Šogad 26. aprīlī saimniecības “Lāčplēsis” priekšsēdētājam Edgaram Kauliņam apritētu 120 gadi. Pieminot E.Kauliņu, viņa dzimšanas dienā Lielvārdē notika vairāki pasākumi – sirsnīgs piemiņas brīdis kapsētā, atceres pasākums muzejā, pieminekļa atklāšana un dienas noslēgumā – jaudīgs koncerts.
E.Kauliņš šodien lepotos ar savā vārdā nosauktās skolas darbu
Pēc piemiņas brīža Lāčplēša kapos, kur guldīts Edgars Kauliņš, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā bija iespēja iepazīties ar saimniecības “Lāčplēsis” priekšsēdētāja Edgara Kauliņas dzīves gājumu un devumu Lielvārdei. Edgara Kauliņa vārdā nosauktās Lielvārdes vidusskolas skolēni ar skolotāju Dainu Grīnhofu sniedza ieskatu šīs skolas ikdienā un sasniegumiem, par ko šodien Edgars Kauliņš noteikti būtu lepns – skolotāji apbalvoti ar valsts apbalvojumiem (Dzidra Bļodone, Anastasija Neretniece, Regīna Gribuste, Rūta Koluža) un skolas Goda zīmi, vairāki ir Goda Lielvārdieši. Šobrīd skolā strādā 53 pedagogi un mācās 490 skolēni, no kuriem daudzi olimpiādēs un skatēs iegūst godalgotas vietas. Skolā viņiem tiek dota iespēja attīstīt savus talantus, radoši darboties, piedalīties skolas tradīciju pasākumos, skola ieguvusi arī Eko skolas nosaukumu. E.Kauliņa vidusskolas 8.klases skolnieces Gerda Jonāne un Laura Urtāne sniedza nelielu ģitārspēles skaņdarbu.
Laikabiedri dalās atmiņās
Atmiņās par Kauliņtēvu, kā viņu dēvē lielvārdieši, dalījās cilvēki, kuri reiz ir strādājuši kopā ar E.Kauliņu – bijušais kolhoza “Lāčplēsis” speciālists Juris Kaspars, kā arī bijusī skolotāja un Andreja Pumpura muzeja pirmā vadītāja Anastasija Neretniece. Pasākuma noslēgumā bija iespēja noskatīties 1972. gadā uzņemto režisora Herca Franka filmu “Mūžs” (operators Kalvis Zalcmanis), kas ir viena no retajām, kas iekļauta Latvijas kino zelta fondā. (Filmu var noskatīties: www.filmas.lv/movie/1361/).
Vēlāk Lielvārdē, E.Kauliņa alejā 5, pie kādreizējā kolhoza “Lāčplēsis” kantora ēkas, kas bija E.Kauliņa darba vieta, notika E. Kauliņam veltīta pieminekļa svinīga atklāšana.
Lāčplēsī atklāj Edgara Kauliņa skulptūru
Pasākumu vadīja Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja Anita Streile un galvenā muzeja speciāliste Irēna Arāja, kuras atklāja, ka tautsaimniekam, kolhoza “Lāčplēsis” vadītājam lemtais mūža uzdevums bija vienot cilvēkus uz labu. “Edgara Kauliņa vārdā Lielvārdē ir nosaukta pilsētas aleja, vidusskola, viņa piemiņai izveidots goda krēsls, par viņu uzrakstītas grāmatas, uzņemtas filmas, stāstītas leģendas, bet šogad 26. aprīlī Edgara Kauliņa vārds iemūžināts vēl vienā mākslas darbā – skulptūrā,” sacīja A.Streile.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atzina, ka Edgars Kauliņš ir bijis latvieti ar lielo burtu, E.Kauliņš ar savu dzīves piemēru, cilvēcību un godprātīgi veikto darbu ir kļuvis par visa novada vērtību. “Imants Ziedonis teicis, ka laiki nav svarīgi, svarīgs ir cilvēks. Edgars Kauliņš nevarēja izvēlēties, kādā laikā piedzimt un dzīvot, bet varēja izvēlēties, kā nodzīvot savu mūžu,” atzina E.Helmanis, uzsverot Kauliņa cilvēkmīlestību, gribu un drosmi peldēt pret straumi, 1949. gadā izvairoties veidot izsūtāmo sarakstus, ar ko daudzviet nodarbojās vietējie vietvalži, tā riskējot ar savu dzīvību. “Šodien mēs atklājam pieminekli, lai to nodotu nākamajām paaudzēm. Pašam Edgaram Kauliņam šis piemineklis vairs nav vajadzīgs, tas ir vajadzīgs mūsu bērniem. Tas ir liecība par Edgaru Kauliņu, kurš bija gatavs iet pret straumi un nostāties cilvēku pusē,” sacīja E.Helmanis, kurš pateicās lielvārdiešiem par E.Kauliņa piemiņas glabāšanu un saglabāšanu visus šos gadus.
Piemineklis – iedvesma jaunajai paaudzei
Pieminekļa autors ir Valtis Barkāns, kurš pieminekļa atklāšanas brīdī atzina, ka viņam bija prieks un gandarījums strādāt pie šī darba. Mākslinieks atklāja, ka darbs aizsācies ar grāmatas par E.Kauliņu izlasīšanu, viņa fotogrāfiju pētīšanu, lai varētu izveidot pēc iespējas reālāku skulptūru. Sākumā mākslinieks to veidojis no plastilīna turpat trīs mēnešus, tam izlietoti vismaz 200 kg plastilīna. Tālāk darbs nodots liešanai bronzā, ko veica SIA Protocast. Šis darbs prasījis 4 mēnešu darbu. “Es ticu, ka, izveidojot šādu piemiņas vietu, mēs iedvesmosim jauno paaudzi izveidot kaut ko tik pat nozīmīgu un lielu, kā savulaik izveidoja Edgars Kauliņš,” ir pārliecināts V.Barkāns, kurš radījis arī Jūlija Mārsona skulptūru Ogrē pie dzelzceļa stacijas, jauniešu skulptūras uz mola Pārogrē, koka pupiķa skulptūru Ogres Zilajos kalnos, kā arī 6 metrus garo koka zuša skulptūru Ogres upes krastā.
Pasākuma dalībniekiem koncertu sniedza pašdarbības kolektīvi, jo ar tiem savulaik Edgars Kauliņš ļoti lepojies. Uzstājās seniori koris “Kamene”, kura mākslinieciskais vadītājs ir Antonijs Klepers, un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lāčplēsis”, kura mākslinieciskā vadītāja ir Alise Līna Daugaviete.
Iepretim Edgara Kauliņa jaunajai skulptūrai atrodas goda sols, kuram ir ierīkots vieds risinājums - ir uzstādītas divas pogas, kuras uzspiežot var noklausīties informatīvu audiomateriālu par Edgara Kauliņa dzīves stāstu latviešu un angļu valodā.
Dienas noslēgumā Lielvārdes Kultūras namā notika jaudīgs koncerts “Ar Lielvārdi saderēti”, kurā uzstājās ar Lielvārdi saistīti dziedātāji – Olga Rajecka, Antra Stafecka, Atis Ieviņš un Aija Andrejeva. Koncerts noslēdzās ar stāvovācijām.
Par Edgaru Kauliņu
Edgars Kauliņš (dzimis 1903. gada 26. aprīlī, miris 1979. gada 5. janvārī) Lielvārdē ienāca 1945. gadā, kad no Rīgas tika nosūtīts uz Lielvārdes pagastu par komunistiskās partijas sekretāru.
Pagasta partorgs ātri ieguva lielvārdiešu uzticību. 1948. gadā, laikā, kad nebija citas izvēles, zemnieki piekrita iestāties kolhozā, ja Edgars Kauliņš būs priekšsēdētājs. Viņš uzņēmās lielo atbildību un attaisnoja cilvēku dāvāto uzticību. Tikai gadu vēlāk – 1949. gadā – šis solis lielvārdiešus paglāba no izsūtīšanas uz Sibīriju. Jaunais priekšsēdētājs prata pasargāt savējos, bet viņu pašu politiskajā līmenī sargāja tas, ka Kauliņš Otrajā pasaules karā bija karojis Sarkanās armijas 43. latviešu strēlnieku divīzijas 123. pulkā, četras reizes ticis ievainots un apbalvots ar daudziem ordeņiem.
Kauliņtēvs aizgāja mūžībā 1979. gada 5. janvārī. Viņa bēru dienā satiksme uz Lielvārdes šosejas tika pārtraukta, cilvēki no visas Latvijas sabrauca atvadīties.
Edgara Kauliņa vārdā ir nosaukta Lielvārdes pilsētas aleja un vidusskola, par viņu ir sarakstītas grāmatas, uzņemtas filmas, stāstītas leģendas.
26. aprīlī, atzīmējot Edgara Kauliņa dzimšanas dienu, tiek cildināts darba tikums, vienkāršība, sirsnība attieksmē pret cilvēkiem, nerimstoša attīstību un dzīves mīlestība.