Ogres novada dome atbalsta likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu


Ogres novada pašvaldībā saņemta Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vēstule, kurā pašvaldības aicinātas iesniegt Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai viedokli domes lēmuma formā par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Likumprojekts paredz administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ir paredzēts izveidot administratīvo teritoriju - Ogres novads ar administratīvo centru Ogrē, un ar šādām administratīvajā teritorijā ietilpstošām teritoriālā iedalījuma vienībām: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis pirms balsojuma par likumprojektu aicināja klātesošos deputātus izteikt savu viedokli par administratīvo teritoriālo reformu.

Visi deputāti, kuri piedalījās domes sēdē, norādīja, ka atbalsta šo reformu, jo tā primāri tiek veikta iedzīvotāju interesēs. Tika uzsvērts, ka faktiski Ogres novads atgriezīsies vecajās Ogres rajona robežās, kas ir tikai loģiski. Kā atzīmēja SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs un domes deputāts Dainis Širovs, 2009. gadā Ogres rajons tika mākslīgi sadalīts, taču joprojām daudzi pakalpojumi tiek nodrošināti rajona robežās, piemēram, Ogres rajona slimnīca. “Sanākot kopā, mēs attīstīsimies daudz straujāk un varēsim konkurēt arī ar lielajām pilsētām,” viņš piebilda.

Atbalstu pauda arī domes deputāts un Tautsaimniecības komitejas vadītājs Juris Laizāns: “Pašreizēji četri novadi ir bijušā Ogres rajona daļas, kas savulaik tika veidota kā vienota teritorija ar centru Ogres pilsēta. Balstoties uz to, tika attīstīta infrastruktūra, pakalpojumi, piemēram, medicīna, izglītība, sports, kultūra, uzņēmējdarbība, lauksamniecība. Sadalot to, mēs palielinājām administratīvās izmaksas, bet pakalpojumus nav iespējams šādi atdalīt vienu no otra.”

Ogres novada sporta centra vadītāja Dzirkstīte Žindiga norādīja, ka arī sporta dzīve netika mainīta pēc 2009. gada reformas, jo iedzīvotājus apmierina, ka visi ir kopā, ka starp sportistiem ir lielāka konkurence. Šobrīd Ogres novada sporta centrā aptuveni 20% audzēkņu ir no citiem novadiem, līdz ar to Ogres novada pašvaldība nevar viņus atbalstīt, jaunā reforma tikai uzlabos sporta dzīves kvalitāti.

“Valsts viena no galvenajām funkcijām ir ievākt nodokļus un pēc tam tos efektīvi sadalīt, šobrīd šī sadale klibo - ir novadi, kas saņem pārmērīgi daudz, un ir tādi, kas ir apdalīti. Apvienojot novadus, mēs ekonomiski un mērķtiecīgi izmantosim nodokļu maksātāju līdzekļus,” atzīmēja arī domes deputāts un Sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītājs Māris Siliņš.

Savukārt deputāts Jānis Iklāvs uzsvēra, ka ir svarīgi izaugt līdz tādam līmenim, kad esam gatavi ne tikai ņemt, bet arī kaut ko dot, šajā gadījumā tās ir lauku teritorijas. Tas parāda, cik nobrieduši mēs esam. “Pēc reformas Ogres novads būs ne tikai Latvijas ģeogrāfiskais centrs, bet arī Baltijas centrs, kas veicinās papildus piederības sajūtu vietai, kur tu strādā, dzīvo un esi nācis.”

Paredzēto reformu atbalsta arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks un domes deputāts Gints Sīviņš: “Pašreizējā Ogres novada ietvaros situācija jomās, kas ir manā pārziņa - izglītība, kultūra, sporta un komunālā saimniecība, ir tikai uzlabojusies. Esam pagastos saglabājuši skolas un kultūras iestādes, uzlabojuši to kvalitāti. Komunālā saimniecībā esam spējuši ieviest alternatīvā enerģijas resursa – šķeldas – izmantošanu ne tikai pilsētā, bet arī tas tiek darīts pagastos. Novads ir sakopts, palielinājies iedzīvotāju skaits pilsētā un atsevišķos pagastos, kas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa. Apvienojot novadus, iegūsim spēcīgu novada centru un spēsim uzlabot pakalpojumu klāstu ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijās.”

Atbalstu pauda arī domes deputāti Sarmīte Kirhnere, Jegors Laptevs, Artūrs Mangulis un Dzintra Mozule, atzīmējot, ka šī reforma samazinās administratīvo slogu, uzlabos pakalpojumu kvalitāti, kā arī ļaus no katra esošā novada pārņemt labo pieredzi, tādejādi spēcinot visu novadu kopumā.

Pirms balsojuma par lēmumprojektu atbalstu teritoriālajai reformai izteica arī Egils Helmanis: “2009. gadā Ogrei bija iespēja kļūt par pilsētu vai lielo novadu. Mēs izvēlējāmies kļūt par novadu. Uzskatu, ka valstiski skatoties tas bija pareizi, jo valsts ir kopums nevis atsevišķas apdzīvotas vietas, kurās daži dzīvo labi, bet liela daļa daudz sliktāk. Ja toreiz Ogre atteiktos kļūt par lielo novadu un pagastu centrs būtu Madliena, vai mēs ieraudzītu pagastos lauku skolas, pašreizējo pakalpojumu tīklu, pieejamo infrastruktūru, iedzīvotāju skaita pieaugumu? Joprojām neesam zaudējuši saikni ar iedzīvotājiem pagastos ir tajos pārvaldnieks, kas kontaktējas ar iedzīvotājiem un šo informāciju nodod mums. Jaunajā novadā būs ļoti liela lauku teritorija, kas jānodrošina ar pakalpojumiem, to varēs izdarīt tikai konsolidējot spēkus. Šobrīd uzņēmējiem jāuztur liels administratīvais aparāts, kura funkcijas šobrīd dublējas. Apzinos, ka jaunā novada vēlēšanas būs smagas, apdraudēts ir katra deputātu krēsls, bet uzskatu, ka Latvijai šis virziens ir pareizs.”

Ogres novada pašvaldības domes deputāti vienbalsīgi nolēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas iedalījumu, saskaņā ar kuru paredzēts izveidot administratīvo teritoriju – Ogres novads ar administratīvo centru Ogrē, un ar šādām administratīvajā teritorijā ietilpstošām teritoriālā iedalījuma vienībām: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums tiks nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai.

Lēmumā tiek skaidrots, ka Ogres novada un citu pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu ir nepieciešams veikt primāri iedzīvotāju interesēs. Iedzīvotāju interesēs ir būtiski teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmēs centriem, kur ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Savukārt, atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām, visu veidu nepieciešamā infrastruktūra tiek pakārtota perspektīvo saimnieciskās darbības virzienu attīstīšanai teritorijā.

Teritoriālās reformas rezultātā tiks nodrošināta pievilcīgāka vide investīcijām un produktīvu darbavietu radīšanai, tādejādi panākot konkurētspējīgu atalgojumu un mazinot emigrāciju. Nostiprinot pašvaldību autonomiju un kapacitāti, uzņēmējdarbības atbalstam pašvaldībās būs iespēja izveidot profesionālākas attiecīgas pašvaldību struktūras, kā arī veidot labāku sinerģiju starp valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem, augstākās un profesionālās izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām u.c. institūcijām vienkopus.

Apvienojoties Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadiem, tiks izveidots attīstīts un perspektīvs novads, kurā būs iespējams vēl efektīvāk, kā līdz šim, nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Valsts, īstenojot ieplānoto reformu, vēlas izlīdzināt šobrīd nevienlīdzīgo finansējumu un ar spēcīgāko pašvaldību atbalstu nodrošināt lauku teritoriju attīstību. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis un uzdevums ir spēcīga valsts ar spēcīgām pašvaldībām, lai arī lauku teritorijas spētu attīstīties. Ogres novada pašvaldība pilnībā pievienojas šādiem mērķiem un uzdevumiem.

Jāatzīmē, ka pašvaldība apzinās arī to novada domes deputātu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu, kuri šodien nepiedalījās domes sēdē.