Pašvaldība
Ogrē godina represiju upuru piemiņu

Diemžēl tradicionālie piemiņas pasākumi šogad nenotiek, jo valstī ir noteikta ārkārtējā situācija saistībā ar koronavīrusa Covid – 19 izplatību.

Arī Ogres novadā piemiņas pasākumi, godinot represiju upurus, netika rīkoti, pašvaldība aicināja iedzīvotājus individuāli godināt represiju upurus piemiņas vietās.

Represiju upuru piemiņas vietā Ogrē visas dienas garumā ziedus individuāli nolika daudzi ogrēnieši. Pievakarē piemiņas vietā nogūla arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa, priekšsēdētāja vietnieka Ginta Sīviņa, Latvijas Politiski represēto apvienības un Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētāja Ivara Kaļķa un abu šo politiski represēto organizāciju valdes locekles Dagnijas Liepiņas liktie ziedi, tā godinot godinot komunistiskā režīma upuru piemiņu.

Visas dienas garumā Politiski represēto piemiņas vietā Ogrē, Meža prospektā 2b, skanēja sēru un upuru piemiņas dienai atbilstoša mūzika. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: "Paldies Ogres novada Kultūras centra direktora pienākumu izpildītājai un kultūras centra darbiniekiem par piemiņas dienas noskaņas radīšanu, nodrošinot šai dienai piemērotu muzikālo fonu. Paldies ogrēnietim Voldemāram Stāvusim, kurš ierosināja piemiņas vietā atskaņot mūziku - tas bija lielisks ierosinājums laikā, kad nevaram pulcēties kopā." 

Šajā dienā 1949.gadā, tieši Māras dienā, notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. No savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti vairāk kā 40 tūkstoši latviešu. Daudzi no izsūtītajiem, arī sievietes, sirmgalvji un bērni, dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās - viņi novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nometinājuma vietās, uz mūžiem palika Sibīrijas sniegos. 1949. gada deportācijas ir viens no traģiskākajiem notikumiem Latvijas jauno laiku vēsturē.