Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties 1921. gada 18. februārī, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, savukārt Ogres miesta Dzimtsarakstu nodaļa tika dibināta 1922. gada 2. jūnijā. Ogres miests 1928. gada februārī pārtapa par pilsētu, pēc Otrā pasaules kara Ogre kļuva par rajona centru, tagad, ieguvusi valstspilsētas statusu, ir Ogres novada administratīvais centrs.
Mainījušies laiki un varas, bet dzimtsarakstu nodaļas vienmēr ir pildījušas un turpina pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar cilvēka dzīvi visā tās garumā – no ienākšanas šai pasaulē līdz aiziešanai mūžības ceļā.
Savas pastāvēšanas simtgadu periodā arī Dzimtsarakstu nodaļa Ogrē ir piedzīvojusi pārmaiņas. Tagad tā ir Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa ar jaunām darba telpām modernajā, gaišajā un spožajā Ogres Centrālās bibliotēkas ēkā, ar jaunu kolektīvu un daudz plašāku darba lauku.
Dzimtsarakstu nodaļa atrodas jaunā ēkā
Līdz ar Administratīvi teritoriālo reformu izmaiņas piedzīvoja arī Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novada Dzimtsarakstu nodaļas. Tās tika apvienotas, izveidojot vienu – Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļu –, kas darbu sāka pagājušā gada 3. augustā, turklāt jaunās telpās Brīvības ielā 35, Ogrē. Pēc 55 darba gadiem amatu atstāja Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Lidija Vītola. Atklāta konkursa rezultātā nodaļas vadītājas pienākumi ar 2021. gada 1. oktobri tika uzticēti ilggadējai L. Vītolas vietniecei Vitai Leimanei (foto otrā no labās). Par vadītājas vietniecēm ieceltas bijusī Ikšķiles novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Valentīna Kābele (foto pirmā no kreisās), Lielvārdes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Guna Baiko (foto pirmā no labās), kā arī bijusī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas inspektore Ligita Jansone (foto otrā no kreisās). Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības domes 2021. gada 8. jūlija lēmumu Dzimtsarakstu nodaļas pieņemšanas vietas un laulību ceremoniju zāles ir Ogrē un Lielvārdē, Raiņa ielā 11A, kur ikdienā apmeklētājus apkalpo Guna Baiko, nodrošinot pakalpojumu pieejamību šajā administratīvajā teritorijā.
Dzimtsarakstu nodaļas apmeklējums jāpiesaka iepriekš
“Pēc šīm izmaiņām šobrīd Ogres novadā iedzīvotājiem dzimtsarakstu pakalpojumi ir pieejami Ogrē un Lielvārdē. Tā kā šobrīd strādājam pandēmijas apstākļos un ar tiem saistītajos ierobežojumos, lūdzu iedzīvotājus pirms došanās uz nodaļu sazvanīties ar mums un pierakstīties vizītei, lai varam kontrolēt apmeklētāju plūsmu, kā arī iedzīvotājus, kuriem tuvāk atrodas Lielvārdes nodaļa, dzimtsarakstu pakalpojumus aicinu saņemt tur,” paskaidro V. Leimane.
Nodaļas vadītāja piebilst, ka, paplašinoties Ogres novada teritorijai, turklāt tas ir viens no lielākajiem novadiem Latvijā, pieaudzis arī nodaļas darbinieču darba apjoms. Ja iepriekš esošā novada dzimtsarakstu nodaļās iedzīvotājus apkalpoja sešas darbinieces, tad tagad šis darba apjoms jāpaveic četrām. “Ir jāstrādā ļoti intensīvi. Neskatoties uz to, esmu priecīga par profesionālo komandu un zinu, ka visu paveiksim un viss tiks izdarīts,” ir pārliecināta nodaļas vadītāja. Atskatoties uz reorganizācijas procesu, V. Leimane atminas brīdi, kad tika pārņemtas likvidēto Dzimtsarakstu nodaļu arhīvu lietas un reģistru grāmatas: “Kolēģes Valentīna Kābele, Liāna Čodore un Guna Baiko ir pelnījušas atzinību par paveikto apjomīgi lielo darbu līdz Administratīvi teritoriālajai reformai.”
Divas revīzijas un tiesas sēde
Pagājušais gads Dzimtsarakstu nodaļai iezīmējis vēl kādu nozīmīgu faktu – notikušas divas nozīmīgas revīzijas, kādas tiek veiktas reizi piecos gados. Septembrī Dzimtsarakstu nodaļas darbu vērtējusi Latvijas Nacionālā arhīva Arhīvu inspekcija, savukārt novembrī – Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta juristi. “Prieks, ka nekādi būtiski aizrādījumi netika saņemti, visus ieteikumus esam ņēmušas vērā un darbu pilnveidojam,” saka V. Leimane un piebilst, ka oktobrī saskārās ar vēl kādu iepriekš nepiedzīvotu situāciju – viņai attālināti nācies piedalīties Administratīvā rajona tiesas sēdē, aizstāvot Dzimtsarakstu nodaļas atzinuma likumību lietā par uzvārda maiņu bērniem. “Protams, šis process beidzās labi, bet tas prasīja daudz mana laika un enerģijas,” plašo Dzimtsarakstu nodaļas darba lauku raksturo nodaļas vadītāja.
Laulību altāris, dabas ieskauts
V. Leimane atzīst, ka šī ir pati labākā dāvana, kādu nodaļa saņēmusi savā pastāvēšanas simtgadē, – jaunas darba telpas un ceremoniju zāle, par kādu sapņots daudzus gadus. “Gandarījums par to, ka pašvaldība uzdrīkstējās un īstenoja projektu par jaunu bibliotēkas ēku, paredzot tajā telpas arī Dzimtsarakstu nodaļai. Strādājot šeit, mums pašām ir prieks par jaunajām darba telpām, kā arī dzirdam aizvien vairāk labu atsauksmju no apmeklētājiem. Pieaug interese par laulību slēgšanu tieši pie mums,” stāsta V. Leimane. “Reģistrējot laulību jaunajās telpās, cilvēki piedzīvo īpašus, emocionālus mirkļus. Jau ienākot šajā ēkā, topošos laulātos un viesus pārņem svētku sajūta, ko sniedz pati ēka, telpas un ceremoniju zāle, kas ir veidota kā stiklots, dabas ieskauts altāris. Mainoties gadalaikiem, mainās arī ainava aiz loga. Tas ir īpašs mirklis, brīnišķīgas sajūtas, kas paliek jaunlaulāto atmiņās, un viņi ar tām dalās, tās izskan aizvien tālāk.”
Esam gatavas!
Ir sācies jauns darba gads. Ar kādām izjūtām tas tiek sagaidīts Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā? “Skaidrs, ka mūs gaida daudz darba. Milzīgo pārmaiņu rezultāts, ko mums nesa iepriekšējais gads, būs redzams tikai šī gada nogalē, kad apkoposim paveiktos darbus. Kolēģēm vēlu izturību, spēku, enerģiju un būt gatavām visām jaunajām pārmaiņām un grūtajam darbam! Ir prieks strādāt jaunās telpās, kuras patīk arī apmeklētājiem. Ir prieks strādāt līdzās bibliotēkas kolektīvam, kurā esam pieņemtas un kura atbalstu jūtam ik dienu. Jācer, ka šis gads iezīmēs pandēmijas beigu sākumu, lai beidzot varam strādāt ierastajā režīmā, bez ierobežojumiem pieņemt apmeklētājus,” atklāj V. Leimane un piebilst, ka nodaļas simtgades svētkus ierobežojumu dēļ visdrīzāk nevarēs atzīmēt plašāk, bet nodaļas ietvaros svētki noteikti būs.
