvanītāju, mācītājam ar to jārēķinās. E. Pļaviņš atklāj, ka sarunās cenšas izmantot arī humoru. Viņaprāt, nav vērts sevi satraukt par to, ko mēs nevaram izmainīt, taču noteikti ir vērts sākt ar sevi – mainīt savu attieksmi, uzsākt kaut ko jaunu, atrast hobijus, disciplinēt sevi. Šādu ziņu viņš cenšas nodot arī zvanītājiem. Šajā gadā mācītājs aicina katram iepazīt sevi, apzināties savas spējas un atrast prieku ik dienu.