Skolēni garās rindas priekšā ar lepni un augsti paceltu Latvijas valsts karogu, rindas beigās ar lāpām un mazākiem karodziņiem juta patiesi lielu piederības sajūtu Latvijai. Ikvienam skolēnam rokās iespiesta un cimdos ieskauta bija svecīte, kuras aizdegtā liesma izgaismoja kalniņu visu dienu, arī tad, kad lāpu gājiens bija beidzies un saule jau bija iegrimusi tumsas skavās.
Pie pieminekļa uzrunu teica Madlienas vidusskolas jaunsargu instruktors un valsts aizsardzības mācības pasniedzējs Gunvaldis Kalva. Viņš raksturoja trīs galvenos šo svētku atslēgas vārdus, kurus ikvienam vajadzētu turēt savā sirdī, – vēsturi, izšķiršanos, piemiņu. Patriotiski dzejoļi un uzrunas apvija ikvienu klātesošo. Lielāko patriotisma sajūtu radīja kopīgi dziedātā Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju” un latviešu tautasdziesma “Div' dūjiņas”, kas lika izjust patiesi lielu, emocionālu spēku un vienotību.
Skolēnu uzrunās bija izmantoti Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” fragmenti, pieminēta tika arī tāda paša nosaukuma jauniznākusī filma, kura atspoguļo Latvijas vēsturi un to, kā cilvēki ziedojuši savas dzīvības, lai mums būtu pašiem sava valsts. “Latvija kā valsts nav radusies tukšā vietā, tai ir dziļš un nopietns vēstures notikumu stāsts, kurš jāzina katram.”
Informāciju sagatavoja Madlienas vidusskolas 12. klases skolniece Tince Mūrniece
