Bijušās sanatorijas “Ogre” ēkā projekta "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ietvaros ir veikti atjaunošanas darbi. Ēkai atjaunotas jumta konstrukcijas un pamatu hidroizolācija, kā arī veikta iekštelpu - grīdu, sienu un griestu – apdare, tāpat atjaunotas lielās zāles krāsnis. Vides pieejamības nodrošināšanai uzstādīti pacēlāji. No jauna atdzimusi arī ēkas īpašā iezīme un lepnums - grafiķa un gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Jāatzīmē, ka atjaunošanas laikā atklājās arī griestu gleznojumi, par kuriem līdz šim nekas nebija zināms. Ornamentālo gleznojumu ap lustrām nav daudz, tomēr tagad skaidrs, ka sienu gleznojumi “nepeld” gaisā, kā izskatījās iepriekš. A. Cīrulis visu zāli veidojis kā vienotu ansambli. Ogres novada pašvaldība plānot turpināt ēkas atjaunošanas darbus, šogad no pašvaldības budžeta plānots atjaunot arī ieejas mezglu (verandu), kā arī apgaismes ķermeņus.
Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska informēja, lai “iedzīvinātu” atjaunoto lielo zāli, nepieciešams atbilstošs apgaismojums, taču nav pieejami vēsturiski materiāli, kādi apgaismes ķermeņi šajā zālē bija pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Ogres novada pašvaldībai ar Latvijas Mākslas akadēmiju noslēgts sadarbības līgums, un šī ir lieliska iespēja sadarboties dzīvē. “Esam priecīgi, ka Mākslas akadēmijas studenti un mācībspēki ir atsaukušies uz sadarbību. Ēkas lielajā zālē atjaunotie Anša Cīruļa gleznojumi ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, bet pati ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc svarīgi atjaunot apgaismes ķermeņus, ņemot vērā gan mākslas stilu, gan Anša Cīruļa daiļradi. Lai to varētu izdarīt, bija nepieciešams piesaistīt radošus un zinošus cilvēkus. Šodien Mākslas akadēmijas studenti un mācībspēki ieradušies apskatīt telpas, lai varētu sniegt priekšlikumus par apgaismes ķermeņu atjaunošanu. Ceram, ka tiks sagatavoti vairāki priekšlikumi, no kuriem centīsimies izvēlēties visatbilstošāko,” norāda A. Romanovska.
Latvijas Mākslas akadēmijas Metāldizaina nodaļas vadītājs Arvīds Endziņš atzina, ka Ogres pilsēta var būt lepna ar skaistu un zaļu vidi, tāpēc nav pārsteigums, ka šeit tika uzbūvēta sanatorija. Viņš uzskata, ka veiksmīgai restaurācijai svarīgi ir pieejamie materiāli un iesaistītie speciālisti, taču nekas nav neizdarāms. “Studiju laikā pārsvarā modelējam iespējamo situāciju, bet šī ir reāla sadarbība un vajadzība. Ikvienam no mums tā būs ļoti vērtīga pieredze.”
Ogres novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, bijušos darbiniekus, ja ir saglabājušās fotogrāfijas, materiāli vai kāda cita informācija par ēkas lielo zāli un tās apgaismes ķermeņiem, sniegt to pašvaldībai. Visi materiāli tiks nodoti arī Latvijas Mākslas akadēmijai, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu bijušās sanatorijas ēkai atdzimt visā tās krāšņumā.