Ogres Mūzikas un mākslas skola (OMMS) ir izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmas mūzikā un mākslā. Skola dibināta 2020. gada 1. septembrī, apvienojot divas iepriekš darbojušās izglītības iestādes – Ogres Mūzikas skolu un Ogres Mākslas skolu.
Abas skolas bijušas ar ilgu un veiksmīgu pieredzi – Mūzikas skola darbojas kopš 1960. gada, savukārt Mākslas skola kopš 1991. gada. Apvienojot abas izglītības iestādes, OMMS kļuvusi par vienu no lielākajām Mūzikas un mākslas skolām Latvijā. Tajā izglītību apgūst 910 audzēkņi, no kuriem 566 bērni mācās profesionālajā ievirzē un 344 interešu izglītībā. Savas mūzikas un mākslas zināšanas jaunajai paaudzei nodod 76 pedagogi, savukārt par ikdienas saimniecisko un administratīvo darbu rūpējas 20 tehniskie darbinieki. Skola darbojas četrās adresēs: mūzikas novirziens apgūstams Ogrē, Brīvības ielā 50, mākslas novirziens: Ogrē, Brīvības ielā 11. Skolai ir mūzikas un mākslas mācību klases Suntažu vidusskolas telpās, kā arī mākslas klase Ķeguma Tautas namā.
Pašreizējais OMMS direktors Atvars Lakstīgala strādā kopš 2017./2018. mācību gada, kad uzsāka vadīt toreizējo Ogres Mūzikas skolu. Šajā laikā paveikts un pilnveidots daudz, taču viņš uzsver, ka nekad nevajag apstāties pie sasniegtā.
“Esmu pateicīgs visiem iepriekšējiem gan mākslas, gan mūzikas jomas vadītājiem, kuri ir uzstādījuši ļoti augstu latiņu un veidojuši skolu par atpazīstamu un spēcīgu kultūrizglītības iestādi. Īpaši augsti novērtēju Mākslas skolas dibinātāja Pētera Aulmaņa devumu, kā arī visu Mūzikas skolas vadītāju ieguldījumu, jo īpaši Gunta Pļavnieka un Artūra Manguļa veikumu skolas tēla un atpazīstamības veidošanā,” atzīmē skolas direktors.
A.Lakstīgala ir dzimis Rīgā, tomēr Ogri vienmēr ir uzskatījis par savām mājām. Vairākus gadus vadījis Liepājas Simfonisko orķestri, savienojot to ar dzīvi Ogrē. Viņam tieši bija beidzies līgums ar orķestri, kad tika izsludināta vakance Ogres Mūzikas skolas direktora amatam. “Nolēmu pieteikties, jo bija ļoti liela vēlēšanās izdarīt kaut ko labu savas pilsētas – Ogres – labā. Tas bija sava veida izaicinājums, jo, uzsākot darbu, bija ļoti daudz nezināmā. Līdz šim darbojos uz skatuves, veidoju kultūras pasākumu saturisko pusi, taču šeit ir jāveic daudzas administratīvās lietas, tomēr tas nav mazāk atbildīgi.
OMMS mēs veidojam jauno paaudzi – mūsu kultūras veidotājus un arī patērētājus, nākotnes inteliģenci un erudīciju. Uzskatu, ka jebkura kultūras joma ir nācijas ilgtermiņa pastāvēšanas stūrakmens. Bez kultūras tik mazai nācijai kā mēs būs grūti parādīt savu vietu šajā pasaulē. Man šķiet, ka Latvijas valsts nebūtu ieguvusi neatkarību, ja 50 gadus pirms tam nebūtu notikuši Dziesmu svētki,” atzīmē direktors.
Viņš kā brīnišķīgu Ogres novada pašvaldības iniciatīvu atzīmē arī profesionāla muzikālā teātra izveidi – tas būs liels ieguvums gan Ogrei, gan valstij kopumā, jo Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav profesionāla muzikālā teātra.
Tā kā A. Lakstīgalas sirdslieta un galvenā darbības joma ir mūzika, savā intervijā viņš plašāk stāsta par OMMS sniegtajām iespējām tieši mūzikas nozarē.
OMMS IR IESPĒJA APGŪT VISU MŪZIKAS INSTRUMENTU SPĒLI
OMMS mūzikas jomas profesionālajā ievirzē mācās 300 audzēkņi un nepilni 100 – interešu izglītības pulciņos. Viena no lielākajām nodaļām ir Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļa, kurā var apgūt flautas, obojas, klarnetes, fagota, saksofona, mežraga, trompetes, trombona, eifonija, tubas un sitaminstrumentu spēli. Stīgu-lociņinstrumentu nodaļā var apgūt vijoles, kontrabasa un čella spēli, Stīgu-daudzstīgu instrumentu nodaļā – ģitāras, kokles un arfas spēli, Taustiņinstrumentu nodaļā – akordeonu vai klavieres, savukārt Vokālās mūzikas nodaļā jeb Kora klasē tiek apgūta prasme dziedāt solo, ansambļos un korī. Tāpat Kora klase ir vienīgā, kurā audzēkņiem ir iespēja apgūt kora diriģēšanas pamatus. Īpaša loma ir Mūzikas teorijas nodaļai, kurā visi profesionālās ievirzes audzēkņi apgūst solfedžo un mūzikas literatūras priekšmetus. Solfedžo priekšmetā audzēkņi iemācās lasīt nošu tekstu, iemācās attīstīt iekšējo dzirdi, muzikālo atmiņu, savukārt mūzikas literatūrā audzēkņi pamatā iegūst zināšanas par mūzikas vēsturi, par dažādiem mūzikas laikmetiem, stiliem, žanriem.
OMMS mūzikas nozares filiāle ir arī Suntažos, kur Suntažu vidusskolas telpās skolēni apgūst klavieres, ģitāru, flautu, klarneti un saksofonu. Direktors ir gandarīts, ka audzēkņu interese ir liela, klases vienmēr tiek nokomplektētas.
Pēc A. Lakstīgalas iniciatīvas OMMS ir paplašināts mūzikas instrumentu spēles programmu klāsts. Tagad ir iespēja apgūt visu mūzikas instrumentu spēli: “Mans mērķis bija ieviest iespēju apgūt to mūzikas instrumentu spēli, kuru visvairāk trūkst, piemēram, fagots, oboja, arfa. Pieprasījums nav liels, tāpēc uzrunājam vecākus par ieguvumiem, ja bērni izvēlēsies apgūt šo instrumentu spēli, piemēram, mazāka konkurence, piedaloties konkursos, lielākas iespējas iekļauties profesionālajā darba tirgū. Esam gandarīti par ikvienu, kas nolemj pievienoties šo mūzikas instrumentu apguves programmai.”
Mūzikas jomā jauno audzēkņu uzņemšanai katru gadu tiek rīkots neliels konkurss, tomēr direktors uzskata, ka visi, kas laikus interesējas par iespēju šeit mācīties, ir iestājušies.
“Jebkuram bērnam ir muzikālās dotības. Citam tas ir dabīgi, bet citam nepieciešams attīstīt iekšējo muzikālo dzirdi vai ritma izjūtu, tāpēc jāiegulda vairāk laika un vajag lielāku vēlmi darboties. Ja ir laba sadarbība starp audzēkni, vecākiem un pedagogu, noteikti būs arī rezultāts,” atzīmē direktors.
Interešu izglītība ir pieejama bērniem pirms pirmās klases jeb tā saucamā sagatavošanas klase. Savukārt skolēni ar labām un teicamām sekmēm kā interešu izglītību var izvēlēties vēl kāda mūzikas instrumenta apguvi. “Esmu ļoti distancēts no interešu izglītības, jo bieži vien gan bērni, gan vecāki to neuztver nopietni. Protams, izskatām iespējas, tomēr mūsu prioritāte ir profesionālā ievirze,” uzsver direktors.
OMMS strādā 76 pedagogi, no tiem 56 ir mūzikas jomas pasniedzēji. Daudzi no tiem strādā uz nepilnu slodzi, skolotāju sastāvs katru gadu mazliet pamainās. Viens no faktoriem, protams, ir atalgojums – labi mākslinieki vienā vakarā var nopelnīt tikpat, cik mūzikas pedagogs mēneša laikā. Tomēr direktors norāda, ka, strādājot skolā, lielākie ieguvumi ir stabils darbs un vērtīga iegūtā pieredze. Daudzi jaunie mūziķi nāk strādāt uz Mūzikas skolu personīgas motivācijas vadīti – pārbaudīt, vai spēj savas zināšanas nodot citiem.
Pats A. Lakstīgala jau kopš 2019. gada vada skolas pūtēju orķestri: “Svarīgi, ka redzu bērnus un viņu intereses. Orķestrim ir arī labi sasniegumi, piemēram, pagājušogad no 62 Latvijas pūtēju orķestriem tikām starp 15 labākajiem, iekļuvām finālā un savā grupā ieguvām 3. vietu. Bērniem ir liels prieks un gandarījums par paveikto.” Viņš arī atzīmē, ka lepojas ar visiem audzēkņiem, daudzi ir ieguvuši godalgotas vietas gan valsts, gan starptautiskajos konkursos.
Lai skola varētu turpināt augt un attīstīties, pietrūkst telpu. Nereti pedagogi pat nāk strādāt uz viņa kabinetu. Nākotnē tiek plānota piebūve OMMS mākslas jomas (Brīvības ielā 11) ēkai, kurai jau ir gatavs projekts, kā arī mūzikas jomas ēkai (Brīvības ielā 50), kurai tuvākā nākotnē tiks radīts piebūves projekts. Tāpat direktora iecere ir paplašināt piedāvāto izglītības programmu klāstu ar tādiem virzieniem kā mūsdienu ritma mūzika, populārā un džeza mūzika. Vēl viens mērķis ir nodrošināt skolēniem iespēju apgūt mūzikas instrumentu spēli arī vidusskolas līmenī, lai, to absolvējot, skolēni varētu doties studēt uz Mūzikas akadēmiju.
SADARBĪBA UN KOMUNIKĀCIJA IR PANĀKUMU ATSLĒGA
Bērni visu laiku mainās, tāpēc vajag meklēt atslēgas uz viņu sirdi. “Labs pedagogs vienmēr painteresēsies par savu audzēkni, meklēs veidus, kā viņu ieinteresēt mācīties. Jo labāka būs komunikācija, jo labāks būs rezultāts. Tikpat svarīgi ir iesaistīties arī vecākiem. Īpaši, kad sasniegts pusaudžu vecums un vide ārpus skolas ietekmē viņu domāšanu. Ja dažus mēnešus pirms absolvēšanas audzēkņi pamet mācības, tas ir liels zaudējums. Savukārt ir liels gandarījums par katru bērnu, kuru izdodas pierunāt turpināt mācīties. Pēc tam arī viņi ir pateicīgi, ka tomēr pabeiguši skolu,” norāda A. Lakstīgala.
“Katru gadu 1. septembrī vecākiem atgādinu – neceriet, ka bērni šeit iemācīsies spēlēt mūzikas instrumentu. Mēs parādīsim, kā to darīt, un iedvesmosim, bet pārējais ir atkarīgs no jūsu ieguldītā darba. Svarīgi ik dienu veltīt laiku mūzikas instrumenta spēlei. Diemžēl daudzi joprojām to nesaprot.”
Skolas direktors uzsver, ka Mūzikas skolas beidzēji ir lieli ieguvēji. Tas nav tikai diploms, bet arī izpratne par mūziku un mākslu. Tā ir iespēja attīstīt savu personību un domāšanu. Piemēram, spēlējot klavieres, kur katrs pirksts dara kaut ko citu, vienlaikus jāspēj domāt vairākas domas, ātri novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu. Šīs prasmes noder arī ikdienā.
Skolā ir arī vairākas iekšējās tradīcijas – katru gadu kopēju koncertu sniedz bērni no sagatavošanas un pirmajām klasēm kopā ar skolas beidzējiem. Tā ir iespēja mazajiem ieraudzīt sevi pēc astoņiem gadiem, savukārt lielajiem atcerēties, kā viņi uzsāka savas mūzikas gaitas. Notiek arī Pūtēju dienas, Stīgu nodaļas un Kora klases koncerti, dažādi tematiskie koncerti, piemēram, Patriotu mēnesī starp 11. un 18. novembri, Mātes dienas koncerti un citi.
Direktors arī ieviesis jauku tradīciju – regulāri rīkot koncertsarunu ciklu “Muzikālās personības”, kura ietvaros Mūzikas skolā koncertus sniedz izcili meistari. Viņi ne tikai koncertē, bet arī veido sarunas, stāsta par savām gaitām Mūzikas skolā un ceļu, kā nokļuva uz pasaules lielās skatuves. “Vēlos parādīt, ka mūzika vai māksla nav tikai aizraušanās, bet arī nopietna profesija. Latvijā ir spēcīgi mākslinieki, kas uzstājas visā pasaulē. Manuprāt, šādas koncertsarunas palīdz saskatīt jēgu tam, ko šeit dara,” norāda A. Lakstīgala.
Runājot par sadarbību starp mūzikas un mākslas jomas audzēkņiem, direktors saka, ka skolu apvienošana notika pandēmijas laikā, līdz ar to tikai tagad OMMS ir sākusi pilnvērtīgi strādāt, lai varētu veidot kopējus pasākumus. Šobrīd jaunie mūziķi koncertē mākslas jomas audzēkņu izstāžu atklāšanā. Savukārt dažādus tematiskos mākslas nozares audzēkņu darbus var apskatīt Mūzikas skolas telpās. OMMS vadības mērķis ir paplašināt jauniešu redzējumu, uzsverot, ka mūzika un māksla ir viens vesels.
A.Lakstīgala novēl bērniem un kolēģiem domāt gaišas domas un darīt labus darbus. Tas dos gandarījumu gan mums pašiem, gan apkārtējiem: “Svarīgi ir darīt to, ko pats vēlies sajust. Izvirzīt mērķus un nekad neapstāties pie sasniegtā!”