Piektdien, 6. septembrī, Ogres Zilajos kalnos pulcējās 1200 militāri patriotiskā pārgājiena “Sagaidot Mazās Juglas kaujas 107. gadadienu” dalībnieki no Ogres novada skolām. Šāds pārgājiens, kura idejas autors ir Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, aizsākās 2015. gadā un kļuvis par tradīciju.
Pārgājienā iedalījās skolēni no Ikšķiles vidusskolas, Tīnūžu sākumskolas, Ogres Valsts ģimnāzijas, Ogres Kalna pamatskolas, Ogres Centra pamatskolas, Jaunogres pamatskolas, Ogresgala pamatskolas, Madlienas vidusskolas, Taurupes pamatskolas, Birzgales pamatskolas, Lielvārdes pamatskolas, E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas, Ķeguma vidusskolas, Suntažu pamatskolas, Ķeipenes pamatskolas, Lēdmanes pamatskolas.
Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona pārstāvji demonstrēja zemessardzes militāro tehniku un ieročus, kā arī sprādzienbīstama priekšmeta neitralizāciju. LBS Gaisa spēki iepazīstināja ar pretgaisa aizsardzības ieročiem, Militārā policija – ar dienesta suņiem. Savukārt Ogres novada pašvaldības policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres nodaļas darbinieki izrādīja savu aprīkojumu. Biedrība “Vīrišķības / Izdzīvošanas skola” mācīja mežā iekurt ugunskuru un uzsliet nojumi, biatlonists Jēkabs Nākums – šaut mērķī ar lāzerieročiem. Latvijas Pludmales glābēju asociācija atgādināja par drošību uz ūdens. Interesantas kolektīva saliedēšanas un izturības pārbaudes piedāvāja Jaunsardze, Ogres novada sporta centrs, Ogres novada Izglītības pārvaldes Jaunatnes komanda. Savukārt Ogres Tūrisma informācijas centrs mudināja iepazīt savu novadu, pēc ģerboņiem nosakot pagastus un iezīmējot tos novada kartē. Latvijas Kara muzejs, Ziemassvētku kauju muzejs un Ogres Vēstures un mākslas muzejs iepazīstināja ar tā laika karavīru formām un sadzīves priekšmetiem.
Uzrunājot pārgājiena dalībniekus, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis teica:
“Jaunieši! Kāpēc mēs esam atnākuši pieminēt Juglas kaujas? Mēs redzam: pie Latvijas karoga plīvo arī Ukrainas karogs. Ukrainas tauta cīnās par savu neatkarību. Un ne tikai par savu, arī par mūsu un arī par Eiropas. Jūs dzīvojat trauksmainā laikā, un šajā laikā ir svarīgi pieminēt tos, kas ir veidojuši mūsu valsti. (..) Ja mēs viņus aizmirstam, tad mēs viņus nogalinām otrreiz. Kad jūs sāksiet pētīt savas dzimtas saknes, jūs sapratīsiet, ka jūsos daudzos tek varoņu asinis, jūsu vecvectēvi ir bijuši gan strēlnieki, gan leģionāri, kas ir cīnījušies par mūsu valsti.
Valsts nav mums uzdāvināta. Mums vienmēr jābūt gataviem to saglabāt un nodot nākošajām paaudzēm. Un neviena paaudze nezina, kad nāks viņu kārta aizstāvēt valsti un cīnīties par to. Tāpēc mēs esam šeit, lai pieminētu tos, kas savu ir izdarījuši.
Kādi būsim mēs, to laiks rādīs. Stiprinām sevi, augam, mācāmies, lai mēs varētu kalpot savai valstij un valsts plauktu un ziedētu arī turpmāk. Lai Dievs svētī Latviju!”
Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona komandieris, pulkvežleitnats Pēteris Plečkens pateicās jauniešiem par aktivitāti un aicināja turēt godā Latvijas valsts simbolus – Latvijas himnu, ģerboni, karogu, latviešu valodu – un atcerēties karavīrus, kas cīnījās par Latvijas valsti. Mīlēt Latviju aicināja arī Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona kapelāns Ingus Dāboliņš.
Militāri patriotiskā pārgājiena aktivitātēs visvairāk punktu sakrāja Ogres Valsts ģimnāzijas 10. e, Ogres Valsts ģimnāzijas 10. c un Ikšķiles vidusskolas 8. b klase, attiecīgi iegūstot 1., 2. un 3. vietu. Balvā katrai no uzvarējušajām klasēm tika pa gardam kliņģerim. Bet katrs pārgājiena dalībnieks izsalkumu varēja remdēt ar gardu un sātīgu karavīru azaidu – Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona pavāru gatavotu griķu biezputru.
Šo pārgājienu dabas parkā "Ogres Zilie kalni", pie Dubkalnu ūdenskrātuves, jau tradicionāli organizē Ogres novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldības aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra" un biedrība "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola".
Mazliet par vēsturisko kauju. Mazās Juglas kauja uzskatāma par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām. Tā ir viens no varonīgākajiem un reizē traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē. 1917. gada 1. septembrī Austrumu frontes Daugavas sektorā sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gadu laikā ar mērķi ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējā Salaspils un Ogres novada teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki. 26 stundu laikā cīņā pret vāciešiem savu dzīvību atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku.
Informāciju sagatavoja Ogres novada pašvaldības aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra"