Noslēdzoties ikgadējam zivju nārsta mākslīgo ligzdu ciklam, secinājumus izdarījuši arī BIOR zinātnieki. Novērtējot šī gada zivju nārstu egļu zaru ligzdās Daugavā, eksperti atzīst, ka laika apstākļi bijuši labvēlīgi un nārsts sekmīgs. Nārsta ligzdās novēroti asaru, raudu un līdaku ikri.
2022. gadā Daugavā trīs vietās – Ikšķilē, Kaibalā un Klintainē – ievietoja 440 zivju nārsta mākslīgās ligzdas. Ceturto gadu zinātniskais institūts "BIOR" veic pētījumu un ligzdās novērtē ikru sugas un to kvalitāti, kā arī palielināto platību kopējam nārstam Daugavā.
Kopā Daugavā katru gadu tiek ievietotas aptuveni 400 nārsta ligzdas. Pieņemot, ka katras ligzdas kopējā nārstam pieejamā virsma ir 3 reizes lielāka par tās laukumu (zivis var nārstot arī zemākos zaru slāņos), tās palielina kopējo nārsta platību Daugavā par aptuveni 450–500 m2 .
Maijā nārsta laikā biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji ligzdas regulāri apsekoja un tās attīrīja no nogulumiem un apauguma, kas var traucēt ikriem pie tām pielipt, kā arī veicina ikru mirstību inkubācijas laikā. Ligzdu attīrīšanu veic, tās viegli paceļot, pagrozot un nolaižot, lai netraumētu jau iznērstos ikrus. Ligzdas nav jāizceļ no ūdens pilnībā, pietiek vien pietuvināt ligzdu ūdens virsmai, lai novērtētu, vai zivis ir nārstojušas. Vējš, saules stari un sausums ikriem ir kaitīgs un pat nāvējošs.
Aļona Boloņina, AS "Latvenergo" Vides pārvaldības daļas vadītāja: "Turpinām sekmīgi īstenot zivju nārsta ligzdu projektu jau divpadsmit gadu garumā, mazinot ūdens līmeņa svārstību ietekmi uz nārsta procesu. Ar gandarījumu novērojām, ka arī šogad ievietotās ligzdas ir pilnas ar ikriem. Egļu zaru ligzdas izmanto dažādu sugu zivis, un sadarbība ar zinātnisko institūtu BIOR ļauj mums vides projektam iegūt akadēmisku vērtējumu un ar rezultātiem dalīties starpvalstu pieredzes apmaiņas programmās. Būtiska ir šī projekta izglītojošā nozīme, jo ikvienam ir iespēja tiešsaistē sekot līdzi zivju dzīves notikumiem gan nārsta procesā, gan ārpus tā."
Ivars Dubra, biedrības "Mēs zivīm" vadītājs: "Šogad esam ļoti veiksmīgi izvēlējušies brīdi, kad Daugavā ielikt nārsta ligzdas, jo jau pēc trīs dienām tajās vērojām raudu ikrus. Uz egļu zariem esošo ikru attīstība no nelielas oranžīgas bumbiņas līdz mazam kāpuram ir aptuveni viens mēnesis. Jau, esot kāpura stadijā, ligzdas kalpo par mājvietu un slēptuvi mazajām zivtiņām. Nārsts šogad ir bijis ļoti sekmīgs, vizuāli vērtējot ikru daudzumu ligzdās."
Ruta Medne, zinātniskā institūta BIOR vadošā pētniece: "Institūts BIOR jau četrus gadus veic no ligzdām iegūto paraugu inkubāciju akvārijos, lai noteiktu ligzdās nārstojošo zivju sugas. Esam konstatējuši karpveidīgās sugas – raudas un pličus, kā arī plēsīgās zivis – asarus un līdakas. Šajā gadā arī katru ligzdu mērījām (platums, augstums un garums), lai aprēķinātu potenciāli izmantojamo ligzdas platību. Ļoti vēlamies redzēt uz tām nārstojot zandartus, bet, šķiet, zandartiem nepatīk šāda ligzdas forma. Tādēļ lejpus Pļaviņu HES nākamgad plānots ielikt citas formas un materiāla pārbaudes ligzdas."
Kā informējam iepriekš, maija pirmajā nedēļā biedrības "Mēs zivīm" pārstāvji Daugavā pie Kaibalas, Ikšķiles un Klintaines ievietoja Latvenergo darbinieku izgatavotās 440 mākslīgās zivju nārsta ligzdas. AS "Latvenergo" mājaslapā divās tiešraides kamerās no maija sākuma var vērot zemūdens pasauli un zivju dzīvi.
AS "Latvenergo" vides projektu zivju nārsta mākslīgo ligzdu izvietošanai Daugavā īsteno 12 gadu sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm". Projekta mērķis ir veicināt zivju dabiskā nārsta iespējas, parādīt, ka ilgtspējīga enerģijas ražošana var līdzāspastāvēt ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Četrus gadus notiek sadarbība ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", lai apzinātu, kādas zivju sugas šīs ligzdas izmanto nārstam. Trešo gadu AS "Latvenergo" nodrošina zemūdens tiešraidi no nārsta ligzdām.
Informāciju sagatavoja AS “Latvenergo”.
