Pašvaldība
Lokālpatriotisms vai iedzīvotāju musināšana?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā pašvaldību   administratīvi teritoriālās reformas plānā paredzēts samazināt vietējo pašvaldību skaitu no 119 uz 35. VARAM izstrādātajā kartē Ogres novads iezīmēts kādreizējā   Ogres   rajona   robežās, tātad jauno administratīvi teritoriālo vienību veidotu četri – Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes – novadi.  

Aicinot iedzīvotājus piedalīties aptaujā, Ikšķiles novada pašvaldībā ir izdots pašvaldības informatīvā izdevuma “Ikšķiles Vēstis” speciālizlaidums, kurā ir ievietota salīdzinājuma tabula par daļu no iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem Ikšķiles un Ogres novadā.

Egils Helmanis, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs: “Cienu katru viedokli, arī atšķirīgu no manējā. Tomēr uzskatu, ka šāda salīdzināšana ir nekorekta un vairāk atgādina musināšanu, nevis objektīvas informācijas sniegšanu. Ogres novada pašvaldības darbs vērsts uz pakalpojumu klāsta paplašināšanu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, un šāda pieeja nodrošina ilgtermiņa rezultātu. Ogres novadā, gan pilsētā, gan visos pagastos, tiek nodrošināti visi pašvaldības sniegtie pakalpojumi: izglītībā, kultūrā, sportā, sociālajā un citās jomās. Piebildīšu, ka Ogres novada pašvaldības iestāžu pakalpojumus izmanto ne tikai mūsu, bet arī kaimiņu novadu iedzīvotāju. Kā piemēru minēšu kaut vai Ogres novada Kultūras centru ar tā amatiermākslas kolektīviem, kuros darbojas arī daudz Ikšķiles novada iedzīvotāju, to pašu arī varu minēt par Ogres novada sporta centru un sporta komandām.  

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžetā izdevumi kultūrai ir 5 250 568 eiro, sporta pasākumiem 677 375 eiro, t.sk. sporta komandu atbalstam 79 070 eiro. Tās nav mazas summas, turklāt pastāvīgi ir jāuztur un jāattīsta infrastruktūra, un to mēs arī darām visās jomās, par kurām pašvaldība ir atbildīga, un ļaujam šo infrastruktūru izmantot arī citu pašvaldību iedzīvotājiem.

Sociālajai aizsardzībai šī gada budžeta izdevumos esam ieplānojuši 3 780 719 eiro, protams, daļa šo izdevumu – 1 290 757 eiro, ir paredzēta pabalstiem, bet arī sociālā jomā esam vērsti uz attīstību un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, izveidojot atbilstošu infrastruktūru – jau pēc dažiem mēnešiem Ogres novada sociālais dienests un tā struktūrvienības, kā arī nevalstiskās organizācijas sākt apdzīvot ēku kompleksu Upes prospektā 16, Ogrē, kas renovēts, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Ikšķiles novada informatīvā izdevuma “Ikšķiles Vēstis” speciālizdevumā pašvaldības izpilddirektors Mariss Martinsons savā vēstījumā cita starpā raksta: “Saistībā ar iesākto ATR Ikšķiles novadu plānots  pievienot Ogres novadam, izveidojot lielu Ogres novadu ar gandrīz 58 000 iedzīvotāju. Līdz ar to Ikšķiles novads tiktu likvidēts, to iekļaujot Ogres novadā, un Ikšķiles attīstība tiktu nobremzēta vai pilnībā apturēta, jo novada attīstības centrs būtu Ogre, kurā tad koncentrētos jaunā novada finanšu līdzekļi.” Tā ir iedzīvotāju dezinformēšana un pat musināšana – citādāk to nosaukt nevar. Tā saku tāpēc, ka pašreizējā Ogres novadās novadā finanšu līdzekļi tiek sadalīti, ņemot vērā visu pagastu un pilsētas vajadzības. Neviens pagasts ar savu budžetu vien nav spējīgs piesaistīt Eiropas Savienības vai kādu citu fondu investīcijas, jo budžeta apmērs neļauj nodrošināt ne projektu līdzfinansējumu, ne priekšfinansējumu, nevar garantēt kredītu. Pagastos infrastruktūra kopš 2010. gada, kad dzīvojam vienā novadā, varēja attīstīties, tikai  pateicoties Ogres pilsētai, kas novada kopējā budžetā veido lielāko apjomu, jo apzināmies, ka attīstībai ir jānotiek visā novada teritorijā.

Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors aicina novada iedzīvotājus būt lokālpatriotiem un aicina neļaut sagraut Ikšķiles novadu. Ikviens no mums lielā mērā ir lokālpatriots, taču ir jābūt arī savas valsts patriotam, jādomā nevis par to, kā norobežoties, bet gan, kā apvienot spēkus un visus resursus, lai pastāvētu, augtu un attīstos, lai no Latvijas kartes neizzustu neviens pagasts, neviena apdzīvota vieta laukos, jo lauki ir latviešu tautas identitātes pamats. Ir vienkārši operēt ar vārdiem “mēs esam pašpietiekams novads”, taču tas ir ļoti šaurs skatījums, kas lokālpatriotismu pārvērš lokālegoismā. Žēl, ka mūsu tuvākā kaimiņu novada pašvaldības vadība rosina savus iedzīvotājus iet šādu – lokālegoisma ceļu” .