Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Atbilstoši likumā noteiktajam valstspilsētas statuss tiek piešķirts 10 pilsētām - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Ogres pilsēta būs valstspilsēta, kā arī Ogres novada pašvaldības centrs.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: “Uzskatu, ka šāds lēmums bija tikai loģisks, jo tādā veidā tiek novērsti vēsturiski robi. Valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas piedalīties projektos, saņemt lielāku valsts finansējumu, kas būs būtiski visam jaunajam novadam.”
Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagasti tiks noteikti likumprojekta pielikumā. Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas tiek iedalītas valstspilsētās un novada pilsētās.
Saeimas vairākums lēma, ka novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība". Novada domei ir tiesības piešķirt un atcelt ciema statusu, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība.
Saeimas vairākums atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums.
Precizēts tika arī pants par administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežām, paredzot, ka administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot tās ģeogrāfisko vienotību. Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja tā rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. Deputāti atbalstīja vēl virkni precizējošu tehnisku grozījumu.
Informācijai
Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sniegto informāciju šī gada 17. aprīlī tika uzsākts darbs, lai sagatavotu likumprojektu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums izskatīšanai Saeimas sēdē 3.lasījumā. 21. aprīļa sēdē tika izskatīts likumprojekta II nodaļas Administratīvās teritorijas un teritoriālā iedalījuma vienības 8. pants, kas nosaka pilsētu iedalījumu. Sēdē tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja priekšlikumu Ogri iekļaut valstspilsētu sarakstā.
Ogri valstspilsētas sarakstam pievienot ierosināja Jānis Dombrava (NA), kurš jau iepriekš norādīja, ka arī Ogre būtu pelnījusi lielās pilsētas statusu, jo tā ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīga vairākām tagadējām republikas pilsētām, bet politisku iemeslu dēļ reformā pirms 10 gadiem tai tika liegts šāds statuss.
Likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Saskaņā ar likumprojektu pēc reformas Latvijā iecerēti šādi novadi un to centri – Aizkraukles novads (Aizkraukle), Alūksnes novads (Alūksne), Ādažu novads (Ādaži), Balvu novads (Balvi), Bauskas novads (Bauska), Cēsu novads (Cēsis), Augšdaugavas novads (Daugavpils), Dobeles novads (Dobele), Gulbenes novads (Gulbene), Jelgavas novads (Jelgava), Jēkabpils novads (Jēkabpils), Krāslavas novads (Krāslava), Kuldīgas novads (Kuldīga), Ķekavas novads (Ķekava), Dienvidkurzemes novads (Liepāja), Limbažu novads (Limbaži), Līvānu novads (Līvāni), Ludzas novads (Ludza), Madonas novads (Madona), Mārupes novads (Mārupe), Ogres novads (Ogre), Olaines novads (Olaine), Preiļu novads (Preiļi), Rēzeknes novads (Rēzekne), Ropažu novads (Ulbroka), Salaspils novads (Salaspils), Saldus novads (Saldus), Saulkrastu novads (Saulkrasti), Siguldas novads (Sigulda), Smiltenes novads (Smiltene), Talsu novads (Talsi), Tukuma novads (Tukums), Valkas novads (Valka), Valmieras novads (Valmiera), Ventspils novads (Ventspils), kā arī septiņas atsevišķas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Ventspils.
Otrdien deputāti strādāja ar priekšlikumiem likumprojekta pantiem, bet netika līdz priekšlikumiem likumprojekta pielikumam, kur noteikti jaunveidojamie novadi. Darbu pie šī likumprojekta Saeima turpinās ceturtdien 30 minūtes pēc 28. maija ārkārtas sēdes beigām.