Lāčplēša dienas pasākumi Ogrē sākās Ogres Mākslas skolā, kur notika Latvijas valsts identitātes stenda atklāšana, un Ogres Mūzikas skolā, kur notika Lāčplēša dienai veltīts skolas audzēkņu svētku koncerts.
Savukārt vēlā pēcpusdienā pie Strēlnieku piemiņas zīmes pulcējās vairāki simti dažādu paaudžu dalībnieki, kuri bungu un dūdu ritmu pavadībā devās uz pilsētas centru, kur Brīvības ielā pie monumentālā karoga notika piemiņas brīdis. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, ogrēnietis Elmārs Pļaviņš, kurš aicināja aizdomāties par to nesatricināmo spēku, ticību, cerību un mīlestību, kāda virzīja Latvijas brīvības cīņu varoņus, aicināja aizdomāties par to, ka mums kā šīs valsts mantiniekiem un šo varoņu pēcnācējiem jānes atbildība un jābūt gataviem aizstāvēt sava valsts ar tādu pašu gara spēku. E.Pļaviņš atklāja, ka lāpu gājienā ir pievienojušies arī draugi no Austrumukrainas, nesot savas valsts karogus, un atgādināja, ka ukraiņu zemē notiek karš, bet mēs ne vienmēr spējam novērtēt savas valsts brīvību. “Pieminot brīvības cīņu dalībniekus, smelsimies spēku savai cīņai par šodienas un rītdienas Latviju. Saglabāsim ticību Augstākajam, un ticība mūžīgajam sniegs mums spēku! Lai Dievs svētī Latviju un ogrēniešus! Vēlu jums ticību, cerību un mīlestību saglabāt savās sirdīs, domās un darbos,” vēlēja E.Pļaviņš.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atgādināja, ka Strēlnieku piemiņas zīme pie Daugavas uzstādīta, pieminot kauju, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem, 1916. gada 18. oktobrī, notika Daugavmalā pie Ogres – latviešu strēlnieki devās savā pēdējā kaujā, ar laivām pārceļoties pāri upei, lai iebruktu vācu iebrukumos un uzzinātu viņu turpmākos nodomus, tomēr aizgāja bojā. “Kas viņiem deva to pārcilvēcisko spēku doties pretim ložmetēju ugunīm? Spēku upurēt savu dzīvību? Tā ir mīlestība pret savu tautu, savu māti, tēvu, māsu un brāli – savu tuvāko, lai par viņiem atdotu dzīvību,” sacīja E.Helmanis un uzsvēra, ka mēs visi kopā veidojam savu valsti un to darot, ir jāpaņem līdzi mūsu senču spēks un mīlestība, tikai tā iespējams celt un veidot tādu valsti, par kādu sapņoja latviešu strēlnieki, atdodot dzīvības par savu valsti, kas tobrīd tikai vēl tapa. “Mūsu senču - varoņu gars ir katrā no mums, un tā ir katra paša lieta – vai šo garu atdzīvinām, vai atstāt to dusam,” norādīja E.Helmanis, un aicināja klātesošos vienoties valsts himnā.
Lāčplēša dienas pasākumā piedalījās arī Latvijas Republikas eksprezidents Raimonds Vējonis, kurš atgādināja par Latvijas neatkarības cīņām un godināja varoņus, kuri pateicoties savai drosmei, neatlaidībai un īstenai savas dzimtenes mīlestībai atdevuši dzīvību par mūsu valsts brīvību un neatkarību, un sveica visus Lāčplēša dienā, īpaši pasakoties visiem tiem, kuri ikdienā stāv nomodā par Latvijas valsti un iedzīvotājiem. “Lai mūsu karavīru varoņdarbi iedvesmo mūs nepagurstošam darbam savas valsts labā,” vēlēja R.Vējonis.
Pēc piemiņas brīža pilsētas centrā lāpu gājiena dalībnieki devās uz Brāļu kapiem, kur klātesošos uzrunāja Ogres evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Kalējs. Mācītājs uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešams ieviest obligāto militāro dienestu, lai mēs būtu drosmīgi un prastu un zinātu, kā sevi aizstāvēt; nepieciešami izglītoti, domātspējīgi cilvēki, kā arī ir vajadzīga Dieva vadība un svētība, paliekot pie Dieva baušļiem un tām vērtībām Dieva vārdā, uz kurām dibināta un dzimusi mūsu valsts un tauta. M.Kalējs uzsvēra, ka jebkura uzvara nāk tikai no Tā Kunga, un aicināja vienoties lūgšanā.
Klātesošos uzrunāja arī Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona komandieris, pulkvežleitnants Ainārs Rauza, kurš sveica svētkos un pateicās ikvienam, kurš ikdienā strādā Latvijas labā, stiprina patriotisma garu un ceļ valsts labklājību, un aicināja ikvienam iesaistīties, sadarboties un atbalstīt, jo ar kopīgu spēku labāk spēsim aizstāvēt savu valsti. “Latvija būs stipra tik, cik paši jutīsimies stipri, spējīgi un gribēsim sniegt ieguldījumu Latvijas drošībā,” sacīja A.Rauza.
Piemiņas pasākumu Brāļu kapos noslēdza E.Helmanis, kurš aicināja godināt un atcerēties savas tautas varoņus, veidot savu valsti un strādāt ar mīlestību, būt vienotiem, sirdī nest varonību, tautas mīlestību. Cienīsim viens otru un cienīsim to, ko izdarīja latviešu strēlnieki mūsu labā. Mēs esam viņu asinis, mēs esam daļa no viņiem,” atgādināja E.Helmanis, un nolika ziedus. Kritušie karavīri tika pieminēti ar zalvēm un klusuma brīdi.
Pilsētas centrā un Ogres novada pašvaldības ēkas fasādes ikviens varēja noskatīties dažādu dokumentālu filmu montētus kadrus, kas bija sagatavoti tieši šim pasākumam pēc Ogres novada pašvaldības pasūtījuma. Ogres novada Kultūras centra Tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Ansis Imaks informē, ka filma “Latvieši. Latvija. Brīvība.” stāsta par četrām tēmām – latviešu strēlnieki, Latvijas armija, latviešu leģionāri un Atmoda. Aizkadra teksta autors un balss – Jānis Kaijaks, savukārt balsts ierakstu un video montāžu veica Ansis Imaks. Filmas tapšanā izmantoti Ogres Vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu materiāli, Latvijas Nacionālā muzeja un Kara muzeja materiāli.
Vērojot dokumentālos kadrus, pasākuma apmeklētājiem skvēriņā bija iespēja sasildīties pie ugunskuriem, kurus savai pilsētai un svētku dalībniekiem kā dāvanu bija sarūpējis ogrēnietis, uzņēmējs Artūrs Budahs.
Lāčplēša dienas koncerts Ogres Mūzikas skolā: