Piektdien, 12. aprīlī, Ogres Centrālajā bibliotēkā uz Lūgšanu brokastīm pulcējās Ogres novada pašvaldības vadība, pilsētu un pagastu vadītāji, novada uzņēmēji, mācību iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu vadītāji, radošo profesiju pārstāvji, kā arī viesi no Siguldas, Ķekavas un citām Latvijas vietām, lai kopā ar dažādu kristīgo konfesiju mācītājiem vienotos kopīgā lūgšanā par mūsu valsts nākotni. Ielūgtie viesi, kuriem ir uzticēta atbildība par kādu nozīmīgu nozari vai darbības sfēru, tiek sēdināti pie galdiem tā, lai katram būtu iespēja tuvāk iepazīt citu nozaru, citu partiju un citu ticību vadošās personības.
Uzrunājot laikabiedrus, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norādīja uz to, ka dzīvojam sarežģītos laikos, tādēļ vienotībai un kopīgajām vērtībām ģimenē, sabiedrībā un valstī ir izšķiroša nozīme. Sekojot notikumiem Ukrainā, redzam, ka šis ir neziņas laiks, neviens nezina, kā beigsies šis karš, izglābt mūs var tikai tas, ka turēsimies kopā, balstīsimies kopīgās vērtībās un cīnīsimies par savu valsti. “Lai būtu miers, ir jāgatavojas karam! Tikai tad, ja mēs paši kā valsts būsim gatavi sevi aizstāvēt, mūs atbalstīs arī sabiedrotie, taču mēs nevaram cerēt, ka par mūsu drošību parūpēsies kāds cits,” tā E.Helmanis.
Pasākuma dalībnieki tika aicināti domāt un lūgt par dažādiem Latvijas sabiedrībai būtiskiem jautājumiem – par mieru kara plosītajās valstīs, par ģimenēm, bērniem, kā arī par vietējiem, reģionālajiem un valsts vadītājiem un uzņēmējdarbības attīstību. Par pasākuma muzikālo noformējumu parūpējās vietējie mūziķi, radot atmosfēru, kas veicināja pārdomas un sarunas. Tika dots vārds arī novada uzņēmējiem, kuri atklāja nozīmīgus brīžus savā dzīvē, kad izpaudies lūgšanu spēks, īpaša Dieva svētība un palīdzība.
Lūgšanu brokastu tradīcija ir arī vākt ziedojumus kādam labdarības mērķim. Ogres novadā tika vākti ziedojumi Ogres Valsts ģimnāzijas interešu izglītības programmu nodrošināšanai. Kā norādīja E.Helmanis: “Savus bērnus varam paglābt, ja viņus izglītosim un sagatavosim šī laika izaicinājumiem. Moderno tehnoloģiju laikmetā ir svarīgi tās pārvaldīt, un to varam iemācīt saviem bērniem, tādēļ ir būtiski dronu pilotēšanas apmācību iekļaut mūsu novada interešu izglītības programmā.”
Lūgšanu brokastu noslēgumā konfesiju garīdznieki kopīgi aizlūdza par tautu, tās vadītājiem un lūdza svētīt darbus, kas ir uzticēti atbildīgajām personām – gan par drošību, gan izglītību, gan veselības aprūpi, gan kultūru, gan saimniecisko attīstību, gan sabiedrības saliedētību.
Lūgšanu brokastu mērķis ir pulcēt Latvijas atbildīgākos un ietekmīgākos līderus pie kopīga sarunu galda, lai veicinātu sadraudzību un sadarbību kopīgu mērķu īstenošanā. Pasākums veidots tā, lai cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, reliģisko un politisko pārliecību vienotu ap augstākām garīgajām, morālajām un ētiskajām pamatvērtībām.
KONTEKSTS
Daudzas pasaules valstis, kas sevi apzinās kā piederīgas kristīgajai kultūrai, ik gadu rīko Lūgšanu brokastis, kurās izsaka pateicību Dievam par visu labo, kas saņemts, un izlūdzas svētību turpmākajam darbam.
Šī tradīcija aizsākās tūlīt pēc Otrā pasaules kara Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaulei bija nodarīts liels posts, un prezidents Harijs Trumens, apzinoties savu atbildību, saprata, ka ar cilvēciskiem spēkiem vien karā cirstās brūces nebūs dziedināmas, tādēļ viņš aicināja pie sevis visus, kam vien bija uzticēta kāda atbildība par dzīves normalitātes atjaunošanu, uz kopīgām lūgšanām.
Latvijā Lūgšanu brokastu tradīcija tika aizsākta 2005. gadā pēc Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskapa iniciatīvas. Lūgšanu brokastīm kļūstot plašākām, iesaistījās Latvijas lielākās kristīgās konfesijas, organizācijas, kā arī parlamenta pārstāvji.
Lūgšanu brokastis Ogrē notika pirmo reizi, tās tiek organizētas ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Tērvetē, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Daugavpilī, Saldū, Anneniekos, Dobelē, Durbē, Kandavā, Tukumā, Zaļeniekos, Cēsīs, Preiļos, Līvānos, Jaunpilī, Līvānos, Madonā, Alsungā, Limbažos un citur.
