1927.gadā aprīlī, apvienojoties trīs biedrībām - Ogres Kultūras veicināšanas biedrībai, Ikšķiles Krājaizdevu sabiedrībai un Sprēstiņu-Ogres palīdzības biedrībai, tika izveidota Apvienoto biedrību nama celtniecības komiteja (vēlāk mainīja nosaukumu - rīcības komiteja). Biedrības vienojās par spēku apvienošanu kopīga Apvienoto biedrību nama celtniecībai.
Tiek noslēgts līgums ar Rīgas pilsētas valdi par kroga drupu un 3,12 pūrvietas (1,166 ha) liela zemes gabala iegūšanu dzimtnomā, līguma summa 8000 latu un 80 latu gada nomas maksu. Pirmajai iemaksai biedrību rīcībā līdzekļu nebija – varēja segt vien 2000 latu, bet par 6000 latiem sastādīja parādzīmi, kur vienojās, ka biedrību valde katru gadu iemaksās Rīgas pilsētas kasē 1200 latu un parādu dzēsīs piecos gados.
Nama būvniecībai tiek saņemts Finanšu ministrijas aizdevums 40 000 latu apjomā. Īslaicīgi biedrību apvienībai pievienojas arī Ogres Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un iemaksā 500 latus novērošanas torņa izbūvei, kas arī tika izdarīts.
Ēkas projekta izstrādei pieaicina arhitektu Artūru Braunfeldu. 1927.gada vasarā sākas būvdarbi, ko veic būvuzņēmējs Millers. Plānoja izbūvēt zāli 1000 skatītāju vietām, no tām 700 sēdvietu zālē, 150 sēdvietu balkonā un 150 stāvvietu un plašu skatuvi, kinozāli, bet piebūvē - dzīvokli un bufeti. Darbu gaitu sarežģīja ne tikai finansiālās rūpes un līdzekļu trūkums, bet arī negadījums 1927.gada oktobrī, kad iebruka skatuves siena un ar visām spārēm īsi pirms plānotajiem spāru svētkiem.
Tā paša gada rudenī par 2800 latu lielu gada nomas maksu restorānu “Ogres pagrabs” atvēra Jānis Bēms. 1929.gadā namā darbu sāka Jāzepa Jasuļa kinoteātris „Ogre”, telpas tika izīrētas arī citām organizācijām. Namā notika aktīva sabiedriskā dzīve – koncerti, teātra izrādes, balles, karnevāli, dažādi tematiski pasākumi, darbojās pulciņi un skolēnu teātris.
Pēdējos būvdarbus pabeidza 1931.gadā. Lai arī Apvienoto biedrību nams kļuva par rosīgu Ogres pilsētas kultūras dzīves centru, tas tomēr neļāva uzlabot un nostiprināt tā finansiālo stāvokli. Celtniecības laikā nebija izdevies segt parādu Rīgas pilsētai, ne arī Finanšu ministrijas aizdevumu. Ieņēmumi no rīkotajiem pasākumiem un telpu īres nespēja segt izdevumus. 1932.gadā nenokārtotās finanšu saistības bija sasniegušas 44 518 latu. Palīdzību sniedza Kultūras fonds, piešķirot 9 000 latu, bet tas nespēja būtiski uzlabot situāciju. 1936.gadā Ogres kultūras un palīdzības biedrība nolēma atteikties no līdzīpašnieka tiesībām un nodot namu Ikšķiles krājaizdevu sabiedrībai “Jugla”. Namā bija ieguldīti 80 000 latu un parāda saistības 1937.gadā bija sasniegušas 53 000 latu. Bažas par parāda samaksāšanas iespējām lika jaunajam īpašniekam no nama atteikties un nodot to jaundibinātajai Ikšķiles lauksaimniecības biedrībai. 1938.gada martā biedrība Tautas namā svinīgi atzīmēja dibināšanas svētkus. Rūpīgāk apsverot savas finansiālās iespējas, arī šī organizācija no nama atteicās.
1939.gada martā bija nozīmēta Tautas nama ūtrupe, bet par namu ieinteresējās un pārņēma Aizsargu organizācija. Valdības attieksme pret jauno īpašnieku bija ļoti labvēlīga, un Ministru kabinets pieņēma lēmumu hipotekāro kredītu 33 657 latu apmērā dzēst, arī Rīgas pilsētas valde 8 952 lielo parādu dzēsa.
Pēc Otrā pasaules kara Tautas nams kļuva par Ogres rajona kultūras namu. 1947.gadā tika veikts kapitālais remonts, 1949.gadā darbu atsāka kinoteātris. 1960.gados pēc arhitekta Edgara Šēnberga projekta tika vieta nama iekštelpu pārbūve. Ļoti aktīva un rosīga kultūras dzīve ritēja līdz pat 1988.gadam, kad kultūras nams pārcēlās uz jaunajām telpām Brīvības ielā 15. Tautas nams kultūras aktivitātēm tika izmantots arī pēc tam, tas darbību pārtrauca 2002.gada 1.janvārī.
Pēc gada tika uzsākts Tautas nama privatizācijas process. Kā liecina dokumenti, 2003. gada pavasarī Tautas nams tika nodots privatizācijā, toreizējās Ogres novada pašvaldības domes deputāti 2003. gada 10. aprīlī pieņēma lēmumu par Tautas nama privatizācijas pabeigšanu.
Informāciju sagatavoja Ogres Vēstures un mākslas muzejs