Ogrē ir trīs ēkas, kas kādreiz bijušas sanatorijas. Tās atrodamas Ogres centrālajā daļā, Jaunogrē un Pārogrē. Starp tām ir aptuveni pusstundas gājiens vai 10–15 minūšu lēns brauciens ar velosipēdu. Katra no sanatorijām ir unikāla un interesanta, taču ko tās vēsta par pagātni kopumā? Kāpēc sanatorijas vispār bija vajadzīgas? Un kāpēc starpkaru periodā, kad Ogrē dzīvoja vien ap 1,5 tūkstoši iedzīvotāju, bija veselas trīs sanatorijas?
VESELĪBA
Šajās nedēļās vērojam, kā valstis pasaulē risina Covid-19 krīzi. Arī agrāk pastāvējušas slimības, kas skārušas teju visu pasauli. Viena no šādām slimībām ir bijusi tuberkuloze, kuras izplatību saasināja pastiprināta cilvēku plūsma uz pilsētām, fabrikām, pēckara migrācijas procesi, kā arī novājināta imunitāte. Slimības ierobežošanai bija nepieciešama mērķtiecīga un organizēta rīcība. 1923. gadā, sekojot citu Rietumeiropas valstu paraugam, arī Latvijā tika nodibināta Tuberkulozes apkarošanas biedrība. Tās mērķis bija veicināt iedzīvotāju veselību. Biedrība vāca ziedojumus, un kādreiz pastāvējusi arī īpaša diena maija pirmajā svētdienā, kurā uzsvēra tuberkulozes problēmu. To sauca par Baltās puķes dienu, kad labvēļi par ziedojumiem saņēma baltu papīra puķi.
Tuberkulozes ārstēšanas iespējas līdz 20. gs. 50. gadiem bija ierobežotas, tāpēc atveseļošanos veicināja ar uzturēšanos svaigā gaisā, atpūtu, pilnvērtīgu uzturu un fiziskiem vingrinājumiem. Sanatorijas šādu pakalpojumu varēja nodrošināt. To funkcija bija stiprināt pacientu aizsargspējas, un sanatorijas arī nedaudz ierobežoja slimības izplatību, uz laiku nošķirot sirdzējus vai riska grupas no citiem cilvēkiem. Par sanatorijām raksturīgo pieeju veselības veicināšanā liecināja to arhitektūrā iestrādātie elementi, piemēram, verandas, balkoni, paviljoni aeroterapijām (dziedniecībai svaigā gaisā) un sauļotavas. Valstiski raugoties, sanatoriju veidošana bija iespēja apliecināt sekošanu līdzi laikmeta idejām par ģimeņu atbalstīšanu krīzes situācijās. Interesanti arī, ka sanatoriju plānojumā iestrādāja arvien modernākas idejas par higiēnas principiem.
SANATORIJAS OGRĒ
Īpašo dabas un infrastruktūras apstākļu dēļ Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība un divas no slimo kasēm (apdrošināšanas organizācijas) nolēma sanatorijas ierīkot tieši Ogrē. Daudzie pakalni, Kangaru kalni, kas stiepās cauri visai pilsētai, un sausie priežu meži tika uzskatīti par sevišķi vēlamu vidi veselības stiprināšanai, jo skujukoku mežu gaiss ir bagāts ar fitoncīdiem, kam piemīt izteikta antibakteriāla iedarbība. Turklāt dzelzceļa līnija no Rīgas uz Ogri, kas pastāv jau kopš 1861. gada, ļāva sanatorijas sasniegt gandrīz tikpat ātri, kā tas iespējams šodien.
Sanatorijas Jaunogrē un Pārogrē jau sākotnēji tika speciāli būvētas kā sanatorijas, tāpēc to atrašanās vietas ir īpaši izvēlētas kalnu un mežu tuvumā, līdz ar to tās arvien ir palikušas salīdzinoši savrupas. Kādreizējās sanatorijas ēkai, kas atrodas Ogres centrālajā daļā, pilsētas apbūve daudz vairāk ir izmainījusi tās sākotnējo veidolu. Tā atrodas līdzēs Rīgas–Daugavpils šosejai, tāpēc, iespējams, šo ēku ogrēnieši redzējuši visbiežāk.
Virtuālu ieskatu iespējams gūt, apmeklējot muzeja mājaslapas fotogalerijas, www.ogresmuzejs.lv/gallery/.
Plašāka informācija par Ogres sanatorijām atrodama grāmatas “Ogres muzeja raksti” 1. sējumā – Ilmāra Dirveika pētījumā “Sanatorija “Ogre”” un Pārslas Pētersones rakstā “Ogresgrīvas pusmuiža”, kā arī Karīnas Horstas grāmatā “Sanatoriju arhitektūra Latvijā 1918–1940”.
Muzeja mājaslapas trīs galerijās vēsturiskās fotogrāfijās un informatīvos aprakstos iespējams iepazīt tuvāk Ogres bijušās sanatorijas.
http://ogresmuzejs.mozello.lv/gallery/
Infornāciju sagatavoja Māra Neikena,
Ogres Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste