Lielveikals nedrīkst aizēnot represēto upuru piemiņu

 

E.Helmanis atzina: “Ir daudzas sarežģītas lietas, kurās ir nepieciešamas specifiskas juridiskās zināšanas un pieredze, kas var nebūt pašvaldības Juridiskās nodaļas juristiem, veicot ikdienas pienākumus. Tieši pateicoties juristu darbībai, kas ir speciālisti attiecīgajos jautājumos, šajā vietā nav uzsākta lielveikala būvniecība, kā to bija plānojusi iepriekšējās novada pašvaldības domes vadība. Mēs nedrīkstam aizmirst mūsu tautas ciešanas. Cilvēki, kuri bijuši izsūtīti, pakļauti represijām vai arī cilvēki, kuru tuvinieki cietuši šajos notikumos, vēlas, lai komunistiskā genocīda

upuru piemiņa netiktu aptraipīta. Cienot politiski represēto iedzīvotāju vēlmes, pašvaldība cenšas nepieļaut lielveikala būvniecību, kas cieši piekļautos piemiņas vietai.” E.Helmanis uzsvēra, ka 2012. gadā iebildumus pret lielveikala būvniecību, vēršoties pašvaldībā, izteica:
 

• Latvijas Politiski represēto apvienība;
• Ogres Politiski represēto klubs;
• Latvijas Nacionālo partizānu apvienība;
• Ogres iedzīvotāji, kuri savu neapmierinātību ar domes lēmumu pauda piketā pie Ogres novada pašvaldības domes.

Lieta aizsākusies jau 2006. gadā. Fiziskām personām piederošajā zemesgabalā – pļavā starp Parka ielas neizbūvēto posmu un politiski represēto piemiņas vietu – tika plānots uzbūvēt RIMI veikalu. Pašvaldības dome, ko 2006.gadā vadīja Edvīns Bartkevičs, apstiprināja saistošos noteikumus  Nr. 64/2006 par detālplānojumu šajos zemes gabalos. 2007. gada 3. maija domes sēdē tika pieņemts pašvaldībai neizdevīgs lēmums – neapgrūtinātos īpašumus Upes prospektā 12 (2207m²), Parka ielā 1d (922m²), Parka ielā 1c (676m²) apmainīt pret apgrūtinātu zemes gabalu Meža prospektā 2b (2802m²). 2015. gadā zemes īpašnieki iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā pret pašvaldību par administratīvā līguma noslēgšanu par detālplānojuma īstenošanu, pret ko stingri iestājas esošā domes vadība, cenšoties saglabāt represēto piemiņas vietu.

Pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale piebilda, ka šobrīd aktīva tiesvedība šajā lietā nav: “Šobrīd noslēgts spēkā esošs līgums par detālplānojuma realizāciju, kas atbilst pašvaldības interesēm.”

 

E.Helmanis informēja, ka represēto piemiņas vietas sakārtošanā ieguldīti gan valsts, gan pašvaldības finanšu līdzekļi. 2015. gadā veikta piemiņas vietas renovācija, kurā pusi projekta izmaksu sedza Ogres novada pašvaldība, otru pusi – valsts budžeta programma “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem”, kurā ar Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK atbalstu 2015. gada budžetā tika iekļauts finansējums politiski represēto piemiņas vietas labiekārtošanai Ogrē. Savukārt 2016. gadā, turpinot Ogres novada pašvaldības realizēto represēto piemiņas vietas labiekārtošanas projektu, tika uzstādītas vairākas plāksnes ar iegravētiem cilvēku vārdiem, dzimšanas un miršanas datumiem, kā arī dzimto vietu.

“Turklāt iepriekšējās domes rīcība uz 15 gadiem ir apturējusi šīs vietas attīstību arī pašvaldībai piederošajā zemes gabalā, kas atrodas tieši blakus privātajam īpašumam. Kamēr detālplānojums nav realizēts, arī pašvaldības teritorijā nevaram īstenot savas ieceres, piemēram, izbūvēt skeitparku un bērnu laukumu aiz kultūras centra, ko tik ļoti vēlas Ogres iedzīvotāji, īpaši jaunieši,” uzsvēra E.Helmanis.