Ugunsgrēks ir viens no spēcīgākajiem un postošākajiem draudiem, kas savā ceļā nesaudzē neko. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, pērn Latvijā degušas 1952 dzīvojamās mājas – trešā daļa no visiem uguns postītajiem objektiem.
Lai atgādinātu iedzīvotājiem par mājokļa drošību un liktu aizdomāties par nepieciešamību pasargāt to no postošām uguns nelaimēm, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) radījusi īpašas ‘ceļojošas’ instalācijas – dūmojošus stendus daudzstāvu namu veidolā, kuri būs apskatāmi dažādās Latvijas pilsētās. Līdz februāra vidum šāda instalācija ir izvietota Ogres centrā.
Īpašie BALTA stendi izveidoti daudzstāvu namu veidolā, un tajos laiku pa laikam ir redzami dūmi. Līdz pat marta beigām šie vides objekti tiks izvietoti dažādās Latvijas pilsētās. Līdz 13. februārim stendu varēs apskatīt Ogrē, Rīgas ielā 6a.
“No desmit lielākajiem BALTA atlīdzību gadījumiem pērn trīs atlīdzības ir par ugunsgrēkos nopostītām dzīvojamām ēkām, un zaudējumi svārstās no 100 līdz 200 tūkstošiem eiro par katru gadījumu. ‘Ceļojošā’ instalācija, kas dūmo, izmantojot šķidros dūmus, ir spilgts atgādinājums ikvienam, ka nedrīkst paļauties uz naivu cerību, ka “ar mani jau nekas nenotiks”,” stāsta BALTA Ogres filiāles vadītāja Liene Antāne, aicinot pilsētas iedzīvotājus neuztraukties, redzot stendu dūmojot, bet drīzāk aizdomāties par sava mājokļa pasargāšanu no bīstamākā un dārgākā no draudiem – ugunsnelaimes.
BALTA pērn klientiem atlīdzībās par privātīpašumam nodarītiem zaudējumiem izmaksājusi 4,4 miljonus eiro. Apdrošināšanas nozarē ugunsgrēks ir vispostošākais risks, un katru gadu BALTA saņem arvien vairāk atlīdzību pieteikumu saistībā ar ugunsnelaimēm. 2021. gadā par ugunsgrēka radītajiem postījumiem privātīpašumos BALTA izmaksājusi vairāk nekā 2,1 miljonu eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2020. gadā.
Apdrošinātāja statistika liecina, ka pēdējos gados ugunsgrēku skaits straujāk pieaug tieši daudzdzīvokļu namos.
Biežākais nelaimes cēlonis ir elektroinstalācijas bojājumu rezultātā izraisīts īssavienojums. Taču, kā norāda apdrošināšanas eksperti, ugunsgrēku cēloņi mēdz būt visdažādākie – gan apkures sistēmu bojājumi, gan vienkārša neuzmanība. Zaudējumus dzīvokļiem nodara arī piedūmojums un applūdināšanas, ko izraisa ugunsgrēki un to likvidēšanas darbi kaimiņu mājokļos.
“Katru gadu pieaug ne tikai ugunsgrēku skaits, bet arī izmaksāto atlīdzību apjoms,” stāsta Liene Antāne. “Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka patlaban darbaspēka nepieejamības, izejmateriālu cenu kāpuma un citu faktoru dēļ notiek strauja būvniecības izmaksu inflācija, kas nozīmē, ka mājokļa atjaunošana pēc nelaimes gadījuma izmaksā ievērojami dārgāk. Tāpēc klientiem iesakām gan īpašumu apdrošināt, gan pārliecināties, ka izvēlētā apdrošinājuma summa ir pietiekama, lai nelaimes gadījumā īpašumu varētu atjaunot. Noteikti jāveic arī pats vienkāršākais “mājasdarbs” pašiem – jāpārliecinās, ka mājoklis ir aprīkots ar dūmu detektoru, bet privātmājām jāapseko apkures sistēma un jāveic regulāra tās apkope.”