“Foruma tēma “Ceļojums uz Ogri” izvēlēta tāpēc, ka Ogres novada pašvaldība diezgan īsā laikā ir spējusi realizēt vairākus ievērojamus infrastruktūras objektus, tāpat ir izdevies realizēt īstenot dažādus projektus, veidot jaunas un turpināt esošās sadarbības iespējas. Forumā iegūtā informācija būs kā neliels ceļojums uz Ogri, pa Ogri un varbūt visiem kopā arī tālāk par Ogri," foruma ievadā sacīja Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.
Pasākumu atklāja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: “Ogres novads no citiem novadiem atšķiras ar to, ka lielas investīcijas tiek virzītas tieši uzņēmējdarbības attīstībai. Pārogrē veidojam Industriālo parku, kur būs vismaz 120 jaunas darbavietas. Ja kāds pašvaldībām pārmet, ka tās nerada jaunas darbavietas, tad Ogres novada pašvaldība dara visu, lai tās būtu. Jau tagad 46% Ogres novada iedzīvotāju darbu atrod savā novadā. Mēs esam pašpietiekams novads – nevis Pierīga, bet centrs.”
E. Helmanis pauda atbalstu administratīvi teritoriālai reformai, jo novadu apvienošana Ogres novadu padarīs vēl spēcīgāku un veicinās uzņēmējdarbības attīstību. Pašvaldību spēku un līdzekļu apvienošana ļaus atslogot uzņēmējus, bet pašvaldību pienākums veidot labvēlīgu nosacījumus uzņēmēju vēlmei attīstīt savu biznesu novadā. “Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai ir jābūt prioritātei. Jāsaprot, ka Latvija būs stipra nevis no Eiropas naudām, bet no tā, ko paši saražosim un paši radīsim,” sacīja domes priekšsēdētājs.
Par attīstības tendencēm 2020. gadā stāstīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, atzīmējot, ka attīstība notiek tajās vietās, kur labi vadītāji un darba komanda. Latvijā ir divi novadi, kas attīstās daudz straujāk nekā citi - Ogre un Smiltene. Viņš aicināja izmantot iespējas gan piesaistot investīcijas, gan tās veidojot tepat uz vietas. “Mans novēlējums uzņēmējiem būt acīgiem un meklēt iespējas tieši Ogrē, jo Ogre ir viena no visaugošākajām pašvaldībām Latvijā.”
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, iepazīstinot ar ekonomikas tendencēm 2020.gadā, norādīja, ka ekonomika ir cikliska - ir kāpumi un kritumi, taču Latvijas uzņēmējs ir pierādījis sevi kā ļoti elastīgu, kurš spēj pielāgoties pārmaiņām. Šobrīd svarīgi ir izmantot pieejamās modernās tehnoloģijas, kas ļauj strādāt daudz ekonomiskāk, efektīvāk un ar lielāku peļņu. Savukārt Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzņēmējus informēja par aktuālajiem nākotnes izaicinājumiem.
Foruma ietvaros dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Ogres Centrālā bibliotēkas projektu, kura rezultātā tiks izbūvēta moderna, pašpietiekama un energoefektīva ēka. Veiktie aprēķini liecina, ka jaunajā ēkā kopējais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā nepārsniegs 13.28 kWh/m2, tā būs Latvijā nebijuša mēroga sabiedriskā pasīvās ēkas prasībām atbilstoša būve. Šobrīd ēkas būvprojekts ir izstrādāts, tam tiek veikta ekspertīze, lai drīzumā jau varētu uzsākt ēkas būvdarbus. Ēkas izbūves darbi tiks līdzfinansēti no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta 5 000 000.00 EUR apmērā. Līdzfinansējumu 3 890 339,94 nodrošinās Ogres novada pašvaldība.
Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska iepazīstināja ar Ogres novada pašvaldības plānotiem infrastruktūras attīstības projektiem un investoru piesaisti, tai skaitā bijušās sanatorijas “Ogre” un Ķentes kalna attīstības iespējām.
Foruma otrajā daļā dalībniekus gaidīja vēl vairākas interesantas diskusijas, kurās tika runāts par uzņēmēju iespējām un izaicinājumiem finanšu, mārketingā un sadarbības jomā, kā arī tikšanās ar uzņēmējiem no Ukrainas.
Ogres novada uzņēmēju forums noslēdzās ar konkursa "Ogres novada Uzņēmēju gada balva 2019" apbalvošanas ceremoniju.